Tas, ka vēlēšanas Amerikas Savienotājās Valstīs beidzot noslēgušās, domājams, ir tikai un vienīgi laba ziņa. Atlaiž to saspringumu, kas pavisam dabiski saāķējas kopā ar visu, kas nezināms, neskaidrs un līdz ar to – mazliet biedējošs. Savukārt, vai tas, ka visvairāk balsu savāca tieši Donalds Tramps, arī ir laba ziņa, – laiks rādīs.

Ticu tiem, kas saka, ka demokrāti lielā mērā paši sapinās meistarībā, tai skaitā, nespējot vienoties par savu īsteno un vienīgo kandidātu. Un bija sabiedrības daļa, kas balsoja ne tik daudz par Trampu, cik par pārmaiņām, jo dzīves dārdzība ASV tiešām bija kļuvusi par būtisku problēmu. Tā teikt, grūti taču padomāt par augstākām matērijām un ideāliem, ja vēders tukšs! Vai jaunievēlētajam (atkal ievēlētajam) prezidentam, ko tomēr vairāk pieņemts uzskatīt tieši par priviliģētās un bagātākās sabiedrības daļas interešu pārstāvi, izdosies tur ko mainīt, atkal – dzīvosim, redzēsim. Bet ir jau arī zinātāji, kas mierina, ka, neskatoties uz dažbrīd tiešām nesakarīgo ļurināšanu, kopumā Tramps pat mēdzot būt diezgan pragmatisks – kā jau cilvēks, kas nācis no biznesa. Un tas neesot nekas, ja bizness gluži nav paša veidots, bet pamatā – mantots… Un vēl jau labā ziņa ir tā: lai arī cik Tramps būtu neparedzams un potenciāli lēmumos impulsīvs, ASV tomēr nav nekāda tur Putinlande, kur visu lemj viens pusjucis čekists un viņam pietuvinātie.

Pirms vēlēšanām jau var izlikties par šausmonīgi konservatīvu, stipri balansējot uz saprāta robežas, bet realitātē cilvēktiesības un personīgās brīvības visdažādākajās tās izpausmēs ASV ir viena no pamatvērtībām. Domājams, neviens nav tik drosmīgs, lai tā pamatīgāk pamīdītos šajā lauciņā – arī Tramps ne, pat ja kādam vietējam Latvijas populistam ir cieša pārliecība, ka tagad nu gan, piemēram, ”visādi vīrieši kleitās būs aizliegti”…

Turpinot par vietējiem censoņiem, novērojums – Trampa ievēlēšana ir teju kā starta šāviens vai papildu stimuls ļaudīm ar tā jau diezgan dīvainām publiskajām izpausmēm. Grūti spriest, tieši kāds ir tas viņu domu gājiens – iespējams, radusies sajūta, ka publikai jau patiesībā vienalga, kādas muļķības tai pasniedz, galvenais – forma un stils. Un kaut kādā mērā pat tie īsti nav maldi, jo savu procentiņu vēlēšanās taču savāc arī tie, kas mētājas ar solījumiem bez jebkāda seguma, piemēram, par Latviju – jauno Dubaju. Trampa uzvaru dažāda mēroga populisti uztver teju kā savējo, jo kā gan citādi izskaidrot to, ka, piemēram, bijušais sportists un jaunizceptais censonis politikā – Mairis Briedis nav pakautrējies sociālajos tīklos savu seju uzmontēt uz jaunā (tas šajā gadījumā, protams, tāds nosacīts apzīmējums) ASV prezidenta rumpja?…

Un tā, domājams, kopumā nav nekāda labā ziņa nākamajam vēlēšanu maratonam tepat Latvijā. Ne ar tādiem vien brīnumiem tiks piesārņota publiskā telpa.

Tas, ko pasaule vai vismaz tās daļa gaida visvairāk – kā būs ar Trampa priekšvēlēšanu solījumiem izbeigt karus. Ja viss cits uz mums attiecas tikai pastarpināt, tad ASV atbalsts Ukraini mūsu drošību skar visai tieši, lai kā arī augstākminētie populisti to regulāri mēģinātu noliegts. Bet arī to neviens gan pateikt šobrīd nevar…

Atliek cerēt… uz labām ziņām. Pagaidām – tikai uz to.