Ja skatāmies no zinātniskā viedokļa, jaunais gads, ko tikko esam sagaidījuši, pēc būtības jau nav nekas vairāk kā viena cipariņa nomaiņa, rakstot datumu ar citu gada skaitli un iegādājoties jaunu kalendāra. Šis atskaites punkts zināmā mērā ir fikcija, radīta senās Romas impērijas laikos kā diena, kad savus amata pienākumus sāka pildīt jaunievēlētie konsuli. Tā nu mēs, paši to nenojaušot, vēl aizvien šo pašu romiešu tradīciju turpinām.

Bet neraugoties uz to, ka jauna kalendāra gada sākums nekādi nav saistīts ar dabas cikliem, tas var izraisīt izmaiņas mūsu personiskajās dzīvēs, un vairumā gadījumu par to parūpējas tie, kas vada un pārvalda valsts politiskos procesus. Tieši 1. janvāris mēdz būt tas datums, kad mainās nodokļu likmes, un diemžēl ne vienmēr šīs izmaiņas ir mums tīkamas. Autobraucēji noteikti pamanīja, ka par dažiem centiem pēkšņi paaugstinājās degvielas cenas, un šoreiz pieaugums bija saistīts nevis ar spekulācijām naftas biržā, bet gan ar akcīzes nodokļa pieaugumu. Turpmāk par katru benzīna un dīzeļdegvielas litru valsts budžetā ieripos par trim centiem vairāk, bet autogāzes iekārtu lietotāji, uzpildot savus spēkratus, bagātinās valsts kasi papildus ar septiņiem centiem. Tas tā, lai pārāk nesapriecātos, nolaistos uz zemes un saprastu, ka ekoloģiska braukšana tiek finansiāli atbalstīta, vienīgi nopērkot dārgu elektromobili… Ar lielākiem tēriņiem jārēķinās arī smēķētājiem, savukārt elektronisko cigarešu lietotājiem vairs nebūs pieejami iecienītie aromāti (izņemot tos, kas rada tabakas smaržu vai garšu). Pieaugs arī transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, kā arī komerctransportam – autoceļu ekspluatācijas nodoklis. Gaidāma vētraina viedokļu apmaiņa par Satiksmes ministrijas ierosinājumu ne vien ierobežot ātrumu ārpus apdzīvotām vietām līdz 80 km/h (satiksmei nedrošās vietās), bet arī ieviest “nulles tolerances” politiku pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h. To Satiksmes ministrija vēlas realizēt visai drīz, un vairumam autovadītāju pilnīgi noteikti tas nepatiks, tāpat kā ierosinājums samazināt kustības ātrumu līdz 30 km/h pilsētu blīvi apdzīvotās zonās. Protams, visi šie un vēl citi ierosinājumi jāizskata un jāapstiprina Ministru Kabinetā; apspriešana notiek tieši šodien, 7. janvārī, un jau drīz zināsim, kādi satiksmes drošības pasākumi mūs šogad sagaida…

Nodokļu jomā ir arī tādi jaunumi, kas drīzāk saucami par labiem. Proti, no 700 uz 740 eiro pieaugs minimālā alga. Beigsies “bardaks” ar neapliekamo minimumu – visiem tas tiks piemērots 510 eiro apmērā; tātad ienākuma nodoklis, tiesa, ar nedaudz lielāku likmi, tiks rēķināts visiem vienādi. Toties turīgākā sabiedrības daļa Valsts budžetā turpmāk maksās vairāk – paaugstinātas nodokļu likmes piemēros lielo algu saņēmējiem (virs 105 300 eiro gadā), lielāks nodoklis paredzēts par izlozēm un azartspēlēm, kā arī no kapitāla pieauguma. Pie pozitīvajām ziņām jāpieskaita arī tas, ka ienākumu nodokli neieturēs no pensijām līdz 1000 eiro mēnesī. Arī autoratlīdzību saņēmējiem vēl trīs gadus būs ļauts darboties līdzšinējā nodokļu režīmā.

Tiesa gan, minimālās algas palielinājums allaž radījis arī cenu pieaugumu, ko nosaka jutīgais tirgus mehānisms un tirgotāju alkatība. Turklāt Eiropas “nokāpšana” no kaimiņu agresorvalsts “gāzes adatas” raisa bažas par gāzes sadārdzināšanos Eiropā, kas neizbēgami kalpos kā iemesls cenu kāpumam.

2025. gadu mēs sagaidām ar raizēm par starptautisko spriedzi un cerību uz taisnīgām kara beigām Ukrainā. Daudzi politiķi pauduši uzskatus, ka mēs atrodamies uz trešā pasaules kara sliekšņa, un ir tādi, kuri apgalvo, ka mēs šo slieksni jau esam pārkāpuši… Eiropa visā nopietnībā gatavojas karam. Gatavojas arī austrumos mītošais agresors – kremļa režīma apstiprinātais militārais budžets par to liecina pilnīgi nepārprotami. Vai varas maiņa ASV kaut ko spēs mainīt? Par to neviens globālo procesu analītiķis nespēj būt drošs.

Šogad, 7. jūnijā, notiks arī kāds svarīgs vietēja mēroga notikums – kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods oficiāli sāksies 120 dienas iepriekš, tātad jau 7. februārī. Taču arī pirms tam mums uzmanīgi jāvērtē visa publiski izskanošā informācija; gan jau esat pamanījuši, ka biežāk nekā citkārt publiskajā telpā sākušas gozēties sabiedrībā pazīstamas personas. Tāpēc informatīvā telpa “jāfiltrē” īpaši uzmanīgi, tā sacīt, “atsijājot graudus no pelavām”.

Tāds, lūk, sāk iezīmēties šis kalendāra gads, un jau tagad skaidrs – tas būs pārmaiņu, pārbaudījumu un izaicinājumu pilns. Protams, mēs to visu pārvarēsim un izturēsim, tāpat kā esam to spējuši līdz šim, turoties pie galvenajām vērtībām – ticības, cerības un mīlestības, ģimenes, tautas un valsts.