Jaunā valdība ir atvēzējusies uz vairākiem varoņdarbiem. Trīs no tiem – veselības aprūpes reformas turpinājums, izglītības reforma un OIK likvidēšana – manuprāt, ir tikai vēlmju domformas. Par reformām runājot, nevar turpināt to, kas īsti nemaz nav sācies un pēc būtības neko nemaina. Savukārt OIK likvidēšana ātrā tempā nav paveicama ne juridisku, ne arī finansiālu apsvērumu dēļ. Speciālisti spriež, ka miera izlīgumam ar uzņēmējiem, kas šajā biznesā taču likumīgi darbojas, būtu nepieciešami vairāki gadi, un izdevumi, kas ar šo procesu saistīti, var tikai pieaugt. Un ne tikai tieši, bet arī pastarpināti – ar apkures cenu pieaugumu. Lai neraidītu kosmosā nevēlamus signālus, pat neminēšu to summu, kādu, kā prātā pārliku, pēc tādas OIK tūlītējas likvidēšanas par siltumu varētu paprasīt mūsu pašu «Tukums REN»… Un, ja Tukumā gan jau iztiktu, tad Džūkstē, Slampē, Degolē un Tumē – maksātu kā mīļie! Nu kur tad liktos – alternatīvas tad nav.

Neslēpšu, mani visvairāk priecē pie varas nākušo apņēmība beidzot būt gana drosmīgiem un pieķerties labi barotajām mūsu valsts ”feodālās iekārtas” paliekām. Ar to domāju paziņojumu turpināt un, iespējams, arī jēdzīgi pabeigt savulaik izcūkoto administratīvi teritoriālo reformu, kas pieļāvusi, ka valsts ir sadalīta lupatdeķa cienīgos gabaliņos, kur, kā pieredze  liecina, katrā valda sava kārtība, sava izpratne par lietām un arī par to, kā, kādās proporcijās dalāms kopējais labums. Apskatot budžetus un arī pašvaldībās nodarbināto algu sarastus redzams: jo mazāks deķītis, jo bišu mātei jeb novada vadīšanai tiek atvēlēta koplabuma lauvas tiesa. Jo algas – vai kopienā ir 48 000 vai nepilni trīs tūkstoši iedzīvotāju – vismaz vadībai jau ir tādas pašas… Un kur nu vēl  bērni, bērnubērni, draugi un paziņas… Ja lielākā pašvaldībā šad un tad tomēr konkurss uz vakantu amata vietu notiek, tad mazajās tāpat viss ir skaidrs. Brīžam bīstami tuvu bankrota slieksnim esošajā Kandavā jau no sākta gala pietiek ar to, ka priekšsēdis, priekšsēde vai kāds īpaši aktīvs deputāts grib savu cilvēku kādā amatā. Un nav jau svarīgi, vai jaunajai sejai, izņemot seju un pietuvinātību atbildīgajiem, ir arī izglītība, pieredze, zināšanas. Reizēm, kā izrādās, nav arī svarīgi, ka kādam pasolītajā amata vietā, jau cits – gan pieredzes bagātāks, gan zinošāks – sēž… Tad tiek lietā liktas par čekistu cienīgas metodes, nu, piemēram, kā gadījumā arī Sociālā dienesta vadītāju. Sak, neiesi prom ar labu, vecie komunisti un miliči ne vienu vien skeletu visu apskatei gan tavā, gan kaimiņa skapī atradīs!…

Bet ir jau arī citādas iespējas – labam, tāpēc vien, ka savam cilvēkam – bišu māte amatu atradīs, ja ne – izdomās un uztaisīs!

Par Jaunpili atsevišķs stāsts. Gaiša vieta, jo cilvēki tādi. Gudri, lepni, izdarīgi. Tādus brīnumus paveic un reizēm par nieka naudu vai pilnīgi bez tās. Tādu netrūkst arī pārvaldības iestādēs – arī domē, bet… Tieši te var teikt, ka bišu mātei trana daba… Tik nesamērīgi ir tēriņi, ko vara velta sev un ko – pārējai kopienai. Novads lepojas ar vairāk nekā (dati atšķiras) 30, 24 vai aktīvām 12 nevalstiskajām organizācijām un biedrībām, kas, cik izdevies novērot, tiešām paveic brīnumu lietas. Pašvaldība biedrības atbalstot. Šad tad pa piešpricei pašu projektiem tiek, tas tad, ja piesaistīta arī kāda fonda nauda. Bet pats svarīgākais atbalsts – projektu konkurss «Darām paši». Un tam – visu darbīgo cilvēku aktīvajām ierosmēm – tiek atvēlēti tikai 5000 eiro! Nu ja, pašvaldība maziņa, naudiņa maz… Tā varētu domāt, ja neieskatās algu sarakstā. Tās ir vien divas priekšsēdētājas algas, protams, neskaitot prēmijas un naudas balvas…

Uz 2039 iedzīvotājiem, neskaitot skolu un bērnudārzu, 106 darbinieki. Cik tam visam – tai savas dižvaldības pastāvēšanai – tiek atvēlēts naudas, saprast nemaz nav tik viegli, jo, piemēram, pankūkā jeb diagrammā, kas skaidro pērnā gada budžeta sadalījumu, viss ir izsmērēts kā pa sviestu. Proti, no vienas puses, vispārējiem valdības dienestiem jeb tā sauktajām administratīvajām izmaksām jau it kā netiek atvēlēts daudz – vien 12,17% (lai gan Tukumam – 7%, Engurei – 6%; Kandavai – 5,3%) jeb 312 899 eiro. Bet tai pat laikā pankūkā redzams, ka transporta izdevumi, drošība, bāriņtiesa, sabiedriskās attiecības, apsaimniekošana, komunālā saimniecība, tūrisms sadalīts pa citām šķēlītēm. Un tad nu jājautā, vai tajā kopējā katlā ir ieskaitīti arī tie nesamērīgie izdevumi, kas šajā pašvaldībā tiek tērēti administratīvajam tūrismam jeb domes vadības ”nesavtīgajam ieguldījumam” Jaunpils vārda nešanai pasaulē un svešzemju tūristu pūļu piesaistīšanu no visas pasaules ”jaunajām” pilīm? Atzīšos, domes sēdēs, kurās mēs – žurnālisti – piedalāmies, summas, ko pašvaldība šiem braucieniem, tai skaitā domes priekšsēdes komandēšanai tērē, nosauktas netiek… Bet arī bez tā ir skaidrs, ka, piemēram, Kanāda un Japāna nav tās zemes, no kurām uz Jaunpili investoru un tūrisma straumēm plūst, tāpēc nav brīnums, ka vienīgais pienesums, ko mums atskaitēs no šiem braucieniem izdevies iegūt, ir… lapene, kas gluži kā piemineklis Kanādai un priekšsēdes iespaidiem tajā nu turpmāk priecēs novada un apkārtnes ļaudis…

Par attīstību nerunāsim. No tās tik skaistu frāžu un biezu dokumentu kalni… Lai Jaunpils tiešām būtu nodrošinātu, sabiedriski un ekonomiski aktīvu un pozitīvi domājošu iedzīvotāju mājas, kā rakstīts tālākas nākotnes plānos, šai pašvaldībā naudas nav…