Redakcijas sleja

Nu viss - beidzot pieleca, ka karstums ne pa jokam! Tas, ka darbā kondicionieris nobeidzies un pats želejveidīgi uz galda izplājies, - tas nieks.

Ir tik labi, ka dzīve, pasaule, cilvēki - jā, jā, pat laika apstākļi! - mums reizēm atgādina, ka "redzēt" un "piedzīvot" nav viens un tas pats. Redzot, līdz kādiem neierastiem augstumiem aiz loga pakāpies termometra stabiņš, mēs vēl asāk izjūtam to, ko piedzīvojam...

Sākas dokumentu pieņemšana Latvijas augstskolās. Un, kā izrādās, jauniešu alkās pēc augstākās izglītības mūsu valsts ir līderu vidū pasaulē.

Reizēm pus pa jokam esam sprieduši, ka laukos dzīve gan ir ekskluzīva! Jā, varbūt mazliet vientulīgi un, iespējams, apgrūtināta nokļūšana no punkta A līdz punktam B, toties gaiss ir svaigs, patīkami plašumi un... citi netraucē.

Varbūt, ka iekšienē viss izskatās un arī ir labāk, bet no malas - diezgan smieklīgi. Tā par domes uzlikto dienesta ieejas paziņojumu pie ierastās galvenās ieejas ēkā Talsu ielā 4 saka garāmgājēji. Citi atmet ar roku un saka - ne man kādreiz to domi vajadzēja, ne tagad vajag ar visām dienesta vai nedienesta ieejām un apkalpošanas centriem...

Pirmā jūlija nedēļas nogale bijusi skaistiem svētkiem un notikumiem bagāta. Rundālē un Tukumā svētki puķu karalienei - rozei. Tā bija lieliska iespēja gan baudīt kultūru, gan aplūkot floristikas mākslinieku darbus, gan katram pašam un visiem kopīgi veidot Tukuma rožu vainagu, kuplināt svētkus ar dzeju, deju un dziesmu. Vienlaikus svētkos vēl un vēlreiz bija jādomā arī par kādreizējo rožu pilsētas godu...

Jūnija lietainās dienas aiz muguras - jūlijs ieskrējies ar ziedošu jasmīnu un pļauta siena reibīgo smaržu laukos un - Rožu svētkiem Tukumā. Redzot, cik daudz prieka un labu lietu rosinājuši svētki, gribas domāt - nē, krīzes laikā svētku nevar būt par daudz. Un tie arī nāk kā sēnes pēc lietus - Tumē būšot to pagastu...

Vasara! Atvaļinājumi, ceļojumi, lauki, zemenes, jūra un pļavas... Svētki! Līgo un Jāņi, un Novada un tagad - arī Rožu...Izklausās lieliski! Jo svētku taču nevar būt par daudz, vai ne? Tas viss ir tiesa, taču...Svētki mūs ne tikai emocionāli uzlādē, bet arī... nogurdina, nobružā. Pēc tiem ne visi un ne vienmēr kļūstam priecīgāki, gudrāki, laimīgāki. Ir...

Tautiski novadiska un vēl ar rožu smaržu papildināta pasvinēšana mums te, Tukumā, sanākusi tāda pagarāka. Šķiet, lai nu kā, bet šogad izdevies "iespēlēt" it visos interešu lauciņos. Sava vieta un laiks atvēlēts ikvienam daudz maz kustēties, dzirdēt un redzēt varošam, arī līdzdarboties gribošam cilvēkam. Pat iedomāties nevaru, kurš un kas būtu aizmirsts...

Kaut lielās svētku brīvdienas vēl turpinās, apzinīgākā tautas daļa gan jau savu nodevu līgošanai un dzeršanas tradīcijai jau ir nomaksājusi un nu var atkopties, lai gatavoties jaunai darba nedēļai. Bet, kā izrādās, ir daļa un, lasot policijas statistiku, nebūt ne tā mazākā sabiedrības daļa, kas kā ieskrējusies, tā nespēj attapties no plostošanas. Un, ja vēl...

Tā īsti vēl nav rimušas Tukuma novada svētku kaislības un jūtams vēl tāds kā pēcsvētku nogurums, kad pie durvīm jau nākamā svinēšana - Līgo un Jāņi. Tiesa, prognozes izskatās nepielūdzamas un mūspusē sola ne vien lietu, bet arī stipri vējainu un pavēsu laiku, bet tādēļ jau vasaras gaišākie, košākie un smaržīgākie pilnbrieda svētki netop mazāk...

Par to, ka būtu garlaicīga dzīve Tukumā un tuvākajā apkārtnē, sūdzēties nudien nevajadzētu. Kad trīs dienas būs svinēti novada svētki un to augstākā nots - Dārza un mūzikas svētki Jaunmokās, klāt jau Līgo un Jāņi. Un, ja pieturamies pie vecām tradīcijām - Jāņus svinam līdz pat Pēteriem. Bet pēc Pēteriem jau tūdaļ klāt arī trīs dienu garie Rožu svētki.

Trešdienas rīts Latvijas medijos nāca ar sēru ziņu - mūžībā aizgājis «Līvu» mūziķis Jānis Grodums. Ne viņu pazīstu, ne dzīvē redzējis, tomēr dažas no Groduma dziesmām līdz sirdij aizgājušas - kaut vai «Dzimtā valoda», ko gribēdams nevaru izdziedāt ar to sāpi un garšu, kas Grodumam - nu jau pagātnē. Un noliecot galvu cieņā par viņa...

Gandrīz katru mērķi (vietu) var sasniegt, ejot gan vieglāko, gan grūtāko ceļu. Vieglākais rezultātu dod ātrāk, spēka, laika un līdzekļu prasa mazāk, taču... Spiežot "gāzi grīdā", sajūsminoties par ātrumu un vējiem, kas svilpo gar ausīm, var nepamanīt ne vien putekļu mākoņus visapkārt, bet arī pagriezienus, līkumus un krustojumus, un atgūties vien tad, kad esam "iebraukuši...

Šo sleju zināmā mērā varētu uzskatīt par tādu kā atvainošanos neklātienē. Atvainošanos mūsu Valsts Prezidentam Valdim Zatleram. Par to necieņu, ko pret viņu līdz šim jutu un šad tad arī visai atklāti paudu... Ar savu pēdējā laika stāju un rīcību Prezidents (Re, beidzot bez piespiešanās varu uzrakstīt tā, kā pienākas, - ar lielo burtu!), manuprāt,...

Turpinot kolēģa aizsākto, gribējās padalīties ceļojuma iespaidos. Nesen bija radusies iespēja doties pretī vasarai un lielās devās patērēt Latvijā tik iztrūkstošo saules gaismu Turcijā. Un, kā jau visur: ja kaut reizi apņēmies degunu izbāzt ārpus savas viesnīcas robežām, iespaidi lejas kā no pārpilnības raga un gribot negribot izdari kādus secinājumus gan par zemi, gan cilvēkiem,...

Lai arī šis kopš paša sākumā ir Saeimas vēlēšanu gads, kopš aizvadītās sestdienas 100 mūsu nākamajiem priekšstāvjiem esam pienākuši prāvu soli tuvāk. Jo - sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. Un, kamēr nebūsim uzzinājuši šos 100 laimīgos, priekšvēlēšanu kampaņa būs neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa - ar "neatkarīgām" diskusijām, partiju "uzsauktiem" un apmaksātiem pasākumiem, reklāmas plakātiem un cilvēka auguma...

Tā gadījās, ka nedēļas sākumā sabiju mūsu galvaspilsētā - Briselē; līdz ar žurnālistu grupu ciemos pie eirodeputātiem. Par brauciena oficiālo pusi jau cits stāsts, šoreiz dažos vārdos par Eiropas mākslas atvēzienu.

1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Par Bērnu aizsardzības dienu kā svētkiem mēs varētu runāt ilgi un daudz, ja vien... nebūtu pēdējo nedēļu traģiskā notikuma Lestenē, ja no kādas citas ģimenes pusaugu dēls nebūtu izvēlējies labprātīgi aiziet uz... Nekurieni. Ja slimnīcās neārstētos vecāku sasisti zīdainīši, ja psihologi gadiem ilgi nestrādātu ar...

Šodien Praviņu skolas 125. jubileja, tajā un arī citās skolās - eksāmenu laiks, tepat jau arī īpašā - bērniem veltītā diena... Bet te - nelaime Lestenē. Un - vārdu nav... Vien jāteic, ka katra ģimenes traģēdija ir tikai aisberga redzamā smaile, bet zem ūdens, svešu acu apslēpta paliek tiešām smagas sadzīves daļa... Vainot kādu no...

Šoreiz mani rakstīt iedvesmoja kāda pavisam nevainīga reklāma (bez jebkādiem politiskiem zemtekstiem), kas vēstījas par jaunu uzlabojumu digitālajām fotokamerām - tai ir divi ekrāni. Proti, nu labākā kvalitātē varēsim knipsēt paši sevi. Kurš gan nav redzējis portālos tās piemīlīgi naivās bildes, kur fons tiešām ir tikai fons, jo visu attēlu aizņem cilvēka seja (tuvplāna tuvums...

Pirmdienas rīts nāca ar ziņu, ka aizvadītajā nedēļā atkal noslīkuši vairāki bērni. Ko tādu dzirdot, sirds aizsāpas par nelaimi, kura skārusi ģimeni un kā ēna tai staigās līdzi visu mūžu. Var tikai līdzi just. Taču tādos brīžos uzreiz prātā nāk arī cita doma - kāpēc tā notiek? Vai tiešām par maz runāts, stāstīts un izskaidrots...

Televizoru bez stresa skatīties jau vairs nav iespējams. Ik pa laikam reklāmas rullītis sāk runāt eņģeļu mēlē: "Es paņēmu stopētāju, es aizvedu spaini medu, es par labu Latviju...." Un tā vakara laikā neskaitāmas reizes. Un nu ir tā - tiklīdz šīs balsis atskan, jau paliek slikti, jo neesam jau vakarējie, zinām, ka Stendzenieks sācis jauno...