Šogad tāds dīvains pavasaris, nedaudz tāds kā steidzīgs... Kokus jau varēja stādīt marta beigās. Parasti sējas laiks tā īsti sākas ap 20. aprīli, bet nu jau laukos parādījušās māllēpeņu saulītes, kas liecina, ka sējas laiks ir klāt. Šķiet, lauku dzīves kārtību un ritumu nespēj mainīt nekas... Un tomēr ir arī tādas kā paralēlas sajūtas, kas...
Ikurāt iepelēkoju sejā, kad viņnedēļ, tipinot Sēmes sānceļos, ieraudzīju ”uzlabotu” ceļu ar dubļos iegāztu šīfera kravu. Nav jābūt apveltītam ar mis Mārplas deduktīvo domāšanu, lai redzētu saistību ar vietējās kūts jumta labošanu un šīfera kaudzi meža ceļā. Šo ceļu ganību vajadzībām izmanto vietējais SIA, par kura nosaukumu un vadību diži neesmu interesējies, tomēr šķiet –...
Kāpēc mūždien vispirms kaut kam ir jānotiek, lai mēs ”pamostos” – atjēgtos, saņemtos un rīkotos? Kāpēc tikai, ”dzīves piespiesti”, sāk strādāt likumdevēji, sasparojas kontroles institūcijas, pie sava tiešā darba ķeras attiecīgās ministrijas? Pirms 2. marta, kad Putins vēl nebija visai pasaulei klaji nodemonstrējis, ka krieviski runājošo iedzīvotāju atrašanās ārpus Krievijas ir drauds mītnes zemju neatkarībai,...
Šķiet, ir pēdējais laiks kaut mazliet izgaiņāt to biezo dūmu mutuli, ko pāri pasaulei un arī Latvijai pārvēluši notikumi Ukrainā un Krimā. Jo cita starpā, starp dažādām ”kariņu” bildēm ķerot arī tepat, mūsu zemītē, notiekošos jaunumus, sāk pārņemt nopietnas bažas – vai tik, izmantojot vispārējo troksni un apjukumu, netiek sagrauts vai tulkojumā pazaudēts viss, ko...
Piekritīsiet, ka par to nepielūdzamo stundu, par savu likteni – nākotnes izredžu veidolā, domājam ne katru dienu, jo tas ir pārāk nomācoši. Un, ja šādas domas uznāk, mēģinām sevi mierināt, ka krīzes brīdī, piemēram, slimībā, nebūsim vieni, ka palīdzēs gana čadīgie ģimenes locekļi, ģimenes ārsts, slimnīca, ātrā palīdzība un gala beigās – sociālais dienests. Taču...
Zinātnieki, kuri pētījuši smiešanās fenomenu, atzīst, ka ar retiem izņēmumiem smiekliem piemīt terapeitisks efekts. Tie ne tikai palīdzot cīņā ar 21. gadsimta lielo sērgu – stresu, bet pat spējot pazemināt cukura līmeni asinīs, vairojot iespēju apaugļoties un veicot citus medicīniska (un ne tikai) rakstura brīnumdarbus. Bet “reto izņēmumu” statistiku savukārt veidojot konkrēti atgadījumi, kad tāds...
Neesmu mūsu avīzes literārās lappusītes (tā savu vietu radusi laikraksta kultūras pielikumā) veidotāja, bet lasītāja gan. Jāatzīst, ka ļoti nopriecājos, kad mūsu laikrakstā parādījās Gunas Rozes recenzija par Nellas no Krotes darbu «Kumeļu sauks Delveris», ko savulaik lasīju «Latvijas Avīzē». Turklāt izrādījās, ka intriģējošā stāsta autore ir mūsu novadniece. Nopriecājos arī, kad uzzināju, ka Guna...
Ukrainas notikumi liek sabiedrībai polarizēties – norāda politologi. Ukraiņi sēž uz ieročiem, un Krievija, kas masas attiecībās jebkuru mazākas valsts armiju var nosaukt par bandītisku grupējumu, ekstrēmistiem vai teroristiem, tomēr arī noteikusi valstī visiem, kas vecāki par sešiem gadiem, obligātas civilās aizsardzības un sporta nodarbības. It kā veselības pēc, taču virziens skaidrs – ejot starptautiskās...
Seno latviešu ticējumi vēsta, ka šodien – Pavasara Māras dienā – mostas zeme, mostas arī tā dzīvā radība, kas gulējusi ziemas miegu: tauriņi un vabolītes, pumpuri zaros un sēklas zemē. Pavasara aktivitātēm mostas arī cilvēki, jo visi taču esam Dabas daļa! Ko mēs – tādi pamodušies – darām? Vieni sagaida saullēktu, lai mazgātu mutes avota...
Lai arī nu jau labu laiku dzīvojam ar sajūtu, ko mūsu diplomāti nodēvējuši par aukstā, bet tomēr kara priekšvakaru, vislielāko pārsteigumu mums ir sagādājuši daži lasītāji. Tie, kas jo īpaši aktīvi internetā, bet nu jau pārītis arī telefoniski izteic pārmetumus par redakcijas nostāju ”Ukrainas jautājumā”. Kāpēc esam vienpusīgi, kāpēc Krieviju noliekam? Sak, ar ko Rietumi...
Līdz pat 31. martam novada iedzīvotāji var izteikt savus ierosinājumus un priekšlikumus grozījumiem Tukuma novada teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos. Šie dokumenti ir pamatu pamats, kas nosaka, kur varēs dzīvot, kur strādāt, kur ražot un – kur atpūsties. Tikai – nekur jau nav teikts, ka uzreiz nolemto varam un arī turpmāk varēsim paļauties. Līdz šim...
Ja nav palaimējies piedzimt kādā no ārpasaules izolētā Brazīlijas džungļu ciltī vai jādzīvo tādā īpatnējā iekārtā, kāda, piemēram, uzspiesta ziemeļkorejiešiem, vienam brīvam un daudzmaz ieinteresētam Eiropas pilsonim tā kā nebūtu jāuztraucas, ka viņu pēkšņi piemeklēs informācijas bads. Interneta laikmetā viena laiska pieskāriena un klikšķa attālumā ir ne tikai izglītojoša informācija par to, kā visums radies,...
Politiskos kašķos un skandālos, kuri parasti uzvirmo pirms vēlēšanām, kā arī daudzo nenokārtoto sociālo un ekonomisko jautājumu jomā, tā vien gribas teikt, ka jāatmet interesei par politiku ar roku, jo vēlēšanās taču tāpat neko nevaram ietekmēt... Taču notikumi Ukrainā satrauc un ikvienam ļauj skaidrāk apjaust, ka mūsu neatkarība, iespēja dzīvot savā valstī, rūpēties par savu...
Ir cilvēki, kurus nākotne vai notikumi Ukrainā ne pārāk satrauc. Mani satrauc. Uztrauc tāpēc, ka nedomāju – ar Krimas vai Ukrainas iekļaušanu Krievijas federācijā kaimiņvalsts impēriskās ambīcijas jeb savējo aizstāvēšana pret nacionālistiem pierimsies. Vēl kaimiņos ne viena vien valstele, kur aizžvadzināt savu armiju un i bez viena blīkšķa nodrošināt krievvalodīgajiem nacionālisma neapēnotu komfortu, atjaunojot it...
Sociuma ”putras katls” turpina vārīties: vieni ”stāv un krīt” par Krimu, citi – atceras Kosovu, Afganistānu, Čehiju, velk paralēles ar Hitleru, par neizlēmību kaunina ASV un Eiropas Savienību… Pēkšņi ”atklājas”, ka Latvijas pierobežā, Latgalē, cilvēki zina, kas ir Putins, bet gandrīz neko – par mūsu pašu Valsts prezidentu. Nu, kas, viņuprāt, ir Andris Bērziņš? Miljonārs...
Laikā, kad Ukrainas notikumi ienākuši katrā mājā un kad to dēļ atkal dienas gaismā izcēlies (vai izcelts), tā sauktais krievu jautājums Latvijā, nākas arī sevī meklēt viedokli. Mīļuprāt, tāpat kā, domāju, lielākā daļa cilvēku to neizdarītu, jo pat izšķiršanās starp vienu vai otru maizes klaipu veikalā reizēm šķiet politiski jūtīgs jautājums – viens ir vietējais...
Redzot, ar cik zvērīgu naidu un vārdiem ”eto naša zemļa, eto naš gorod!”* mūsu vēstniecei un žurnālistiem Sevastopolē uzbrūk tie Ukrainas iedzīvotāji, iespējams, arī pilsoņi, kas sevi redz tikai kā Lielkrievijas daļu, esmu vienisprātis ar kolēģi A. Puķīti, secinot, – jā, mēs esam tik dažādi. Tāpat jāpiekrīt L. Trēdei un M. Anmanei – ka stāsts...
Kad kāds izteikti patētiski sāk šausmināties par situāciju Ukrainā un sašust par to, kā kaut kas tāds ”vispār iespējams šajā civilizētājā pasaulē”, manī dziļi, dziļi, bet iepīkstas skeptiska un, iespējams, arī nedaudz ciniska balstiņa. Kariņš un asinsizliešana pat par spīti visiem reliģiskajiem svētkiem vai miera baložu bariem Olimpiskajās arēnās kaut kur un kaut kā norisinās...
Šķiet, negaidīti atnākušais pavasaris iepūtis galvā arī Saeimas deputātiem, kuri pirmajā lasījumā atbalstījuši likumprojektu, kas paredz, ka Latvijas kurmji pielīdzināti kaitīgiem grauzējiem. Vai tiešām pēkšņi ir aprēķināti un pierādīti kaut kādi īpaši kurmju radīti zaudējumi?! Izrādās, šādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, lai pret kurmjiem varētu izmantot spridzināšanas metodi. Jo tieši tādu sava biznesa plāna pamatā izraudzījies...
Pirms nedēļas, braucot pāri Lielupes tiltam, virs aizsaluša dīķa ievēroju pamestas autoriepas. Kas notiks, kad ledus nokusīs?...
Brīvība un Neatkarība pēkšņi no vārda, no jēdziena pārtapusi realitātē, savulaik reibinājusi ne vienu vien tautu. Pat vairākkārt. Ukraina pavisam viegli un bez cīņas, izmantojot radušos situāciju pēc augusta puča izgāšanās, ieguva neatkarību. Kad pirmais ”brīvības reibonis” pārgāja, pamazām vien ”vīns pārvērtās etiķī” – izrādījās, ka pie varas nonākušie neprot (nevar vai negrib) vadīt valsti...
Nesen angļu mūziķis un, kā izrādās, arī nākotnes pareģotājs Braiens Īno publicēja savas nākamo desmitgažu vīzijas. Jāteic, tās lielākoties bija izteiktas ar vieglu ironiju un humoru, bet viena no tām lika pavisam nopietni aizdomāties... Par manipulatoriem un viņu upuriem. Par sazvērestību teorijām un... Nu, piemēram, iespējams, apstiprināsies aizdomas, ka Dvīņu torņu sabrukums ir ASV specdienestu...
Droši vien katrs būs piedzīvojis brīdi, kad nācies bezgala par kaut ko sacerēties un tikpat ļoti vilties. Pati zinu, ka reizēm ieceru divām brīvdienām ir saradies tik daudz, ka pat pie labākās gribas tās nav izpildāmas. Un tad visu šo plānu finālu jeb svētdienas vakaru labāk neaprakstīt – dziļa vilšanās, pašpārmetumi, nožēla... Līdzīgi ir gan...