Septembris jau gadu desmitiem bijis Dzejas mēnesis. Sarīkojumi kultūras namos, skolās, brīvā dabā joprojām ir iecienīti un ”neizmirstošo” poēzijas cienītāju apmeklēti. Programmas vēsta, ka šogad būs tāpat. Un – vēl saturīgāk, aizraujošāk, daudzveidīgāk: jubilejas gads taču! Līdztekus tam Latvija var lepoties arī ar citiem sasniegumiem kultūras jomā. Vēl neesam beiguši pārsteigti priecāties par Rolanda Kalniņa...
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) parūpējusies, lai valdība pildītu pašas pieņemtos lēmumus, un panākusi skolotāju minimālās algas paaugstināšanu atbilstoši iepriekš izstrādātajam grafikam.
Kalendāra datumu sakritības dēļ šī gada Zinību diena nemaz tāda nebūs. Rīt nebūs ne pirmajai skolas dienai raksturīgā drudžainā satraukuma ielās, ne ģimenes svinīgo pusdienu drūzmas pilsētas ēstuvēs. Arī puķu galdus tirdziņos saposušos bērnu un jauniešu pulciņi neielenks. Taču ar svinībām vai nē, ar 1. vai 3. septembri datēts, jaunais mācību gads ir klāt. Tā...
Par to, kā droši šķērsot ielu pa gājēju pārēju, ir tik daudz runāts, tik daudz ieteikts, taču steidzīgajā ikdienā arvien biežāki ir gadījumi, kad par spīti brīdinājumiem un atgādinājumiem nelaimes notiek viena aiz otras. Un, lieki teikt, ka svara ziņā daudz pārākā transportlīdzekļa priekšā pat visu pareizi izdarījušais gājējs vienmēr būs lielākais cietējs. Pirms kāda...
Rit Latvijas jubilejas gads. Un daudziem pasākumiem kā pievienotā vērtība, tomēr, manuprāt, gan vietā, gan nevietā, tiek lietots simtgades simbols. Aizvien esmu bijusi lepna par latviešu selekcionāriem, par viņu aizrautību, pacietību, darba prieku, azartu, veidojot jaunas šķirnes. Un mūsu mazā valstiņa pamatoti var lepoties ar šiem cilvēkiem, kuri nereti visai pieticīgos, dažkārt pat...
No savas bērnības atceros, kā vecāmāte radināja pie kārtības mazo, no kaimiņmājām paņemto kaķēnu: kad virtuves vidū pēkšņi parādījās peļķīte, viņa ņēma aiz čupra muļķo radījumu, vilka klāt nedarba vietai un… Jā, jā – tas līdzēja! Mēs, bērni, protams, protestējām, dusmojāmies uz vecomāti, jo mums bija kaķīša žēl, taču viņa strikti noteica: dzīves skola ir...
Zinu, ka tagad, pirms vēlēšanām, viens no lielajiem draudiem ir populisms. Tāpat, cītīgi studējot ekspertu sniegto informāciju un komentārus, esmu apguvusi, kā tos populistus no iedzīvotāja-parastā-vidējā atšķirt. Bet, ticiet, tas itin nemaz nav viegli. Nu, piemēram, pēc definīcijas populists ir tas, kas kurina sabiedrību, vēršoties pret varas pārstāvjiem un piedāvājot vienkāršu risinājumus sarežģītām problēmām. Bet...
13. Saeimas vēlēšanas nav vairs aiz kalniem, un jau kopš 9. jūnija ir sācies oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kad partijām ir pienākums uzskaitīt un norādīt vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā visus ieņēmumus un izdevumus, kas radušies laika posmā no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Drukātajiem medijiem, tāpat kā NEPLP (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...
Pērnā gada nogalē, nu tā – ap Ziemassvētkiem, norisinājās ikgadējā labdarības akcija, kuras laikā radio dīdžeji uz vairākām dienām iesprostojas stikla studijā un ikviens, iemaksājot vismaz piecus eiro, var pasūtīt sev tīkamu melodiju, vienlaikus veicot ziedojumu. Mērķis katru gadu savs, un šoreiz naudiņa tika vākta «ziedot.lv» projektam «Plecs», kas dažādos veidos palīdz cilvēkiem, pirmkārt, apzināties,...
Aiz garā liela cilvēka paliekot viņa lielie darbi. Plastmasa nav tik prasīga – tā, nešķirojot ļaudis mazos un lielos cilvēkos, paliek aiz katra pat vairāku simtu gadu garumā. Par šo plastmasas pieminekli patērētāju sabiedrībai man bieži atgādina mūsu ģimenes – četru cilvēku – pildītie atkritumu maisi, kas strauji uztūkst pēc katra pārtikas veikala apmeklējuma. Kad...
Karstuma nu vienreiz ir daudz par daudz, – sēžot uz soliņiem pie daudzstāvenēm, spriež sirmas kundzītes, kuru dzīvokļiem visi logi ir saules pusē. Ko padarīsi – tā savulaik projektēja, tā tās mājas izvietoja padomiskajā plānošanas sistēmā, un tā nu tagad jādzīvo, kamēr šie “pieminekļi” nolietosies un sabruks, jo, steidzinot privatizāciju, pašvaldības (un līdz ar to...
Nevaru un nevaru izlemt, kā lai slejas nosaukumā pāris vārdos formulēt to, kas šobrīd nodarbina prātu. Dabas aizsardzība? Kaut kā neskan un īsti jau neaptver lauku. Civilā aizsardzība? Pārāk jau atgādina padomju laiku militarizāciju un stāstus par pareizu rīcību atomkara gadījumā... Bet apdraudējuma ziņā sajūtas kaut kā šodien ļoti līdzīgas. Līdzīgs ir arī tas pusaudža...
Iespējams, tikai ļaudis, kuri, saules nogurdināti, sekošanu ziņām vismaz pāris nedēļas ir atmetuši pavisam un tāpēc nebūs pamanījuši, ka valsts reprezentatīvākā persona, tas ir, Prezidents, kritis nežēlastībā. Acīmredzot pat pašai prezidenta dzemdinātājpartijai Raimonda Vējoņa ārkārtīgi neveiklā runa Dziesmu svētku noslēguma koncertā (un gan jau arī Saeimas vēlēšanu tuvums), ļāva viņu jo pamatīgi kritizēt. Sak, “atradīsim...
Tas bija kāds 2008. vai 2009. gads, kad novada dome sāka domāt un diskutēt par to, ka arī Tukumā vajadzīga koģenerācijas stacija, kā toreiz pamatoja, ”lai varētu izbeigt apkuri ar dārgo mazutu un iegūtu lētāku maksu par siltumu”. Tiesa, pati to būvēt pašvaldība negrasījās, tā bija gatava ļauties uzņēmēju aktivitātei, kas galu galā noveda pie...
Nesen man izdevās aplūkot Gaujienu, kur atrodas gan komponista Jāzepa Vītola mājas «Anniņas», gan skaistā Gaujienas pilsmuiža, kur ģimnāzijā savulaik mācījies viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem Ojārs Vācietis. Viņa dzejolis «Meitenei no manas klases» esot veltīts tieši Gaujienā pavadītajiem skolas gadiem un, kļuvis ar dziesmu, tiek skandēts izlaidumos un absolventu salidojumos gandrīz vai visās Latvijas...
Kamēr Tukuma novada ģerbonī vēl zied roze, nevis laiskojas kāds gurķis (runā, ka potenciālo pircēju plāno maciņu un pašķidro rindu dēļ ziedu audzēšana kļuvusi nerentabla, viens no mūsu novada rožaudzētājiem jau pārorientējies uz gurķiem un zemenēm), ir īstais laiks parožoties jeb patērzēt par to, kā cilvēki laika gaitā žonglējuši ar rozes vārdu. Vārds “roze” pa...
Vēl visam jānogulstas, vēl jākvēlo un arī jānorimst... Bet izgulēties, kā savās mirkļa izjūtās par Dziesmu svētkiem raksta dzejniece Anna Rancāne (lasiet 3. lappusē), – to gan atļauties nevaru. Tas tāpēc, ka top šī avīze un man – tā nu ir sagadījies – ir jāraksta šī sleja... Atzīšos, kaut labi apzinos, ka kādam no jums...
Latviešu XXVI Vispārējie Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās vēl tikai dažas dienas – līdz 8. jūlijam. Aiz muguras – visi “kari” – koru, orķestru un dejotāju savstarpējā sacensība, organizatoru un rīkotāju izdomas, apņēmības, darba mīlestības, neatlaidības, un, jā – arī caursišanas spēju pārbaude, tagad baudām tā visa augļus. Tagad visa Latvija šūpojas vienā lielā...
Mūsu himna ir vienlaikus lūgšana un vienlaikus – dziesma – ar saturu un vēstījumu – lai Dievs svētī Latviju! Lai svētī vietu, kur meitas zied un dēli dzied! Ar himnu sākas Dziesmu un deju svētki, ar to sākas valsts dzimšanas diena, citi svarīgi notikumi un īpaši brīži latviešiem un Latvijai. Kā Latvijā, tā svešumā. Un...
Vairāku novadu pašvaldības vērsušās Zemkopības ministrijā ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lielā sausuma dēļ. Un, kaut Zemkopības ministrija jau pasteigusies paziņot, ka atbalsts zemniekiem būs – vismaz jautājumos, kur saskaņojami kredītmaksājumu termiņi vai Eiropas Savienības fondu maksājumu prasības, man no prāta neiziet pirms pāris nedēļām TV sižetā redzētais. Tajā kāds lauksaimnieks runā par sausumu un...
Kā mākoņi ir iemācījušies savaldīties! Sinoptiķi lietu solīt sola, bet nedeva. Padebesis tik velkas un velkas, bet atrisinājumā – trīs vientuļas piles (vakar ap pusdienas laiku). Varbūt kāds virs mūsu galvām tur milzīgu lietussargu? Lai klīdinātu apokaliptiskas noskaņas, jāmierina sevi ar domu, ka tā mēdz gadīties visos laikos. Kādā dāņu pasakā, ko atceros kopš bērnības,...
Arī es vakarrīt, esot Tukumā uz ielas, centos iet lēni lēnītiņām, naivi cerot, ka tas mazais, pelēkais mākonītis no sevis izspiedīs kaut nedaudz vairāk par trim pilēm uz kvadrātmetru. Saule, kas šogad nu jau divus mēnešus ir bijusi bezgala dāsna pret zemi un dabu kopumā, vismaz uz kādu laiciņu varētu sabremzēties savā devīgumā, ik pa...
Pirms gadiem divdesmit, kārtējā skolas salidojuma laikā, visnotaļ atklātā sarunā čalojot ar bijušajiem klases biedriem un vienlaikus cenšoties sazīmēt reiz pazīstamus vaibstus vecāka gadagājuma ļaužu sejās, pēkšņi ar kaunu viens otram atzināmies, ka gan skolas laikā, gan arī vēlākajos gados dažus cilvēkus esam vērtējuši pavisam aplam. Izrādās, mūsu jaunības maksimālismā visai kategoriskajiem (patētiski slavinošiem vai...
