Ir sācies lielās solīšanas, lielīšanās, arī noliegšanas un ”skeletu meklēšanas laiks”. Tieši 4. februārī dots starts 3. jūnija pašvaldību priekšvēlēšanu aģitācijai. Tātad nu piedzīvosim 115 ticamas, uzticamas un pavisam neticamas informācijas plūdu dienas. Un diemžēl vairums pilsoņu – gan uz deputāta godu un iespējamo amatu cerošie, gan vēlētāji-parastie – šai dažādo interešu cīņas laukā nonākuši...
Mums katram ir divas rokas, divas kājas, divas acis, divas ausis un… viena mute. Un – viena galva! Dieviņš tā iekārtojis: lai vairāk redzam, vairāk dzirdam un vairāk darām. Lai mazāk runājam (pa tukšo, kā mēdz sacīt). Un – tas tā, pus pa jokam – galva arī tikai viena: sak, ja būtu divas, tās varētu...
Dienas jau kļuvušas ievērojami garākas, un dārzkopju prāts aizvien vairāk pievēršas tam, ko stādīs un ko audzēs. Tradicionāli 17. februārī jau 24. reizi Bulduru dārzkopības vidusskolā uz konferenci jeb kopsapulci ieradīsies dārzkopji no visas Latvijas. Šeit runās gan par padarīto, gan kopīgi darāmo, gan nospraudīs nākotnes mērķus. Par dārzkopju pulcēšanās vietu ne velti izvēlēta Bulduru...
Paziņojums par to, ka jau martā tiks slēgta Tukuma dzemdību nodaļa, jāsaka, bija tāds mērens šoks. Vēl pat mēnesis nav pagājis kopš brīža, kad tepat, laikraksta slejās, tika solīts – tuvākajā laikā tas noteikti nav plānots! “Viss plūst un viss mainās” – tā vēl pirms Kristus secināja grieķu filosofs Hērakleits, un tomēr... Paliek sajūta, ka...
Tukumā apstājušies laikrāži. Vairs nekust ne no vietas ne luterāņu baznīcas, ne stacijas pulksteņa rādītāji. Vaina esot elektroapgādes sistēmā, tādēļ tik ātri nav novēršama. Redz, pirms pusgadsimta ar tādu ķibeli tiktu galā pavisam vienkārši – uzvilktu mehānisma atsperi un laiks atkal ritētu savu gaitu. Taču varbūt cilvēki nemaz nevēlas dzīvot uz priekšu, bet gan atpakaļ?...
Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar saviem secinājumiem par veselības aprūpes pieejamību Latvijā, meklējot atbildi uz jautājumu – vai ambulatorā veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pilnveidojama? Izdarītie secinājumi vietām ir sistēmai neglaimojoši, tostarp arī pašā svarīgākajā sadaļā – veselības aprūpes pieejamībā. VK norāda, ka vienotas izpratnes par to, kādai šai pieejamībai jābūt, nav ne...
Pirms dažām dienām sociālajos tīklos parādījās ziņa, ka autobuss notriecis sirmgalvi un neviens nelaimīgajam cilvēkam nav steidzies palīgā. Pārmetumi kā no pilnības raga tika veltīti autobusa šoferim, kam autobusā būtu jābūt pirmās palīdzības sniegšanas aptieciņai, kam, pārvadājot pasažierus, tomēr būtu jāzina, kā pareizi rīkoties nelaimē. Protams, pārmetumi ir laikā un vietā un par to nediskutējam,...
Ja pa jokam, tad – sestdien sākas Gaiļa gads. Ugunīgā Gaiļa! Beidzas nenosvērtā Pērtiķa gada mērkaķošanās ar visu, uguni ieskaitot. Ugunsgrēki un vulkānu izvirdumi. Uguns posta darbi un – ko tur noliegt – arī piespiedu attīrīšanās. Sākoties Gaiļa gadam, mainās arī uguns būtība: nu tā ir kā sveces liesma – mierīga, sildoša, joprojām dzīva un...
Ja iesmiešanu iedalītu tematiski, viens no tās atzariem noteikti stieptos Austrumu virzienā, jo plašā Krievija brīžiem ir teju neizsmeļams jautrības avots. Savs nopelns gan tajā noteikti ir arī nācijas veselīgajai pašironijai... Lai vai kā, ziņu par to, ka Krievijā gatavojas dekriminalizēt vardarbību ģimenē, tā vien nagi niezēja ievietot sadaļā “joki“. Gara acīm jau redzu, kā...
Pirms nedēļas iedzīvotāju sapulcē uzzinājām, ka Kandavas novada dome iecerējusi kādu ”loģistikas uzlabojumu” – kaut kādās sarunās nospriests, ka Matkules bērnus, kas pēc savas skolas slēgšanas izvēlējušies mācīties Kandavas internātvidusskolā, uz Kandavu vairs nevedīs, jo, redz, internātskola ir valsts skola, bet par transportu maksā pašvaldība. Un pašvaldībai, lūk, esot izdevīgāk, lai bērnu kustība gluži kā...
Kad kolēģiem vaicāju, par ko rakstīt, viņi saka: ”Raksti par barikādēm!” Bet ko nu es daudz par barikādēm? Visas atmiņas tādos sēpijas vai melnbaltos toņos, kas – nu ļoti varētu gadīties – liecina par realitātes saplūšanu ar kaut kur noskatītiem dokumentāliem kadriem vai redzētām tā laika fotogrāfijām. Ne velti vidusskolas vēstures eksāmenā jautājumi par 1991....
Pirmdienas vakarā Jaunajā Rīgas teātrī tika pasniegta Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā. Četru nominantu vidū bija arī tukumnieks, muzikologs Armands Znotiņš, taču žūrija šoreiz lēma par labu teātra kritiķei Edītei Tišheizerei. ”Kritizēt nozīmē stāstīt, kā būtu darījis viņš, ja vien prastu to darīt,” savulaik asprātīgi izteicies čehu rakstnieks Karels Čapeks. Te nu...
Ar ziemu parasti ir viena nelaime – kad tā atnāk un ir tāda īsta – ar sniegu un salu, tā rada problēmas. Tā ietekmē mūsu ikdienu, labsajūtu, darbaspējas, noskaņojumu un arī finansiālo stāvokli, jo, piemēram, sāpīgs kritiens uz apledojušas ietves var radīt ilgstošu materiālu postu, vārdu sakot – tas ietekmē visu. Protams, sniegam ir arī...
Vallē nozāģēta otra dižākā tūja Latvijā – Pētermuižas dižtūja. Tās apkārtmērs – 2,76 m. Koks bijis veselīgs un varējis augt vēl daudzus gadus. Tūja nozāģēta uz pašvaldības zemes, bet Vecumnieku novada Valles pagasta pārvaldē neko nezina par šāda dižkoka esamību… Velkot paralēles par mūspuses dižkokiem, jāatceras, ka līdzīgā kārtā pirms vairākiem gadiem Ķīļu kapsētā nozāģēja...
Esmu izbaudījusi uz savas ādas, ko nozīmē svešas valodas vidē mēģināt noskaidrot, kurā virzienā jādodas. Laipnais tomtoms, uz kuru pilnībā paļāvos, reiz ieveda mūs kādā Vācijas pļavā un nosauca to par galamērķi. Redzamības rādiusā nevarējām ieraudzīt ne kuģu mastus, ne ķērcošu kaiju barus, bet mums taču vajadzēja nokļūt Travemindes ostā! Sastopot retos civilizācijas pārstāvjus, nolēmu...
Šobrīd, gada sākumā, kad meklējam, atrodam un cenšamies saprotamā valodā sakārtot un publicēt Saeimas deputātu pielemtās šī gada pārmaiņas, mūsu deguni gluži kā «Akas» pasakas Sniegēdim tā vien līkst, lai zemei pieskartos. Nožēlojami! Ko gan citu par iecerētajām nodokļu ierosmēm saka? Vairums lēmumu nav pat kā Ļeņina danču grāmatā, kur viens solis uz priekš, divi...
Ja samestu pa centam vien, kad nācies uzklausīt pārmetumus, ka žurnālisti jau “meklē tikai visu slikto“, viens eiro man būtu jau kabatā! Lielākoties tie pārmetēji gan tādi – ar izteikti alerģisku reakciju pret sava darba pamatotu kritiku. Bet, ja nopietni un, runājot par informatīvo telpu kopumā, reizēm tiešām sāk šķist, vai tik to šausmu nav...
Tā. Cepeši, piparkūkas, rasoli apēsti, šampanieša pudeles iztukšotas, trauki nomazgāti. Laimes arī visiem novēlētas, nākotne kafijas biezumos vai kārtīs izzīlēta un horoskopi izlasīti. Ar krāšņām ugunspuķēm vējainajās pusnakts debesīs sācies jauns gads. Ar jaunām cerībām un jauniem plāniem. Ar apņemšanos no rītiem vingrot un vakaros pēc sešiem neēst. Nu labi, tik daudz neēst. Ai, nebūs...
Šis gads tikpat kā galā. Aiz muguras gandrīz 365 dienas dažādu emociju un pārdzīvojumu, jo gada laikā ir taču tik daudz kas noticis – bijušas labas un ne tik labas dienas, pārdomāti un pārsteidzīgi lēmumi, izdošanās un raizes – kā jau dzīvē un kā cilvēka dabā – darīt un kļūdīties. Skumt un priecāties. Iegūt un...
Šķiet, pašlaik nevienam nebūtu jāsūdzas par informācijas trūkumu: laikraksti, radio, televīzija un portāli nāk klāja ar visdažādākajiem apgalvojumiem. Vēl vairāk to sastopam portālā ManaBalss.lv. Portāls labi iecerēts, lai ar tā palīdzību būtu iespējams sabiedrībai nozīmīgus jautājumus virzīt uz Saeimu un tie nonāktu lēmuma pieņēmēju dienaskārtībā. Tomēr taisnības labad jāteic, ir labi, ka ne visi ierosinājumi...
Līdz ar Frederika Šopēna noktirnes skaņām dubļos izvārtītajai zemei pieglaužas sniegs – un pārslu pa pārslai aizsnieg ambīcijas un sīkmanība. Top skaidrs – viss šajā dzīvē ir labojams, panākams un sasniedzams, kamēr mēs darām Dieva uzticēto darbu – dzīvojam. Kamēr mēs dāvinām saviem tuvajiem visdārgāko un visneatgriežamāko – savas dzīves laiku. Jo vairāk laika veltām...
Uzklausot žurnālistu pārmetumus Saeimai un tās deputātiem par nekvalitatīvi veikto darbu (pieņemot nodokļu izmaiņas kopā ar budžetu, bet pēc tam ”metot kažociņus uz otru pusi” un jau reiz pielemto mainot), mūsu valsts pati augstākā amatpersona, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sabiedriskās televīzijas pirmajā kanālā vakar izskatījās gluži kā nozombēta. Jā, ”cilvēciski” gan viņa jūtoties neērti, bet......
Iespējams, tā ir šausmonīga dzīvošanās kādos stereotipos, tomēr laikā, kad aiz loga valda pelēkā 50 un vairāk nokrāsas, atkal nostiprinu pārliecību – laika apstākļi ir viens grandiozs spēks! Teju fiziski jūtams, kā vēsa mitruma piesūkušies mākoņi spiež pie zemes un visas “pozitīvas domāšanas” iniciatīvas tiek dubļu nošķārdītas. Pati daba taču noliek īstenu latvieti uz purpinātāja...
