Braucot pa ceļiem no Cērkstes uz Apšuciemu, no Tukuma uz Enguri, pa Jūrmalas – Talsu šoseju un droši vien arī vēl pa citiem ceļiem, redzami vien izcirtumi ar atstātām šaurām meža strēmelēm, kurām pat neliels vējelis cauri pūš. Ja šo šauro strēmeļu nebūtu, tad varētu teikt, ka ceļš iet caur vienu vienīgu ļoti lielu izcirtumu. Vēl pie Raudas, Engures ceļa malā, ir meža platība, kurā lielums koku izzāģēts, atstātas vien dažas retas priedes… Esmu par to vaicājusi profesionāliem mežkopjiem, kuri savulaik strādājuši un šos mežus audzējuši un kopuši, arī viņi groza vien galvu un atrunājas, ka tagad viss notiekot pa jaunam…

Nu jau vairs nav nekādu šaubu, ka Latvijas ainavā sagaidāmas visai lielas izmaiņas un tas, ka cilvēki saka, vairs nebūs kur sēņot un ogot, nudien nav joks. Būs tā kā dažās Eiropas valstīs: vai nu dabas liegums ar normālu mežu, vai tādi rokas resnuma pusaugu koki, kas tad arī skaitās mežs, turklāt pavisam drīz atkal nozāģējams.

Būs oponenti, kuri iebildīs, ka šīs te ir tikai manas emocijas, ka mums mežsaimniecība ir ilgtspējīga, dabai draudzīga, ka katru gadu netiek nocirsts vairāk nekā 10 līdz 12 miljoni kubikmetru koksnes un ka ikgadējais pieaugums esot vismaz 25 miljoni kubikmetru koksnes. Uz papīra jau varbūt tas pieaugums ir, bet, skatoties uz mūsu ainavu, kur kādreiz bija meži, to nevar ieraudzīt: ir viena otra jaunaudze, ir krūmainas platības, kurās varbūt kaut kur varētu būt paslēpti arī iestādītie kociņi…

Māc bažas, ka ciršanas apjomi vēl varētu palielināties, jo Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskai apspriešanai grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežos. Grozījumi paredz galvenās cirtes koku caurmēra samazināšanu kailcirtēs un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tas līdz šim bija liegts. Latvijas Ornitologu biedrība uztraucas, ka tas atstās ietekmi uz putniem. Ja ieviesīs rosinātās izmaiņas noteikumos par koku ciršanu mežos, aizvien mazāk būs dobumainu koku, kur ligzdo dzeņi, dzilnas un nebūs lielu koku ar stipriem zariem, kur ligzdu vīt, piemēram, melnajam stārķim vai kādam no nedaudzajiem Latvijas ērgļiem. Latvijas ornitologu biedrība vēl joprojām vāc parakstus par mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam. Ornitologu biedrība min, ka ik gadu mežizstrādes rezultātā pavasaros bojā iet 20 000 putnu ligzdu vai 100 000 putnu olu vai mazuļu. Bet meža masīvā aiz Cērkstes putnu dziesmas neskan, te vakaros un arī naktī dzirdama vien harvestera balss…