Šonedēļ Ceļu satiksmes drošības direkcija uzsāk jaunu kampaņu «Dusmīgs, bet dzīvs» ar aicinājumu nesēsties pie stūres reibumā, īpaši vēršoties pie jauniešu auditorijas. CSDD norāda, ka šogad (tātad nepilnu sešu mēnešu laikā) apreibinošo vielu ietekmē notikuši 247 satiksmes negadījumi (par 15% vairāk, nekā pērn šajā laikā) un dzērājšoferu izraisītos negadījumos gājuši bojā deviņi cilvēki – trīs...
Šādu, reiz Viljama Tekerija izdomātu virsrakstu, gribētos likt daudziem mūsu šodienas stāstiem. Nu, kaut vai tam, kurā stāstīts, cik ļoti pasaules sabiedrība nosoda Krievijas šovinistisko imperiālismu.
Lai vai kādas, tomēr vienas vēlēšanas, paldies Dievam, ir jau aiz muguras. Rezultāti un vēlētāju aktivitāte noteikti būtu atsevišķu vārdu plūdu vērta, tomēr mani mierina vismaz uzmācīgo seju, patētisko un smadzeņskalojošo tekstu pazušana no publiskās telpas, pat apzinoties, ka atelpas brīdis būs visai īss... Par to, ka ir sākusies “krēslu deja” jeb stīvēšanās par vietām...
Droši vien ir daudzi skatu punkti, no kuriem vērtēt dzīvi novados šais piecos gados. Tukumniekiem, ja vien dzīve nespiež adresi mainīt un ja pagastos nedzīvo radi, par dzīvi laukos daļas maz. Vajadzīgo minimumu uzzina no preses, un miers. Vienīgais novada mēģinājums pilsētniekus un pagastniekus savienot vienos novada svētkos pirms dažiem gadiem lietus dēļ neizdevās, diemžēl...
Eiroparlamenta vēlēšanas pagājušas. Nudien iestājies tāds kā atslābums – nekaitina uzbāzīgu dāmu un kungu feisi plakātos un drukātajā presē, arī televīzijā par kādu politisko reklāmu mazāk. Arī vēlēšanu rezultāti – cik nu labi varēja būt, tik arī ir, par tiem nebūtu ko gausties. Tomēr neizpaliek arī pēcvēlēšanu mieles, jo zinām, ka vēlēšanās piedalījās mazāk nekā...
Ticiet vai ne, redakcijas sleju autori palūko arī interneta komentārus un – kaut kā zīmīgi – pēdējā laikā, kā uzrakstām ko kritisku par Krievijas politiku vai tās atbalstītājiem, tā izskatās, ka burtiski lapseņu pūznim būtu iespēruši. Tas dabiski liek aizdomāties par divām iespējām – vai nu mūsu laikraksta lasītāju vidū netrūkst kaimiņvalsts patriotu, kas par...
Šoreiz gribas dalīties domās par to, ko… noguļam. Piemēram, gadā vienīgo, kārtējo Muzeju nakti. Šoreiz nerunāšu par vietām, ko apmeklējām, par pasākumiem, ko redzējām, kuros piedalījāmies. Šoreiz – par izjūtām. Par to, kā, stāvot Pastariņa muzeja pagalmā – ar muzeja darbinieču laipni izsniegto sveču vējlukturi rokās, pēkšņi aizmirsām, kurp devāmies un kur atrodamies… Ap mums...
Droši vien ikdienā, kad ejam uz darbu, uz skolu, kad risinām problēmas vai priecājamies par dzīvi, īpaši nedomājam par to, ka dzīvojam Tukumā, ka Tukums ir Rožu pilsēta, kurā notiek Rožu svētki un uz kurieni brauc meklēt smukumu. Mēs vienkārši dzīvojam. Taču pienāk reize, kad par to, gribi negribi, jāaizdomājas. Piemēram, kad tuvojas Tukuma svētki...
Jo tuvāk nāca rīt gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo nervozāk jutāmies mēs – laikraksta veidotāji. Tas – lielās atbildības dēļ, jo vismaz reizes piecas dienā nācās piedalīties sarunās un diskusijās ar jums, cienījamiem lasītāji, spriežot, vai un kāpēc vispār šoreiz tomēr būtu jāiet vēlēt. Un tikai pēc tam nāca arī otra jautājumu kārta – par...
Jāsecina, ka, tāpat kā saulainā laikā tiek izgaismoti netīri logi, tā vēlēšanu tuvošanās veicina kandidātu visdažādākās stulbuma izpausmes (jeb viņu reklāmas kampaņu autoru cinismu). Citādāk būtu grūti izskaidrot, piemēram, Grigules centienus mums iestāstīt, ka, tikai pateicoties viņai, darbu turpina Latvijas reģionālās slimnīcas vai ka Šlesera kungam patiesi rūp tautu draudzība, nevis paša biznesa intereses utt....
Zinot ne tik senos notikumus Gruzijā, vērojot Krimas okupāciju un citus asiņainos notikumus Ukrainā, nav iespējams nedomāt un neraizēties par to, cik faktiski mūsu valsts neatkarība ir neaizsargāta un apdraudēta. Par iespējamo Krievijas agresiju uztraucas arī Zviedrija un Somija, kas parakstījušas līgumus par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā. Pašreizējā situācijā tikai pēdējais muļķis vai arī nelietis...
15. maijā – Ģimenes diena. Vai kāds bez kalendāra to atceras? Visticamāk, retais, lai gan par ģimeni vai vismaz tuvajiem domājam ik dienas. Bet kas pirmais nāk prātā, iedomājot ne kādu konkrēti, bet ģimeni vispār? Visticamāk, laimīgs pulciņš, kas aizdomīgi līdzīgs tēliem no paklāju, jogurtu vai varbūt suņu barības reklāmām… Jā, laimīgais bariņš, kam, piepulcējot...
Bezsniega ziema un saulains pavasaris; saules pilns rīts un lietaina diena; ”vēsturisku” uzvaru atcere un šovinistiski meli, uz jaunām uzvarām cerot... Tik mainīgs, tik mānīgs ir šis laiks – gan dabā, gan vēsturiskajās norisēs. Dažs labs sakās vairs nešaubāmies par to, ka kaut kur kāds “negatīvists” nerimstoši gādā, lai cilvēkos uzturētu trauksmes stāvokli: ar pasaules kārtības neprognozējamību, ar...
Nedaudz, bet tomēr apsildot degunu Eiropas dienvidos, atgriešanās dzimtajās ārēs ir teju šokējoša. Un tas ne tikai tādēļ, ka kārtējo reizi jāpārdislocē biezāka apģērba vieta aktuālajā garderobē (ir jau gandrīz pierasts pie Latvijas nestabilajiem laika apstākļiem), bet jo īpaši skaudri nākas izjust ceļu kvalitātes uzskatāmās atšķirības. Turklāt vēl tik izteiktais panīkums, pat tukšums Latvijas laukos,...
Jāteic, augušai padomju laikos un savai māmiņai apsveikumam pirmās vizbulītes Durbes parkā teju zem sniega marta sākumā savulaik meklējušai, nemaz nebija tik viegli apgūt, ka īpašā Māmiņu diena nu maija otrā svētdienā svinama. Taču nu kļuva skaidrs, kāpēc man mīļākajā šiem svētkiem veltītajā dziesmā pie māmiņas loga bērniņš izplaukst kā ceriņa zars... Nu, kad puse...
Šķiet, tieši šogad – vairāk nekā citos no atgūtajā neatkarībā nodzīvotajiem 24 gadiem – piedomājām, ko īsti šī neatkarība mums nozīmē.
Bija tā – kopš marta lecu dīķī, bet neregulāri. Smaidīju par tiem, kas sanīka pavasara vīrusos, līdz bišku par daudz sastrādājos
2008. gadā radās Lielās talkas ideja, lai sakoptu vidi, lai pasākums izskanētu visas valsts mērogā, lai talkai būtu arī audzinošs efekts: tie mēsli, ar kuriem kāds ir piedrazojis dabu, kādam tomēr ir jāaizvāc...
Šonedēļ pabiju Aukstā kara muzejā Lietuvā, Pluņģes rajonā, – par tādu izveidots savulaik 17 gadus slepenībā turēts padomju armijas ballistisko raķešu palaišanas centrs.
Pretstatā ziemeļvēju nestam putekļu mākonim pāri pakalnam cienīgi lēnīgi rāpo traktors, aiz sevis vilkdams sējmašīnu… Sējam! Ar tehniku – vasarājus, kas nomainīs ”neziemā” bojā aizgājušos ziemājus.
Mūsu postpadomju un, ja vēl tālāk pagātnē paskatās, postpagāniskās zemes uzskatu un tradīciju daudzveidība un arī pretrunīgums šajās Lieldienās, šķiet, atklājās īpaši krāšņi. Kaut astronomiskais pavasaris jau mēnesi kā pa zemes virsu staigā, arī Kristus augšāmcelšanās svētki, vismaz latviski runājošajās ģimenēs, lielākoties tiek svinēti ar īsti pagānisku aizrautību. Saulainais laiks, domāju, ne vienas vien baznīcas...
Tā kā šī ir Lieldienu gaidīšanas Klusā nedēļa, tai vairāk par visu piestāv pārdomu rindas. Un tieši šodiena – Zaļā ceturtdiena – ir tā īpašā diena, kas pirms vairāk nekā 2000 gadu aizsākusi notikumus, ko ar dažādām vēstīm saņemam arī šodien. Taču ir grūti runāt par mūžīgo un pārpasaulīgo – Bībeles notikumu sakarā, jo tas...
Kā trāpīgi reiz izteicies vācu rakstnieks Ēriks Marija Remarks: “Nauda nedara laimīgu, bet tā ārkārtīgi nomierina.” Īsāk sakot, fonā rūcošs kuņģis fiziskai būtnei diez vai ļauj pilnvērtīgi nodoties augstākajām matērijām, garīgajām praksēm, un pat alā tupošs budistu mūks visbiežāk ir kaut kādā mērā atkarīgs no pārējo, melnu muti strādājošo, zemes pīšļu labvēlības... Tādēļ atsevišķu uzņēmēju...