1. Kalpot Latvijas vēlētājiem ir patīkami un ērti. Tie neālēsies, kā, piemēram, “dzeltenās vestes” Francijā, ja uzzinās par degvielas cenu nenozīmīgu kāpumu. Varbūt retu reizi pabakstīs ar kādu lietussargu, lai izrādītu savu neapmierinātību. Ja pār jums lēnām nolaidīsies aizmirstības vai neuzticības plīvurs, atliks tikai norādīt kāda oligarha virzienā un iesaukties: “Ķeriet zagli!” – tad jums kā gaišo spēku pārstāvjiem tautas mīlestība un maijpuķīšu pušķis būs garantēti, bet pavalstnieku uzkrātās negatīvās emocijas tiks sadedzinātas kopā ar kāda oligarha lelli. Aicinājumam savilkt jostu ciešāk Latvijas tauta atsaucas ar pilnīgu sapratni un ir gatava ievilkt elpu un sajozties līdz lapsenes formas vidukļa iegūšanai. Šajos platuma grādos dzīvojošo cilvēku iedzimto saprātu jau 19. gadsimtā ir novērtējis dzejnieks Eduards Veidenbaums: “Cik praktiska tauta, tai cerību daudz!” Šis citāts gan ir izrauts no konteksta, bet visu šī autora dzeju tik un tā nav ieteicams lasīt, jo tā dzen ķīli starp dažādiem sociālajiem slāņiem un izraisa šaubas par cilvēka sabiedrisko derīgumu. Labi, ka 21. gadsimtā dzejnieki bezcenzūras apstākļos ir nodevušies savas identitātes, dziļi aizplīvurotas izteiksmes meklējumiem un lingvistiskām spēlēm, nevis bāž degunu sociālajā sfērā un politikā, musinot nenobriedušus prātus.

2. Ja tomēr nesaprotamā kārtā vēlētāji ir izrādījuši neuzticību un izsvītrojuši jūs no vēlēšanu saraksta, atcerieties – ja lēmējvaras nama durvis ir ciet, var ielīst arī pa izpildvaras logu. Bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele ar neapdomīgo frāzi, ka “visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši”, bija izpelnījusies sava uzvārda izsvītrošanu no vēlēšanu sarakstiem, bet tas nav traucējis viņai kļūt par veselības ministri. (I. Viņķeles teiktais skan diezgan biedējoši – ja nu, man sasniedzot pensijas vecumu, izrādās, ka arī es esmu stutējusi svešu struktūru, piemēram, Starptautisko Valūtas fondu, nevis būvējusi Latvijas valsti?)

3. Ja jūsu partija no visām Saeimā iekļuvušajām ir ieguvusi vismazāk balsu, nesatraucieties, atcerieties Bībelē teikto: “Daudzi (..), kas bija pēdējie, būs pirmie!” Vēlētāji taču ir saprotoši cilvēki, veikli norij to krupi, ka Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš nāk no partijas “Jaunā VIENOTĪBA”, kas Saeimā ieguvusi vismazāk vietu, un apmierināti vēro politisko šaha figūru stumdīšanu. Tā kā valdībā ir vismaz divi bijušie ekonomikas ministri (K. Kariņš “trekno gadu” sākumā un Kaspars Gerhards dižķibeles sākumposmā), tad jācer, ka no kļūdām visi ir mācījušies un pēc laika krasi neliesēs iedzīvotāju labklājība.

4. Apbruņojieties ar sarkanajiem flomāsteriem, lai Saeimā var uzspēlēt “mājiņas” un novilkt ap savu frakciju un sabiedrotajiem treknas sarkanās līnijas! Tas nekas, ka arī tabuizēto partiju programmās var atrast kādu zelta graudu, kādu ideju, ko kopā būtu vērts īstenot. Nav ko sarežģīt dzīvi. Vieglāk ir tad, ja ir skaidra frontes līnija, savējie un ienaidnieki. Nav jāņem vērā arī tas, ka par “izolējamām” partijām nobalsojuši teju 30% vēlētāju. Paši vainīgi, ka ļaujas zombēties! Mūsu avīzes “ielu intervijā” kāda uzrunātā dāma gan nepateica, par ko balsojusi Saeimas vēlēšanās, bet noteica, ka par ZZS un “Saskaņu” savu balsi nodevusi neesot, tā zemtekstā apliecinot: “Nedomājiet! Es neesmu nekāda zoss!” Tātad nav jāmēģina meklēt kopsaucējs ar šīm “nepieskaramajām” partijām, bet jāsaglabā stingrs mugurkauls un pēc katra nejauša kontakta demonstratīvi jāmazgā rokas.

5. Ja jums parādu dēļ atslēdz elektrību, izmantojiet sveces vai baterijas gaismā pavadīto laiku lietderīgi – pārdomājiet savas attiecības ar elektrības piegādātāju! Jā, maksa par elektrību ir tik prāva, ka reizēm jums liekas – kāds dzīvokļa tumšākajā kaktā paslepen nepārtraukti dzen kandžu. Bet uzlabojiet savu omu ar domu, ka daudzu gadu garumā, maksājot OIK, pašaizliedzīgi esat palīdzējis uzturēt kādu nelielu HES. Piezvaniet K. Kariņam, jo arī viņš kā ekonomikas ministrs ir stāvējis pie šīs samilzušās problēmas šūpuļa, un varbūt visa pasaule sadosies rokās un atsūtīs jums kādu mazu strāvas ģeneratoriņu. Ja ar OIK atbalstītie līdzjūtību neizrādīs, pēc tam, kad tumsā pēc dušas, meklējot grīdu zem kājām, būsiet uzgāzies veļasmašīnai, kad būsiet riņķu riņķiem apstaigājis paziņas, lai uzlādētu telefonu, un līdz mielēm izbaudījis sveču un bateriju burvīgo atmosfēru, tad bez ierunām maksāsiet ragā visu, ko prasa, un cerīgi gaidīsiet Igaunijas elektrības piegādātāju ienākšanu Latvijas tirgū…