Domāju, ka Latvijā nav cilvēka, kas nepārdzīvotu Zolitūtes traģēdijas notikumus. Par to liecināja arī milzīgā aktivitāte, ziedojot cietušo atbalstam. Pie mums atkal bija atgriezusies cilvēku saliedētība un līdzcietība. Mēģinot saprast notikušo, žurnālisti intervēja arī tos, kas strādāja veikalā un bija spējuši izglābties. Un jāatzīst, ka pārdevēju ikdienas darba dzīves stāsti nebūt nebija glaimojoši darba devējiem...
Rati mums ir. Gana smalki un gana ietilpīgi: gan visiem ministru kungiem vietas pietiek, gan viņu palīgiem, izpalīgiem un padomdevējiem no visām partijām un frakcijām. Un, ja kāds no Saeimas pēkšņi sajutīsies ”piekusis”, valsts lietas lemjot, gan arī tādam silta vietiņa valdības ratos atradīsies! Un riteņi ir visi četri, un asis griežas tā, ka spieķi...
Atsaucoties uz to, ka šogad satiksmes negadījumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada datiem šajā laikā pieaudzis par 45%, Ceļu Satiksmes Drošības direkcija atkal runā par nepieciešamību paaugstināt sodus, jo – tie mums vieni no zemākajiem Eiropā. Tā kaimiņvalstīs sods par ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h svārstoties Ls 15 līdz 85 robežās, bet Norvēģijā tas esot...
Kas notiek? Nu sakiet, kā jūs domājat, ko tas Andris Bērziņš īsti domāja, atlaižot valdību? Un kas būs Dombrovska vietā? Vai tiešām Lembergs Prezidentu beidzot piespiedis savas partijas labā strādāt? Un kā ar to Zolitūdi īsti paliks; viens vainīgais pietiecies, un pietiek!? Šādus jautājumus – vairumā un atsevišķi ņemtus gan telefoniski, gan klātienē – nu...
Vakardienas Tukuma ārkārtas domes sēdē ātri un negrozāmi izlemts – vāgūža Durbē nebūs! Tikpat ātri arī pieņemts lēmums par koģenerācijas stacijas izaugsmi (”Atbalstīt!”), kredīta ņemšanu bērnudārza rekonstrukcijai (”Atbalstīt!”) un atteikums piedalīties kultūras nama siltināšanas projektā (”Līdzfinansējuma praktiski nav, noraidīt!”). ”Kā projektā!” piesitot āmuriņu, rezumē domes priekšsēdētājs, fonā atstājot gūzmu neatbildētu jautājumu un pāri visam to...
Īsti nevaru pateikt, cik un vai pietiekami personīgi izjūtu pēdējo divu nedēļu notikumu virāžas politikā un sabiedrībā. Pēc bombardēšanas ar tik milzīgu informācijas gūzmu par to, kurš tad ir tas pats vainīgākais, kurš atbildīgākais un kurš – galēji sērīgākais, gribas drīzāk atslēgt visus komunikācijas līdzekļus un nolīst kādā bezkonfliktu, bezproblēmu zonā... Iespējams, nedaudz distancēta attieksme...
Ir grūti pateikt, kas sakārto notikumus tā, lai pēc sāpju pilnām dienām un trauksmainas diennakts, kas skar katru un ietekmē katru, nāk laiks, kurā šo visu pārdomāt. Tieši tā ir noticis vai, pareizāk, tā notiks jau šīs nedēļas beigās, kad, sākot ar šo svētdienu, turpmākās četras būs veltītas Adventes laikam jeb pārdomu pilnajai Ziemassvētku gaidīšanai....
Novembris mums šogad ir smagu pārbaudījumu mēnesis. Tikko pagājušas sēru dienas pēc lielās traģēdijas Zolitūdē. Tikko mēģinājām atgūties, turpināt dzīvot, kad interneta portāli ziņo par Katastrofu Medicīnas centra vadītāja vietnieka Mārtiņa Šica atstādināšanu no amata. Izrādās, ka iemesls... ”raganu medībām” atbilstošs – proti, M. Šics atļāvies sniegt ziņas par traģēdijā bojā gājušajiem, nosaukt viņu vārdus,...
Svētdienas novakarē auto stiklā sāka triepties rupjākas lāses un, skat, – aiz loga uzvirpuļoja pārslas! Mirkli pazibēja, un viss – ierakstījās mūžībā. Bez pirmā sniega brīnuma. Nezinu, kā, bet manī šis redzējums sabalsojās ar Zolitūdē notikušo traģēdiju – tik daudz pirms laika aizgājušo – tik daudzu tā arī nesagaidītais brīnums, noslēdzoties bojā gājušo sarakstam... Šajās...
Mēs visu varam! Nemācēšu pateikt, vai tas ir Lāčplēša dienas vai Valsts svētku patriotisma uzplūdu sakarā, vai varbūt pozitīvās emocijas esam smēlušies svētku programmās, kas saviļņoja visu Latviju, taču kopnoskaņa cilvēkos jūtama pozitīvāka nekā citkārt vēlajos un tumšajos rudens periodos. Arī ielās sastaptie un uzrunātie paziņas ieteica – raksti kaut ko gaišu, pozitīvu, cilvēka pašlepnumu...
Latviju sasniegusi svarīga ziņa – beidzot (!) arī eiroparlamentārieši sasparojušies, vienojušies un pieņēmuši Eiropas Savienības nākamās septiņgades budžetu! Lai ar par 8% mazāks nekā iepriekš, tas Latvijai esot gana labvēlīgs – 3,35 miljardi latu jeb vesela gada valsts budžets (tas ”tīrais” ieguvums, ja atrēķina mūsu valsts iemaksas savienības budžetā – 1,31 miljardu latu apmērā) un...
Pamats ilgam mūžam noteikti ir veiksmīga gēnu kombinācija jeb iedzimtība, saprātīga dzīvošana, lieki nepasteidzinot savas fiziskās formas nolietošanos. Arī attieksme pret dzīvi un tās notikumiem, jo nekas tā nevārdzina garu un miesu kā hroniska ieniršana negatīvās emocijās. Salīdzināt cilvēka mūžu ar valsti, protams, ir sava veida spekulācija, un tomēr – gribas pajautāt un padomāt, kā...
Dzimšanas diena gan valsts, gan cilvēka dzīvē ir kā pietura – atskatam, pārdomām un sapņiem. 95 gadi – daudz, bet arī joprojām maz – joprojām izmērāmi ar cilvēka mūžu un tajos ierakstītie notikumi vairāk vai mazāk ir atmiņās dzīvi. Ar aizliegumiem un brīvību. Ar nodevību un uzupurēšanos. Ar sakāvēm un uzvaras reibumā drebošām sirdīm. Reizēm...
Sākoties krīzei, lombardi un dažādas naudas aizdevējkompānijas izauga kā sēnes pēc lietus. Un tā nu ir katra paša lieta, kam uzticamies, pie kā vēršamies. Jau vairākkārt publiski izskanējusi informācija par to, ka bijusī lombarda «Moda» darbiniece Žanna apkrāpusi daudzus cilvēkus, kuri krīzes apstākļos jau tāpat bija iekļuvuši finansiāli visai smagās situācijās. TV raidījuma «Bez tabu»...
Runāt par Latviju varu tikai personiskās izteiksmēs un, ja jārunā par dzimtenes mīlestību, tad vispirms iedomātu vietas, kas tuvas. Tomēr šo tuvināšanos liegi patriotiskām noskaņām iebremzē divi apsvērumi: pirmkārt, nav man mīļo stūrīšu; otrkārt, pieķerties vietai nav moderni – ja tēva sēta pieprasītā vietā, tad labāk to pārdot, atpakaļ neskatoties. Tas esot normāli – kāds...
Kārtējo redakcijas sleju varētu sākt ar kārtējo sūkstīšanos: ak, kāpēc rakstīšanas reize iekrīt tieši pirms, nevis pēc kāda interesanta pasākuma, svarīga notikuma vai atbildīga darba?! Šoreiz pie vainas – rokoperas «Lāčplēsis» atjaunotais variants, kura izrāde Tukumā notiek vakarā, kad mūsu laikraksts drukājas Mūkusalas tipogrāfijā… Tad nu atkal mēģinu iedomāties, kāds būs šis vakars, kāda –...
”Kas īsti notiek, vai jūs saprotat?” tā ar izmisumu balsī jautā kāda ļoti cienījama mūsu pilsētas vecākās un tādēļ arī ar tradīcijām un lepnumu par ievērojamiem absolventiem bagātākās skolas skolotāja. ”Ja jau paredzēts skolu slēgt, ja reiz mums nepietiek naudas, par to taču vajadzēja atklāti runāt. Kāpēc jāmelo, jābaro ar tukšiem solījumiem!? Mēs taču tā...
Scenārijs, ka AS «Liepājas metalurgs» varētu pēkšņi atdzimt kā fēnikss no pelniem, ar katru dienu kļūst arvien mazāk ticams. Mītiskie investori nav uzradušies, no akcionāru pulciņa par uzņēmuma tālāko pastāvēšanu, vismaz mutiski, cīnās tikai Kirovs Lipmans, bet tiesā jau nonācis uzņēmuma maksātnespējas pieteikums. Un, lai arī finanšu ministrs Andris Vilks mierina, ka uzņēmuma bankrots nopietni...
Rakstīt redakcijas sleju par tādiem īpaši saviļņojošiem brīžiem vai, pareizāk, pēc tādiem ir grūti. Tu esi pacelts ļoti augstu gaisā vai tirinies trīs soļus virs zemes, abējādi nēsājies ar savu jūsmas kunkulīti sirdī un... vēl nezini, kur tiksi nomests. Un – vai kopā ar savu sajūsmiņu vai viens. Iedvesmu šīm rindām smēlos, nedēļu noraugoties aktīvajos...
Ieminējos kaimiņienei, ka jānopērk saldumi, jo naktī no 31. oktobra uz 1. novembri ciemos var atnākt Helovīnu nakts svinētāji. Pie mums tie galvenokārt ir dažādu briesmoņu maskās pārģērbušies bērni. Savukārt kaimiņiene vaicāja pēc kāda mazāka ķirbīša, jo viņas bērniem vajagot izgrebt lukturi, kurā šajā vakarā ievietot svecīti. Sapratu, ka gatavošanās jaunlaiku svētkiem jau ir sākusies......
Tāda interesanta sajūta: jaukos, ļoti mierīgos laikapstākļos rakstīt sleju, kad zini – cilvēki to lasīs pēc tam, kad varbūt būs piedzīvojuši solīto vētru… Varbūt kaut kur elektrības nebūs (Latvenergo, lai kā ceļ elektrības tarifus, lai ar kādu peļņu strādā, naudiņas pazemes kabeļiem aizvien pietrūkst…); varbūt kādai no «Naf-Nafa stila» lielveikalu būvēm atkal noraus pa jumtam,...
Zvaigznes bij lēmušas šonedēļ pabūt Latgalē – tostarp Aglonā –, un jāsaka – rudens puslīdz bija attīrījis visu lieko. Tukša tā Latgalīte ar kūlas bārzdu laukiem, bērzu zeltu un noklusušo Aglonu. Tas ir jāpiedzīvo, kā brālis Bernards (mūsu ekskursantu grupas sievišķās daļasprāt – pazaudēts genofonds) stāsta par kardināliem, svētajiem un aicinājumu – grūtāko cīņu, kas...
Neesmu jau tik naiva, lai domātu, ka Satversmē un daudzos citos likumos rakstītais tiešām arī darbojas tā, kā tautai tās vairākumā un arī valstij pēc būtības būtu labāk. Un tādā ziņā mūsu valsts pamatlikuma cilvēktiesību daļa – teju kā gaišais ideāls; lasi, kuru pantu gribi, tur rakstītais cilvēkam-parastajam ir tikpat tāls kā savulaik šais pašās...