Par dzīvošanu ārā un laimes sajūtu
Pirmais, ko pamostoties ieraugu svētdienas rītā, ir putekļi uz kumodes. Pēc brīža zem kājām nočab kopš Saulgriežiem kaut kur aizķērušies gabaliņi sakaltušu smaržīgo kalmju. Aiz dīvāna rēgojas bērza zars – žūstot saskrullējušās lapas joprojām ir spilgti zaļas un smaržīgas. Tā vien gribas paildzināt šo laiku – tik bagātu krāsām, skaņām, smaržām un garšām. Laiku, kas...