Nu rozes kaislīgās, sarkanās, un neļķes – jautrās un liesmainās... Tā veltījumdzejolī kādai dāmai pirms vairāk nekā 100 gadiem rakstīja dzejnieks Fricis Bārda. Un turpat dzejolī piebilda, ka šie ziedi viņam par stipru... Ak, skumjais romantiķis!... Bārdas dzejā mīlestībai blakus ir ciešanas, skaistumam – neglītais un dzīvībai – nāve. Taču daudzām dzejām iedvesmu, tāpat kā...
Mana vecmāmiņa jeb māte, kā mēs ģimenē viņu saucām acīmredzot cietās zvejnieku sievas dabas dēļ, bija vienkāršs cilvēks. Viņa nebija gājusi skolā vairāk par pāris klasēm, un bija viņas dzīvē arī posmi, kad nācās cīnīties gan ar smagām likstām, gan netikumiem. Taču dažas mātes tā – it kā pavirši – pār plecu izmestās pamācības manā...
Tukums – neliela pilsētiņa, kur iedzīvotāji viens otru pazīst, paziņu loks katram ir visai plašs, un attiecīgi arī dažādi notikumi ātri vien tiek izpausti salīdzinoši plašā sabiedrības lokā. Jau gadiem pilsētā klīst runas par to, ka «Tukuma pienā» ir jāstrādā pārlieku garas darba stundas, ka darba samaksa nav tāda, kādu darbinieki būtu pelnījuši... Lai arī...
Apzinos, ka virsraksts ir provokatīvs, taču Krievijas iebrukuma Ukrainā otrās gadadienas priekšvakarā tomēr šķita jo īpaši svarīgi atgriezties pie šo divu personāžu ne pirmo reizi publiskajā telpā izmantotā salīdzinājuma. Arī apzīmējums “personāžs” nav izvēlēts nejauši, jo kurš tad uzņemsies apgalvot, ka noteikti zina, kāds cilvēks reiz bija Hitlers vai šodien ir Putins? Tie vairāk ir...
Pēdējā laikā, gan vietējo, gan starptautisko ziņu slejas pārskatot, aizvien biežāk uzmācas fatālai bezcerībai līdzīga jutoņa. Rodas iespaids, ka notikumi virzās kaut kādu iepriekš paredzētu un nolemtu gaitu, un visa apkārtējā jezga procesus nespēj ietekmēt vairāk kā skudru centieni apturēt no kalna lejup ripojošu akmeni. Turklāt reizēm atmiņā ataust Bībeles aforisms par to, ka viss,...
Žurnālista daba, kas cita starpā liek būt par to cilvēku balsi, kam sava pagadījusies tāda klusāka vai dzīves saimnieku daļā nepamanāmāka, vienmēr liek saausīties, kad valsts vai vietējie politiķi sāk domāt par sociālās aizsardzības budžeta apgraizīšanu. Tāda un visai nopietnos apjomos iecerēta arī mūsu novadā. Un ja tā, tad nākas īpaši sarosīties un mazliet parēķināt...
Noteikti ikviens būs pamanījis, ka Latvijā jau kuro gadu laiku pa laikam uzvirmo asas diskusijas par sociālās, izglītības, veselības aprūpes un citu vietējām kopienām svarīgu infrastruktūras objektu optimizāciju, jeb, būsim reālisti – likvidāciju. Tiek optimizētas slimnīcas, poliklīnikas, pasta nodaļas, bibliotēkas, skolas. Cilvēki protestē gan klātienē, gan sociālajos tīklos, bet optimizāciju cunami veļas un veļas pāri...
29. janvāris sākās ar aicinājumu cīnīties par skolu pastāvēšanu un atskaņot pie tām Latvijas himnu. Un ne bez pamata – daudzos novados citkārt mierīgo ikdienu satricinājuši vietējo varu lēmumi slēgt mazās skolas vai arī tās noīsināt. Taču skolu samazināšanas procesā šī nav pirmā, tikai, iespējams, apjomā plašākā reize, kas tad arī daudz skaudrāk atklāj dažādu...
Kad lasām medijos un sociālajos tīklos kārtējo ziņu, ka nekvalitatīvo jauno elektrovilcienu dēļ vilcienu satiksme ievērojami kavējas, turklāt ne tikai vienā konkrētā maršrutā, bet visās dzelzceļa līnijās, pārņem divējādas sajūtas. Vispirms jau dusmas un bezspēcība, apzinoties, cik daudzi cilvēki kavēs darbu, vizītes pie ārsta, skolu, vēl citas svarīgas lietas. Kāds nokavēs arī vakarā pēdējo autobusu...
Atmiņas mēdz būt mānīgas un varbūt pat kaut kādā mērā izskaistinātas, bet man tās vēstī, ka ap gadsimtu miju Raiņos, tobrīd vēl vidusskolā, ne ģimnāzijā, 12. klasi pabeidzām četras klases jeb aptuveni simtiņš jauniešu. Šī brīža situācija – pat lielākajās novada vidusskolās rādītāji, teiksim tā, pieklājīgi, tomēr pāri trīsciparu skaitlim rāpjas vien, sakaitot visus vidusskolas...
Viens no veiksmīgākajiem tēlainajiem salīdzinājumiem, kas radies nesenajos kovidlaikos: dzīvošana “burbulī”. Patiešām, vizuāli viegli ir iztēloties tādu smuku, visās varavīksnes krāsās zaigojošu burbuli, tādu kā mikropasauli, personisko mikrokosmosu, kur iekšā atrodams viss, kas pazīstams un saprotams: tuvinieki, darbs, ikdienas rutīna, pagātnes pieredze, nākotnes plāni un cerības, dzīves uzskati un vērtības, reālās vai iedomātās negācijas un...
Asins graudi, nauda nesmird, nodevēji un vēl citi līdzīgi epiteti šais dienās, bet jo īpaši vakar, kad Latvija uzņēmām Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pārpludināja sociālos tīklus un ziņu lapu komentāru sadaļas, ironiski aicinot atbildīgajiem par Krievijas graudu importu kopā ar Zelenski fotografēties uz labības vagonu fona. Par to, ka Krievijas graudu vagoni Latvijā iebrauc lielā...
Jautājums, kas visvairāk iesvārstījis jaunā gada ieskaņā, ir par mūsu četrkājainajiem vai dažkārt cita skaita kāju līdzbiedriem. Viens iespaids pie cita iespaida, ziņa pēc ziņas, un tas viss savēlās tādā emociju bumbā, ka pats īsti vairs nesaproti – esi vairāk skumjš vai tomēr tā pa īstam dusmīgs? Vīlies – katrā gadījumā, kad atskārsti, cik tomēr...
Šis ir 2023. gada pēdējais mūsu laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» numurs, un, kā ierasts jau teju 20 gadus, tā vāku rotā mūsu īpašā mākslinieka un karikatūrista Venta Dubrovska redakcijas kopbilde. Tajā esam iekombinēti kopā ar nākamā gada Austrumu kalendāra valdošo lopiņu jeb zaļo un mistiski mītisko pūķi, cenšoties tam kā vien var pielabināties. Gan ar...
Sēžot un pikti raugoties uz lielveikalā pirkto, podiņā stādīto sudrabegli, kuras zaru roķeles ciešajā iepakojumā tik nežēlīgi pie stumbra piespiestas un tik ilgi turētas, ka laikam nekad vairs neatlieksies dabiskā stāvoklī, prātā domājas visādas Grinča cienīgas Ziemassvētku domas. Piemēram, par to, ko varētu izdarīt ar skaistā kociņa spīdzinātāju... Vai arī par to, ko mēs vispār...
Par to, ka sociālie tīkli ir pilni ar atdodamām, izmetamām grāmatām, vairs nebrīnos, bet nu arī bibliotēkās redzamas grāmatu kaudzītes, kuras var droši ņemt. Jāatzīst, allaž apskatos, kas nonācis lieko eksemplāru “godā”, un nesen gadījās Imanta Ziedoņa rakstu sējums. Pirmajā brīdī pamatīgi sacepos – nu kā tad tā; Ziedoni lasa un skolā arī vēl māca,...
Kad top šī redakcijas sleja un līdz laikraksta nodošanai tipogrāfijā atlikusi vien stunda, Saeimā joprojām turpinās debates par nākamā gada valsts budžetu. Valdības vadītāja un arī Saeimas priekšsēdētāja gan solīja, ka nekādas nakts strādāšanas nebūs un 21.00 darbs tiks pārtraukts, lai, ja nepieciešams, to pabeigtu līdz Otrajam adventam, tas ir līdz svētdienai, 10. decembrim, šobrīd...
Mums katram rīcībā ir zināmi resursi, ar kuriem jāiztiek ikdienā. Vienam tie ir lielāki, citam mazāki, vieni var atļauties vairāk, citi – mazāk. Un kaut gan lūkojamies pāri robežai, ka Igaunijā, Lietuvā it kā dzīve labāka, tomēr jāatzīst, ka arī pie mums vidusslānis pamazām veidojas un viss nav tikai vienīgi slikti un nepareizi. Daudz kas...
Kādudien pie autobusa pieturas Milzkalnē raisījās diskusijas par zaļo dzīvesveidu, piemēram, par to, kā gan lēmums par autobusu un vilcienu atcelšanu iet kopā ar valsts apņemšanos dzīvot un strādāt arvien zaļāk?! Tieši sabiedriskā transporta pārvadājumi nodrošina daudz zaļāku dzīvošanu, nevis vairākas vieglās automašīnas vienā ģimenē, bet – vārdi ar darbiem neiet kopā. Ja nav autobusa...
Pienācis gada tumšākais mēnesis, kad dienas ir īsas un naktis garas, kad koku un zāles zaļuma vietā – kaili zari un ar zemi sajaukusies kūla. Un nav vēl sniega baltuma. Tomēr jau izsenis esam iemācījušies šo laiku padarīt gaišāku – ar tradīcijām un svētku svinēšanām. Šodien ir Mārtiņdiena. Senajiem latviešiem Mārtiņos beidzas veļu un sākas...
Kad ikdienā aizbraucam uz kādu pagastu, parasti mēs nedomājam par to, kādu spēku, laiku un ieguldījumu no katra pasākuma dalībnieka, skatītāja vai klausītāja ir prasījusi būšana šajā notikumā. Reiz, kad šāda saruna tiešām sanāca, palika mazliet neērti, klausoties, ka kāds rudens vakara melnumā nācis kilometru, cits divus, bet kāda sieviete bija nobraukusi septiņus ar velosipēdu...
Lūk, tas nu ir noticis, dāmas un kungi! Par mums runā pasaulē. Esam nonākuši starp izcilniekiem. Lviva un Odesa, Notingema, Edinburga un Mančestera, Krakova, Vroclava, Prāga, Dublina, Barselona, Granāda, Kvebeka, Sietla, Melburna, Reikjavīka, Heidelberga, Viļņa, Tartu un... Tukums! Gandrīz kā Pasaules Hokeja čempionātā pēc iemestiem uzvaras vārtiem gribas saukt: ”Jā! Malači! Mēs to izdarījām!” Jo...
Tas šoreiz nav novēlējums kādai marginālai sabiedrības grupai, bet gan personīga apņemšanās. Un ietvars šādām pārdomām ir arvien nemierīgākā situācija pasaulē, kas, gribētos naivi cerēt – tomēr vēl ir gana tālu Latvijai, tomēr, racionāli visu izsverot, skumji vien jāatzīst, ka viss un visi esam cieši saistīt. Ja spridzina vienā planētas daļā, otrā tiešu triecienvilni, protams,...
