Redakcijas sleja

Pēdējās laikā, viena otru apsteidzot, vadībā izvirzās divu veidu ziņas - krīze un gatavošanās valsts lielajai jubilejai. Un gluži kā mūsu valsts saimnieciskā dzīve, tā arī emocijas šūpojas: augšā - lejā, augšā - lejā...

Ir tāda bērnu rotaļa «Trešais lieks», un, ja kādam no atmiņas tā jau pabalējusi, atgādinu: spēlētājiem jāsaķeras pa pāriem, bet tas, kurš sev draugu neatrod - kļūst par ķērāju vai, īsāk sakot, viņš nokļūst visneizdevīgākajā spēles pozīcijā.

<p style="margin-bottom: 0cm"><br />Ja ar cilvēku nerunā, viņš dara, kā grib. Ja zinātu vairāk, varbūt netielētos, nestrīdētos, bet darītu savādāk. Bet tagad... Kā saprot, tā dara. Slikti? Nepareizi? Jā, varbūt, bet bez runāšanas to nevar ietekmēt. </p>

Kad deviņdesmito gadu sākumā atguvām brīvību, cik iedvesmas un pacilātības pilni bijām gatavi sākt veidot savu valsti, savu dzīvi! &quot;Kaut pastalas kājās, bet brīvi,&quot; tā runāja ne vienā vien vietā. Bet kamēr vieni par pastalām un idejiskām lietām, tikmēr citi veikli bīdīja savu biznesu uz valsts rēķina un, faktiski paši nekādas vērtības neradīdami, neražodami, tik vien tikuši pie visu lietu sakārtošanas un to arī savā labā naski darīja.

Kā stāsta, Dievs tā nostādījis - nevar visus mīlēt vienādi; it īpaši, ja kādam glupāka seja, cits nesmuki izrunājas un galu galā - esam vien barības ķēdes &quot;nenokausi - neēdīsi - nedzīvosi&quot; daļa. Ļoti vienkārši.

Jādomā, ka - tādā vai citādā sakarā - gandrīz katrs būs dzirdējis teicienu: &quot;Zivs pūst no galvas.&quot; Tas nozīmē - kādi cilvēki noteic un vada valsti un sabiedrībā notiekošos procesus, tāda ir visas Latvijas attīstības gaita attiecīgajā periodā. Kā tas ir šobrīd - beidzoties &quot;treknajiem gadiem&quot;, tautā tā arī neredzētiem, nepiedzīvotiem, neizjustiem? Banku krīzes un inflācijas apstākļos? Jāpalūkojas apkārt: sak&#39;, kas mūs &quot;grūž bedrē&quot;?

Lasot krimināla rakstura ziņas, kurās atklāts, ka dažādas valsts drošības iestādes pieķer, noķer un aiztur citas iestādes darbiniekus, brīžam pārņem sajūta, ka esam kāda neliela vietēja kariņa liecinieki. Uzkrājot informāciju, varam zīmēt tabuliņas un shēmiņas, lai apjaustu, kurš ar ko un par ko.

Šķiet, reti kuram nav nācies izbaudīt mazpilsētām un vēl mazākiem ģeogrāfiskiem veidojumiem raksturīgo ziņu izplatību. Kā pa diedziņu pat tavas personiskās dzīves sīkās nedieniņas ļaužu mutēs var tik pārvērstas par īstām katastrofām, ja vien nelaikā vai neformā gadījies satikt kādu garlaicības māktu, bet allaž runātīgu kaimiņieni.

Lasīju, ka, pētot cilvēku uzvedības un rīcības modeļus, speciālisti esot secinājuši - vīriešiem ir raksturīgi koncentrēties tikai uz to nodarbi, kurai viņi tajā brīdī ir pievērsušies. Tātad vīrietim, kurš, teiksim, labo durvju slēdzeni prāts tikai un vienīgi par visiem simts procentiem ir aizņemts ar šo procesu un nekas cits viņu no tā nespēs atraut.

Jau pāris nedēļu sabiedriskā tualete Brīvības laukumā ir slēgta. Tā lēma dome, lai ietaupītu vismaz Ls 15 000 gadā, ko izlietoja, maksājot darbiniekiem algas un sedzot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem.

Gribējās jau izpatikt un - pārmaiņas pēc - uzrakstīt ko jauku, piemēram, par saulaino laiku un tik smukajām koku lapām. Bet, piedodiet, kļūda ražošanā - nu tā vien prāts nesas uz visādu globālu un pavisam lokālu problēmu apzelēšanu.

Izklaides industrija aizvien meklē jaunu piedāvājumu, lai pievilinātu interesentus. Ar umurkumuru tirgus laukumā, kur veiklākais saņēma balvu, vairs nepietiek. Likmes ir daudz augstākas, un arī veicamie uzdevumi ir daudz ekstremālāki, nereti zaudējot jebkādu mēra sajūtu.

Šajās brīvdienās ornitologi aicināja vērot un skaitīt putnus. Pie ornitologiem nebraucu, taču dārzā putnus novērot nācās gribi - negribi. Pirmais pieteikums bija pēc malkas zāģēšanas - padomājiet, zāģis svaigi rūcināts, vēl karstu, eļļainu sliedi stāv uz krāģa, bet te piepeši līdzās tam uzrodas mizas pelēkuma putnelis, kuru, šķiet, netraucē arī mana klātbūtne četru soļu attālumā.

Pie visa vainīga šoreiz ir... viena ugunīga kļava, kas Katrīnas laukumā ar savu izcilo krāšņumu priecē ikvienu garāmgājēju. Draugi, zinot manu aizraušanos ar fotografēšanu, ieteica to nobildēt - kamēr saulīte spīd, kamēr vēji nav nolaupījuši &quot;rudens zeltu&quot;...

Pamazām vien tiekam iesvārstīti pasaules ekonomiskas krīzes jausmās, gaidās un sajūtās. Paklusām un jau visai atklāti tiek spriests par to, kura banka droša kura - sprādzienbīstama. (Pat neskatoties uz to, ka par tādu baumošanu tiek draudēts ar Drošības policiju.) Viens otrs, apskatot savu piemājas zālienu, jau vērtē, cik kazu un cūku, pārejot uz naturālo saimniecību, varēs izaudzēt. Citi, ieraugot jaunos apkures tarifus, spriež, pie kuriem lauku radiem klētiņā pārvākties...

Piebraucu pie dzelzceļa pārbrauktuves un skatos, kā, spītējot griezīgajai pīkstēšanai un sarkano brīdinājumsignālu izmisīgajai mirkšķināšanai, vēl pāris automašīnas cēli, motoriem rēcot, šķērso dzelzceļa sliedes. Sajūtos pat mazliet muļķīgi un nu galīgi nestilīga, jo apstājos un pagaidīju, līdz aizbrauc vilciens. Sava lēnīguma dēļ piedzīvoju arī citas šausmas - kāds pārgalvis veic slaidu izlēcienu pāri sliedēm, kaut vilciens jau uzsācis kustību. Bail pat iedomāties, ja viņa veiktais &quot;baleta&quot; triks nebūtu izdevies!

Mediķi, skolotāji un policisti rīkoja protesta akcijas, prasot lielāku samaksu par darbu, mediķi pat rīkoja streiku.

Beidzot klāt ilgi gaidītā atvasara ar vēlmi domāt darīt un dzirdēt ko gaišu, labu un tīkamu, tomēr tā nenotiek, jo negācijas, ļaunums un prātam neaptveramas lietas atkal gūst virsroku. Tā prātu nodarbina baisā ziņa par asinspirti Somijā, kur arodskolas audzēknis nogalinājis desmit savu vienaudžu. Šis notikums liek atkal un atkal aizdomāties par situāciju, kas valda pie mums, Latvijā.

Analītisko pētījumu stratēģiju laboratorija veikusi pētījumus «Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences». Pētnieki uzdeva lielu un mazu pilsētu iedzīvotājiem jautājumu, vai viņi vēlētos dzīvot līdzās viesstrādniekiem, homoseksuāļiem, čigāniem, musulmaņiem, citas rases cilvēkiem vai māksliniekiem.

Ceturtdienas rītā Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš tālrādē pauda atbalstu citas nozares kolēģa - Ainara Šlesera idejai paaugstināt naudas sodu par braukšanu reibumā līdz pat Ls 5000; Segliņš paudis, ka šogad dzērumā vai narkotiku reibumā aizturēti 10 000 šoferīšu, un tas uzskatāms par masveida recidīvu!

Kādā no Latvijas TV ziņu raidījumiem, skatoties, kā Slocenes malā nosēdināta, aiz zāles kumšķiem slēpdama iepriekš uzrakstīto tekstu neveikli nolasa mežā pazudusī un laimīgi atrastā sēņotāja, nevaru saprast - smieties vai raudāt... Sēņotāja ir laimīga un pateicīga policistiem, kas pildījuši savu pienākumu un vienlaikus... izturējušies pret viņu &quot;solīdi, nu ļoti solīdi! Kā pret savējo!&quot;...

Jau pagājušajā nedēļā daudzviet Latvijā (šonedēļ arī Tukumā) tika rīkoti pasākumi, kuros lieli un mazi tika trenēti pirmās palīdzības sniegšanā. Skatoties ziņu sižetus par šīm apmācībām, pārņēma šaubas - jā, steigties palīgā nelaimē nonākušajiem ir labi darīts, taču...

Septembris ir ne tikai ražas vākšanas, viršu ziedēšanas un krāsu daudzveidībā bagātākais mēnesis dabā, bet arī latviešu dzejnieka Raiņa atceres mēnesis - laiks, kad satiekas dzejas rakstītāji un dzejas lasītāji. Skolās, bibliotēkās, kultūras namos, plašākos un šaurākos interesentu pulciņos tradicionāli kopš 1965. gada norisinās Dzejas dienas.