Jādomā, ka – tādā vai citādā sakarā – gandrīz katrs būs dzirdējis teicienu: "Zivs pūst no galvas." Tas nozīmē – kādi cilvēki noteic un vada valsti un sabiedrībā notiekošos procesus, tāda ir visas Latvijas attīstības gaita attiecīgajā periodā. Kā tas ir šobrīd – beidzoties "treknajiem gadiem", tautā tā arī neredzētiem, nepiedzīvotiem, neizjustiem? Banku krīzes un inflācijas apstākļos? Jāpalūkojas apkārt: sak', kas mūs "grūž bedrē"?

Veicot Latvijas 2007. gada valsts un pašvaldību budžetu pārskatu revīziju, Valsts kontrolei jau trešo gadu pēc kārtas atzinumam nākas pievienot iebildes. Izrādās – valsts un pašvaldības iestādes kļūst aizvien "nezinošākas" grāmatvedībā un matemātikā! Un arī kauna sajūta ar gadiem tikai dilst un dilst…
Jāteic, ka ar aizmāršību sasirgušo ir visvairāk; Valsts kontroles revīzijā konstatētas kļūdas pamatlīdzekļu uzskaitē un finanšu pārskatos par vairāk nekā 490 miljoniem latu. Arī atsevišķu pašvaldību gada pārskatos nav uzrādīti tām piederošie nekustamie īpašumi (zeme, mežaudzes, dzīvojamās ēkas) vai arī tie ir uzrādīti nepareizi. Piemēram, Ekonomikas ministrijas gada pārskatā nekustamie īpašumi uzrādīti 35 391 005 latu vērtībā. Gluži citas ziņas par šīs ministrijas īpašumiem ir Valsts zemes dienestā. Savukārt, Satiksmes ministrijas gada pārskatā nav uzrādīti 3365 Zemesgrāmatā nereģistrēti zemes gabali ar kadastrālo vērtību 7,3 miljoni latu un 420 ēkas un būves ar kadastrālo vērtību 41,2 miljoni latu. Labklājības ministrijas izvēlētā grāmatvedības politika nenodrošina informācijas atklāšanas pietiekamību finanšu pārskatā, par ko liecina pārskata daļā «Zeme, ēkas un būves» neuzskaitītie aktīvi 4 150 652 latu apmērā. Veselības ministrijas gada pārskatā nav uzrādīti nekustamie īpašumi ar kadastrālo vērtību 175 278 lati. Vides ministrijas konsolidētajā pārskatā nav uzrādīti nekustamie īpašumi 395 tūkstošu latu vērtībā, arī Papes ezers 322 tūkstoši latu un zeme 72 tūkstošu latu vērtībā! Un ar godaprātu arī, kā jau sacīts, problēmu ne mazums! Revīzijā konstatēts, ka prēmijas tiek izmaksātas līdz pat 14 reizēm gadā, kā arī vairākos gadījumos mēnešalga veido mazāko daļu no personas kopējā atalgojuma…