Mazu brīdi pirms vēlēšanām, kad aiz muguras caurskatītas informācijas blāķi un datu bāzes, uzklausīti viedokļi un aizvadīti četri diskusiju raundi, ir radušies arī, manuprāt, visai būtiski secinājumi par to, cik demokrātiskā sabiedrībā īsti dzīvojam un uz ko tiecamies nākotnē. Ne par visiem var uzrakstīt šajā nelielajā slejā, turklāt ir bažas, ka dažus no secinājumiem varētu uztvert kā aģitāciju par kādu no sarakstiem, tāpēc… tikai par trim, nedaudz un… neitrāli, nu kaut vai, atsaucoties uz politisko procesu pētnieku atziņām par varas līdzsvaru pašvaldībās.

Tā kā kopš kāda laika mums ir partejiska pieeja arī pašvaldību vēlēšanās, būtu tikai normāli, ja novadu cilvēki nebūtu vien Rīgas politiķu ”muskuļu masa”, bet būtu arī reāli būtisku valstisku lēmumu rosinātāji un virzītāji. Taču… vietējie politiķi teju absolūtā vairākumā (izņemot vienu) apgalvoja, ka nekādas saiknes ar pārstāvētajām partijām nav. Ak, jā, ir gan – dažam novadam kaut kas ir atlēcis lielajā valsts budžeta plosīšanā, kad, ejot pa Lemberga iezīmēto taku, tika aizmirsts gan par valsts aizsardzību, gan veselības aprūpi un pa labi un kreisi, manuprāt, bezatbildīgi izmētāti 28 miljoni eiro.

Vēl viens no būtiskiem rādītājiem, lai varas līdzsvars būtu iespējams, ir kārtīga politiskā konkurence un aktīvs opozīcijas darbs. Kā tas ir mūsu novadu gadījumā? Vismaz lielākajos bijušā rajona novados – Tukumā un Kandavā – ar priekšvēlēšanu konkurenci (septiņi un pieci saraksti) viss ir kārtībā, taču patiesas opozīcijas pazīmes reizi pa reizītei vērojamas vienīgi Kandavā (ne Jaunpilī, ne Engurē nav pat reāla pilnapjoma otrā saraksta). Un arī – biežāk jau trokšņa taisīšanai, ne reāli vēloties ietekmēt procesus sabiedrības labā. Taču pat būtiskās lietās, kur opozīcijas iebildumi bijuši loģiski un iedzīvotājiem, iespējams, labvēlīgāki, ”valdošie” rīkojušies, kā viņiem ienācis prātā.

Bezgala skumji, bet arī viena no Atmodas laika svarīgākajām prasībām par politiskās un izpildvaras dalīšanu šodienas Latvijā joprojām ir kā neiespējamā misija. Nu sakiet, kā iespējams neatkarīgs un izpildvarai netīkams lēmums domē, kur, kā, piemēram, Tukumā deviņi (priekšsēdētāju neskaitot) no 17 deputātiem strādā pašvaldībā un būtībā viņu tiešā darba lielais priekšnieks ir domes izpilddirektors?! Neatkarība lēmumos šādā situācijā faktiski nav iespējama… Nav iespējama kā šķira.