Tāds saspringts ir šis laiks. Nesenā Mančestras terorakta, neģēlīgā uzbrukuma koptu kristiešu autobusam Ēģiptē vai vareno saieta G7 samita neveiksmīgā noslēguma fonā gatavošanās vietējo pašvaldību vēlēšanām atgādina vien neveiklu šūmēšanos. Nenoliedzami, tās ir svarīgas kā deputātu kandidātiem, tā, vēl jo vairāk, – iedzīvotājiem. Un tomēr presē, TV, radio un sociālajos tīklos ik mīļu brīdi lasāmās, skatāmās, klausāmās priekšvēlēšanu diskusijas, debates un reklāmas nogurdina. Piktojos tāpat kā teātra zinātniece Silvija Radzobe, kas mikroblogošanas vietnē jautā: “Kāpēc Latvijas TV pārkāpj vēlētāju likumīgās tiesības piektdienās skatīties detektīvu, tā vietā rādot galīgi stulbās kandidātu “diskusijas”?”

Toties daža laba partija brīvdienās detektīvu vietā vēlētājiem piedāvā bezmaksas koncertus, bet bērniem – piepūšamās atrakcijas un citas izklaides. Bezmaksas – tas nozīmē, ka apmeklētājiem ieeja pasākumā ir par brīvu. Māksliniekiem, protams, par piedalīšanos ir samaksāts. Tāpat vien, kādas partijas mīlestības jūtu uzplūdā tie taču nebrauks uz mazpilsētu uzstāties. Hmm… Interesanti, kā notikusi norēķināšanās ar koncertā iesaistītajiem bērnu kolektīviem? Un cik šādā reizē tas vispār ir ētiski? Taču var jau būt, ka mazie dalībnieki un viņu vecāki no sirds atbalsta savu vadītāju politiskos centienus un ar prieku dod savu artavu to īstenošanā. Skatītājiem nekādas saistības pasākuma apmeklēšana neuzliek. Ja nu vienīgi kādam neviļus piezogas tāda kā parāda sajūta, ko 3. jūnijā varētu atlīdzināt, vai kāds cits vēlēšanu dienā, pie urnas stāvot, pēkšņi atceras, cik jauku kādas partijas sarūpētu koncertu par baltu velti baudījis…

Bet vēl iedarbīgākas uz vēlētāju zemapziņu ir klusējošās sejas reklāmu plakātos, kas uz garāmgājējiem noraugās autobusu pieturās, no reklāmas stenda un māju sienām (divas gan nācās noņemt). Diezin vai tās ietekmēs to cilvēku izvēli, kas skatās, klausās, lasa presi, TV, radio vai informāciju smeļas sociālajos tīklos, taču pārējos gan. (Pietiek atcerēties eiroparlamentārietes Ivetas Grigules uzvaras gājienu.) “Ā, šitas izskatās kaut kur redzēts!” ieraudzījis vairākkārt manītu uzvārdu vēlēšanu listē, nodomās lāgā neinformēts vēlētājs un, visticamāk, par to un reizē arī visu sarakstu atdos savu balsi. Nu ko, gala iznākums rādīs – kādi mēs, vēlētāji, esam.