Redakcijas sleja

Esmu atgriezusies no Tukuma bibliotēkas, kurā atklāta mūsu sadraudzības pilsētas Izjumas Varoņiem veltīta izstāde. Šobrīd par ko citu domāt un arī rakstīt vienkārši nav iespējams... Bibliotēkas 2. stāva gaitenī uz apmēram 10 pusotru metru augstām planšetēm pastāstīts nelielās un šobrīd jau atkal tik apdraudētās Harkovas apgabala pilsētas vairāk nekā piecus mēnešus ilgušā okupācijas laika (no...

“Tā kā laiks ir auksts, varam sildīties ar elektrību,” tā  saka tie, kas maksā par elektrību pēc biržas cenas, un pēdējās dienās tā bijis ne reizi vien, ka elektrības cena iegadījusies pat ļoti lēta. Un vienlaikus bieži dzirdēts apgalvojums, ka saules paneļu jau tagad ir tik daudz, ka pārējie var baudīt šos labumus, paši iekārtās...

Tuvojoties maija otrajai svētdienai, kad atzīmējam vienu no sirsnīgākajām tradīcijām – Mātes jeb māmiņu dienu, vispirms atļaušos īsu atskatu vēsturē par šo svētku pirmsākumiem. Mātes dienas izcelsme meklējama ASV vairāk nekā pirms 100 gadiem. Tradīcijas aizsācēja bija kāda amerikāniete Anna Mērija Džārvisa, kura 1907.gadā rīkoja privātu piemiņas svinības savai mirušajai mātei. Drīz vien šis, sākotnēji...

Maija sākumā atzīmējām ne tikai Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, bet arī divdesmitgadi, kopš Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES). Atceros pirmsiestāšanās laiku, kad notika diskusijas un žurnālistus regulāri aicināja uz mācībām Ārlietu ministrijā, kad tikām vesti uz ES valstīm, lai mūs iepazīstinātu, kā ļaudis citviet dzīvo, kādas ir bijušas pārmaiņas pirms un pēc iestāšanās ES....

Atzīmējām 20 gadus, kopš mūsu Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas kopienas locekli. Un, lai arī šodien pat grūti nosaukt visas tās daudzās jomas, tos ievērojamos labumus, ko no kopības pa šiem gadiem esam guvuši, es vēl itin labi atceros, cik piesardzīgi un aizdomīgi, ar cik lielām šaubām mēs (un arī es) par iestāšanos Eiropas Savienība...

Aprīlis allaž bijis tāds joku mēnesis – arī meteoroloģiskā nozīmē. Nu gluži kā tajā, jau pirms pusgadsimta dziedātajā bērnu dziesmiņā ar Jāņa Plotnieka vārdiem: “Kādēļ, aprīl, blēņas dari? Joki tevi kutina? Vienā rokā – saules stari, otrā – sniegi putina.” Vienugad vasarīgs karstums un peldsezonas atklāšana, citugad kupenas līdz jostas vietai – tāds nu ir...

Stāsts par to, kā pagājušajā gadā personīgi iesaistījos krupju glābšanas akcijā, maigi sakot, ir neveikli komisks. Atradu sev aizsniedzamus ceļa posmus, kuros biju apņēmības pilna ik pārdienu patrulēt. Skeptiskākiem ģimenes locekļiem pat diezgan veiksmīgi iestāstīju, cik tas svarīgi, – nest pāri ceļam tādu vēl visai samiegojušos, uz tausti pagalam aukstu princi, kurš var taču būt...

Pirms teju 400 (1633.) gadiem itāļu zinātnieks Galileo Galilejs pēc pāvesta Urbāna VIII rīkojuma ieradās Romā, lai stātos Svētās inkvizīcijas priekšā. Lai izvairītos no spīdzināšanas, cietuma un, iespējams, pat nāvessoda, 69 gadus vecais zinātnieks bija spiests atteikties no pārliecības, ka poļu astronomam Nikolajam Kopernikam ir taisnība un ka mūsu planēta Zeme riņķo ap Sauli nevis...

Sociālajos medijos virmo kaislības ap Lucavsalu Rīgā. Tur domes Pilsētplānošanas komitejas deputāti nolēmuši nodot uz pieciem gadiem bezatlīdzības lietošanā 10 ha zemes Latvijas Futbola federācijai, savukārt tā Lucavsalā plāno nacionālā futbola stadiona būvniecību. Vēl gan lēmums jāapstiprina visiem deputātiem domes sēdē. Pati stadiona būvniecība jau nevienu neapdraud, bet jārēķinās, ka būs nepieciešama infrastruktūra, ceļi, jādomā,...

Gatavojoties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres braucienam uz Tukumu, gadījās ielūkoties ministrijas mājas lapā – kādi jauni dokumenti izlikti apspriešanai. To pašu apskatījāmies arī Ministru kabineta lapā, kur ir atsevišķa sadaļa sabiedrības līdzdalībai un kur var izteikt viedokli par jauniem dokumentiem un apskatīties vecākos. To visu redzot, nācās secināt, ka cilvēka spēkos nav pat...

Bez nu jau diemžēl ierastajām kara balsīm ikdienas ziņu raidījumos un sociālo tīklojumu punktos manā prātā un arī jau sajūtās visciešāk aizķēries mūsu otrdienas laikrakstā lasītais. Savā ziņojumā par dienesta trīs gadu rādītājiem novada domes sociālās komitejas deputātiem Tukuma bāriņtiesas vadītāja Antra Dzelme atklāj, manuprāt,... šausminošu ainu. Izrādās, mēs – vietējā sabiedrība – vecāki, skolotāji,...

Šis senais, bērnībā un skolas gados dzirdētais sakāmvārds, tāpat kā pats Tikuma jēdziens mūsdienās pakāpeniski devalvējas, zaudē jēgu un pamazām tiek izspiests no sadzīves pamatprincipiem. Nez kāpēc esam raduši domāt, ka Tikuma jēdziens saistās ar morāli skaidru, atturīgu vai pat veclaicīgi puritānisku dzīves veidu. Tomēr tautas gudrībā šo vārdu vairāk saista ar darbu. Cilvēku, kam...

Šajā gadījumā nav runas par karadarbību, lai gan, kaut kādā mērā tomēr saistīti. Proti, vēl pirms kara Ukrainā un pat Covid-19 pandēmija uzvaras gājiena, Eiropas Savienība sev nosprauda tā saukto Zaļo kursu ar visai ambiciozu galamērķi – klimatneitralitāti 2050. gadā. No vienas puses tas paredz samazināt pēc iespējas vairāk tādu faktoru, kas videi kaitē, piemēram,...

Nu rozes kaislīgās, sarkanās, un neļķes – jautrās un liesmainās... Tā veltījumdzejolī kādai dāmai pirms vairāk nekā 100 gadiem rakstīja dzejnieks Fricis Bārda. Un turpat dzejolī piebilda, ka šie ziedi viņam par stipru... Ak, skumjais romantiķis!... Bārdas dzejā mīlestībai blakus ir ciešanas, skaistumam – neglītais un dzīvībai – nāve. Taču daudzām dzejām iedvesmu, tāpat kā...

Mana vecmāmiņa jeb māte, kā mēs ģimenē viņu saucām acīmredzot cietās zvejnieku sievas dabas dēļ, bija vienkāršs cilvēks. Viņa nebija gājusi skolā vairāk par pāris klasēm, un bija viņas dzīvē arī posmi, kad nācās cīnīties gan ar smagām likstām, gan netikumiem. Taču dažas mātes tā – it kā pavirši – pār plecu izmestās pamācības manā...

Tukums – neliela pilsētiņa, kur iedzīvotāji viens otru pazīst, paziņu loks katram  ir visai plašs, un attiecīgi arī dažādi notikumi ātri vien tiek izpausti salīdzinoši plašā sabiedrības lokā. Jau gadiem pilsētā klīst runas par to, ka «Tukuma pienā» ir jāstrādā pārlieku garas darba stundas, ka darba samaksa nav tāda, kādu darbinieki būtu pelnījuši... Lai arī...

Apzinos, ka virsraksts ir provokatīvs, taču Krievijas iebrukuma Ukrainā otrās gadadienas priekšvakarā tomēr šķita jo īpaši svarīgi atgriezties pie šo divu personāžu ne pirmo reizi publiskajā telpā izmantotā salīdzinājuma. Arī apzīmējums “personāžs” nav izvēlēts nejauši, jo kurš tad uzņemsies apgalvot, ka noteikti zina, kāds cilvēks reiz bija Hitlers vai šodien ir Putins? Tie vairāk ir...

Pēdējā laikā, gan vietējo, gan starptautisko ziņu slejas pārskatot, aizvien biežāk uzmācas fatālai bezcerībai līdzīga jutoņa. Rodas iespaids, ka notikumi virzās kaut kādu iepriekš paredzētu un nolemtu gaitu, un visa apkārtējā jezga procesus nespēj ietekmēt vairāk kā skudru centieni apturēt no kalna lejup ripojošu akmeni. Turklāt reizēm atmiņā ataust Bībeles aforisms par to, ka viss,...

Žurnālista daba, kas cita starpā liek būt par to cilvēku balsi, kam sava pagadījusies tāda klusāka vai dzīves saimnieku daļā nepamanāmāka, vienmēr liek saausīties, kad valsts vai vietējie politiķi sāk domāt par sociālās aizsardzības budžeta apgraizīšanu. Tāda un visai nopietnos apjomos iecerēta arī mūsu novadā. Un ja tā, tad nākas īpaši sarosīties un mazliet parēķināt...

Noteikti ikviens būs pamanījis, ka Latvijā jau kuro gadu laiku pa laikam uzvirmo asas diskusijas par sociālās, izglītības, veselības aprūpes un citu vietējām kopienām svarīgu infrastruktūras objektu optimizāciju, jeb, būsim reālisti – likvidāciju. Tiek optimizētas slimnīcas, poliklīnikas, pasta nodaļas, bibliotēkas, skolas. Cilvēki protestē gan klātienē, gan sociālajos tīklos, bet optimizāciju cunami veļas un veļas pāri...

29. janvāris sākās ar aicinājumu cīnīties par skolu pastāvēšanu un atskaņot pie tām Latvijas himnu. Un ne bez pamata – daudzos novados citkārt mierīgo ikdienu satricinājuši vietējo varu lēmumi slēgt mazās skolas vai arī tās noīsināt. Taču skolu samazināšanas procesā šī nav pirmā, tikai, iespējams, apjomā plašākā reize, kas tad arī daudz skaudrāk atklāj dažādu...

Kad lasām medijos un sociālajos tīklos kārtējo ziņu, ka nekvalitatīvo jauno elektrovilcienu dēļ vilcienu satiksme ievērojami kavējas, turklāt ne tikai vienā konkrētā maršrutā, bet visās dzelzceļa līnijās, pārņem divējādas sajūtas. Vispirms jau dusmas un bezspēcība, apzinoties, cik daudzi cilvēki kavēs darbu, vizītes pie ārsta, skolu, vēl citas svarīgas lietas. Kāds nokavēs arī vakarā pēdējo autobusu...

Atmiņas mēdz būt mānīgas un varbūt pat kaut kādā mērā izskaistinātas, bet man tās vēstī, ka ap gadsimtu miju Raiņos, tobrīd vēl vidusskolā, ne ģimnāzijā, 12. klasi pabeidzām četras klases jeb aptuveni simtiņš jauniešu. Šī brīža situācija – pat lielākajās novada vidusskolās rādītāji, teiksim tā, pieklājīgi, tomēr pāri trīsciparu skaitlim rāpjas vien, sakaitot visus vidusskolas...