Smieties vai raudāt?
Kādā no Latvijas TV ziņu raidījumiem, skatoties, kā Slocenes malā nosēdināta, aiz zāles kumšķiem slēpdama iepriekš uzrakstīto tekstu neveikli nolasa mežā pazudusī un laimīgi atrastā sēņotāja, nevaru saprast – smieties vai raudāt… Sēņotāja ir laimīga un pateicīga policistiem, kas pildījuši savu pienākumu un vienlaikus… izturējušies pret viņu "solīdi, nu ļoti solīdi! Kā pret savējo!"…
Latvijas mežos šogad izcili daudz maldījušos cilvēku! Tukuma rajonā vien – septembrī jau četri… Ja dzīvotu Skandināvijas valstīs, tad varētu saprast: tur mežu un kalnu, Dabas saimnieki ir troļļi iedibina un uztur kārtību, piespiež cilvēkus pakļauties viņu (Dabas) likumiem, bet šeit – Latvijā? Mēs esam gudra un izglītota tauta – neticam nekādiem māņiem, pasakām, teikām. Zinām, ka troļļu nav un maldīšanās nav viņu atriebība par cilvēku piesārņotajiem mežiem, – jo tukumnieki taču nemaldās Durbes parkā, Veļķu priedēs, Ozoliņu un Melnezera mežos!
Jā, par Veļķiem ir atsevišķs stāsts! Pagājušo sestdien, sakopšanas talkā iegriežoties Veļķu mikrorajona šķietami pievilcīgajā priežu audzē, uz brīdi varēja sajusties kā… šausmu filmas uzņemšanas paviljonā! Bedres un smilšu kalni. Tukšo pudeļu, čipsu paku un citu atkritumu grēdas. Veseliem laukumiem noņemta mežu zemsedze. Pusotru gadsimtu netraucēti augušajām priedēm – apcirstas saknes, ar cirvi apkapāta miza, apdedzināti stumbri. It kā jau piepilsētas zaļā zona, it kā jau visi posta darbi notikuši vietējo iedzīvotāju acu priekšā. It kā jau pašvaldības policijai un Tukuma pilsētas domei ziņots, bet… re, kāds vietējais tomēr priecīgs: nav jābrauc uz atkritumu izgāztuvi, laiks un degviela jātērē, – var savu veco matraci izmest tepat, mežiņā, nepieskatīto jauniešu radītajā postažā. Un tie brikšņos apraktie katliņi, zābaki, puķu podi jau arī nav atvesti no Dundagas biezajiem siliem! Lieki piebilst, ka šajā talkā vietējos varēja uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, bet citkārt darbīgo "pagrīdes sportistu" nebija neviena! Tie, kas Dabu piesārņo, nav tie, kas to satīra, tāpēc kultūras trūkums tik sadzīviskā jomā būs jūtams tik ilgi, kamēr smalki izliksimies to neredzam.










