Pēdējās laikā, viena otru apsteidzot, vadībā izvirzās divu veidu ziņas – krīze un gatavošanās valsts lielajai jubilejai. Un gluži kā mūsu valsts saimnieciskā dzīve, tā arī emocijas šūpojas: augšā – lejā, augšā – lejā…

Četrgadīgais dēlēns nu jau pāris nedēļu lepnuma pārpilns skandē bērnu dārza svētkiem sagatavotās dzejas rindas: "Zem saules ir tāda zeme – Latvija! Zem saules ir tāda tauta – latvieši!…" un arī tās par pelīti, kas it visur – Rojā, Ventspilī un Talsos, Alūksnē, Rūjienā, Rēzeknē un Rīgā – velk miedziņu laimīgiem, vecāku sargātiem un lolotiem bērniņiem… Mīļi un aizkustinoši līdz asarām, kuras sariešas atkal, vakarā izdzirdot ziņu, ka teju 85% Latvijas ģimeņu cieš no vardarbības – ne tikai fiziskas, bet jo īpaši – no emocionālas. Bērnu lamāšana, sunīšana un nicināšana – izrādās, tā tagad mūsdienu Latvijas ģimenēs ir pavisam normāla parādība…
Latvijai dzimšanas dienā tiek gatavotas īpašas dāvanas – esam labojuši gan garākā skrējiena, gan dejas rekordu. Tiek gatavots arī iespaidīgākais Gustava Mālera 8. simfonijas atskaņojums, kas solās būt pats lielākais klasiskās mūzikas koncerts mūsu valsts vēsturē. Savdabīgu rekordu – tikai nekaunībā svētku gaidās uzstādījuši arī valsts pārvaldes ļaudis. Proti, ne tikai valstij, šis gads ir 90. dzimšanas dienas gads arī Valsts policijai, tāpēc policisti svētkiem gatavojas īpaši; tiek pētīta vēsture, gatavotas publikācijas un apbalvojumi… Ko tur liegties, gaidītākie no tiem – prēmijas, kas policijā reti kad pārsniedz pussimtu latu, taču šoreiz – lielajā dienesta jubilejā – nebūs arī to, jo premjers tās no 1. novembra aizliedzis. Tikai… daudzu ministriju darbinieki prēmijas jau saņēmuši – tieši pirms Godmaņa rīkojuma…
Gaidot svētkus, tiek sumināti daudzu un dažādu konkursu laureāti – darbīgi un izdomas bagāti lauku ļaudis, talantīgi jaunieši, jaunie mākslinieki un čakli mazpulcēni. Lasi, klausies un brīnies, kā viens cilvēks, viena ģimene, kolektīvs tik daudz var pagūt, tik daudz sasniegt, tik saskanīgi dzīvot! Ar tādu pašcieņu par savu veikumu, ģimeni un valsti. Viņos nejūt nekā no tās kņadas un nemiera, kas valda varas kārāko pilsoņu darbības lauciņā – politikā. Un par krīzi arī neviens no viņiem nerunā…