Dzimšanas diena gan valsts, gan cilvēka dzīvē ir kā pietura – atskatam, pārdomām un sapņiem. 95 gadi – daudz, bet arī joprojām maz – joprojām izmērāmi ar cilvēka mūžu un tajos ierakstītie notikumi vairāk vai mazāk ir atmiņās dzīvi. Ar aizliegumiem un brīvību. Ar nodevību un uzupurēšanos. Ar sakāvēm un uzvaras reibumā drebošām sirdīm. Reizēm...
Sākoties krīzei, lombardi un dažādas naudas aizdevējkompānijas izauga kā sēnes pēc lietus. Un tā nu ir katra paša lieta, kam uzticamies, pie kā vēršamies. Jau vairākkārt publiski izskanējusi informācija par to, ka bijusī lombarda «Moda» darbiniece Žanna apkrāpusi daudzus cilvēkus, kuri krīzes apstākļos jau tāpat bija iekļuvuši finansiāli visai smagās situācijās. TV raidījuma «Bez tabu»...
Runāt par Latviju varu tikai personiskās izteiksmēs un, ja jārunā par dzimtenes mīlestību, tad vispirms iedomātu vietas, kas tuvas. Tomēr šo tuvināšanos liegi patriotiskām noskaņām iebremzē divi apsvērumi: pirmkārt, nav man mīļo stūrīšu; otrkārt, pieķerties vietai nav moderni – ja tēva sēta pieprasītā vietā, tad labāk to pārdot, atpakaļ neskatoties. Tas esot normāli – kāds...
Kārtējo redakcijas sleju varētu sākt ar kārtējo sūkstīšanos: ak, kāpēc rakstīšanas reize iekrīt tieši pirms, nevis pēc kāda interesanta pasākuma, svarīga notikuma vai atbildīga darba?! Šoreiz pie vainas – rokoperas «Lāčplēsis» atjaunotais variants, kura izrāde Tukumā notiek vakarā, kad mūsu laikraksts drukājas Mūkusalas tipogrāfijā… Tad nu atkal mēģinu iedomāties, kāds būs šis vakars, kāda –...
”Kas īsti notiek, vai jūs saprotat?” tā ar izmisumu balsī jautā kāda ļoti cienījama mūsu pilsētas vecākās un tādēļ arī ar tradīcijām un lepnumu par ievērojamiem absolventiem bagātākās skolas skolotāja. ”Ja jau paredzēts skolu slēgt, ja reiz mums nepietiek naudas, par to taču vajadzēja atklāti runāt. Kāpēc jāmelo, jābaro ar tukšiem solījumiem!? Mēs taču tā...
Scenārijs, ka AS «Liepājas metalurgs» varētu pēkšņi atdzimt kā fēnikss no pelniem, ar katru dienu kļūst arvien mazāk ticams. Mītiskie investori nav uzradušies, no akcionāru pulciņa par uzņēmuma tālāko pastāvēšanu, vismaz mutiski, cīnās tikai Kirovs Lipmans, bet tiesā jau nonācis uzņēmuma maksātnespējas pieteikums. Un, lai arī finanšu ministrs Andris Vilks mierina, ka uzņēmuma bankrots nopietni...
Rakstīt redakcijas sleju par tādiem īpaši saviļņojošiem brīžiem vai, pareizāk, pēc tādiem ir grūti. Tu esi pacelts ļoti augstu gaisā vai tirinies trīs soļus virs zemes, abējādi nēsājies ar savu jūsmas kunkulīti sirdī un... vēl nezini, kur tiksi nomests. Un – vai kopā ar savu sajūsmiņu vai viens. Iedvesmu šīm rindām smēlos, nedēļu noraugoties aktīvajos...
Ieminējos kaimiņienei, ka jānopērk saldumi, jo naktī no 31. oktobra uz 1. novembri ciemos var atnākt Helovīnu nakts svinētāji. Pie mums tie galvenokārt ir dažādu briesmoņu maskās pārģērbušies bērni. Savukārt kaimiņiene vaicāja pēc kāda mazāka ķirbīša, jo viņas bērniem vajagot izgrebt lukturi, kurā šajā vakarā ievietot svecīti. Sapratu, ka gatavošanās jaunlaiku svētkiem jau ir sākusies......
Tāda interesanta sajūta: jaukos, ļoti mierīgos laikapstākļos rakstīt sleju, kad zini – cilvēki to lasīs pēc tam, kad varbūt būs piedzīvojuši solīto vētru… Varbūt kaut kur elektrības nebūs (Latvenergo, lai kā ceļ elektrības tarifus, lai ar kādu peļņu strādā, naudiņas pazemes kabeļiem aizvien pietrūkst…); varbūt kādai no «Naf-Nafa stila» lielveikalu būvēm atkal noraus pa jumtam,...
Zvaigznes bij lēmušas šonedēļ pabūt Latgalē – tostarp Aglonā –, un jāsaka – rudens puslīdz bija attīrījis visu lieko. Tukša tā Latgalīte ar kūlas bārzdu laukiem, bērzu zeltu un noklusušo Aglonu. Tas ir jāpiedzīvo, kā brālis Bernards (mūsu ekskursantu grupas sievišķās daļasprāt – pazaudēts genofonds) stāsta par kardināliem, svētajiem un aicinājumu – grūtāko cīņu, kas...
Neesmu jau tik naiva, lai domātu, ka Satversmē un daudzos citos likumos rakstītais tiešām arī darbojas tā, kā tautai tās vairākumā un arī valstij pēc būtības būtu labāk. Un tādā ziņā mūsu valsts pamatlikuma cilvēktiesību daļa – teju kā gaišais ideāls; lasi, kuru pantu gribi, tur rakstītais cilvēkam-parastajam ir tikpat tāls kā savulaik šais pašās...
Kad ir iespēja pāršķirstīt periodiku tādā nedaudz plašākā laika diapozonā, ne tikai svaigākās šīs dienas ziņas, gribot negribot sāc novērot zināmas sakarības. Piemēram, to, ka ziemas pēdējos gadus mēdz iestāties salīdzinoši vēlu, savukārt pavasaros atkāpjas visai kūtri. Tomēr kā gada aukstākais periods garām, laikam jau vasaras dullumā tas vis ātri aizmirstas un rudenī sāc no...
Jau vairākkārt ir nācies atzīt, ka ar svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijā ir aplam grūti – reizēm šķiet, ka dzīvojam nevis knapi divu miljonu mazā, bet gan megavalstī, kur katra lēmuma pieņemšanai vajag gadus. Tieši tā var nosaukt arī riņķa danci ar tā saucamajām legālajām narkotikām, kuras Latvijā sazēlušas tik pamatīgi – izpētīts, ka ar tām...
Valsts Dabas fonda pētījumos par apdraudētās dabas stāvokli Latvijā secināts, ka pirms 50 gadiem dabiskās pļavas Latvijā aizņēma 30% no Latvijas teritorijas, bet 2007. gadā tikai 0,3%, turklāt 60 līdz 80% no šiem 0,3% ir izzušanas stadijā. Secinājums: palikušās pļavas saglabājamas kā dārgas un retas pērles. Diskusiju sākuši gan Latvijas Dabas fonda, gan Dabas Aizsardzības...
Mani kā tādu Muminielejas sīkuli satrauc tikai lielās lietas – ka neuzkrīt komēta (dabas kataklizmas), neuznāk kāda sērga (veselība) un nesākas karš (drošība). Par to varētu runāt bērnišķi īsos teikumos – ar naivu, bet labu domu. Taču pūkains sprediķītis nogalē jebkuru (šķiet, pat zīdainis sāktu krākt no šādas valodas), tālab... Mazliet citi uzsvari manu bažu...
Kāpēc katrā sevi kaut cik cienošā TV kanālā ir vismaz viens ēdienu gatavošanas šovs?…Kāpēc veikalu plaukti vai lūst no pāvārgrāmatām? Kāpēc tā?... Varbūt tā – šovos un glancētos žurnālos skatoties – cilvēkam-vienkāršajam psiholoģiski vieglāk pārtikt no plikiem makaroniem ar kečupu, no roltona zupiņām, vislētākās maizes un pārcenotā krējuma izstrādājuma? Jo to, ko šajos šovos ceļ...
Divi it kā atšķirīgi politiskās dzīves notikumi – Krievijas sanitārais demaršs un Rīgas domes ”dāvanas” savējiem – katrs atsevišķi un arī abi kopā nez kādēļ atsauc atmiņā kādu vēsturē labi pazīstamu impēriskas varas principu. ”Skaldi un valdi!” teica romieši, 300 gadus pirms mūsu ēras pakļaujot Apenīnu pussalas ļaudis. ”Skaldi un valdi!” teica ķīnieši, pagājušā gadsimta...
…ņem, aptīra, iepļaukā, iznīcina – un noteikti iespējams atrast vēl daudz līdzvērtīgu epitetu, lai apzīmētu, kāds tādam mazam Latvijas uzņēmējam solās būt nākamais gads! Nāks ne tikai eiro un teju nenovēršamais visu veidu enerģijas cenu kāpums, arī valdība apņēmusies ”parūpēties”, lai godīgi strādāt būtu ne tikai neizdevīgi, bet pat atsevišķos gadījumos – neiespējami… Apveicami, ka...
Es zinu, ka svētki uzliek daudz smagu pienākumu, un Skolotāju diena nav nekāds izņēmums. Tā uzliek par pienākumu smaidīt pilnīgi visiem un vismaz mirkli justies tā, ka viss ar visu –skolēnu sekmēm, uzvedību, attiecībām – būtu kārtībā; it kā mēneša intensīva darba jaunajā mācību gadā nebūtu bijis, nemaz nerunājot par gariem gadiem, kas jau aiz...
Lauku darbi tuvojas noslēgumam. Dienas sarūk, un vakari kļūst aizvien garāki. Taču tas nebūt nenozīmē, ka cilvēki paļausies slinkumam un nekā nedarīšanai. Rosība no lauka ienāk telpās. Senos laikos to sauca par vakarēšanu. Nu laiki mainījušies, iespējas un veicamie darbiņi ir citi. Beidzot vakaros ir laiks pievērsties žurnāliem, grāmatām – gan daiļliteratūrai, gan papētīt speciālo...
…tāpat kā čūsku, ieejot mežā. Kā Nelabo, bērnam vakara pasaciņu stāstot. Par ko ir runa, jūs jautāsit? Nu, protams, ka par rudens ”lielāko bubuli” – depresiju! Tiklīdz pāris dienas iepūš ziemeļu vējā un temperatūra jūtami krītas gan laukā, gan mājokļos, tiklīdz vakari kļūst garāki un tumšāki, ieskanas nopūtas: depresija tūlīt būšot klāt! Kāda depresija?! Vēl...
”Un nav nekā jauna šai pasaulē,” gribas citēt, uzzinot par kārtējo politiķu uzbrukumu brīvajai presei un arī godīgai žurnālistikai. Šoreiz tas noticis Jelgavā, kur koncerns «Diena» savam laikrakstam «Zemgales Ziņas», tā žurnālistiem un redaktoram ”silti ieteicis” par pašvaldību rakstīt... tikai labu. Ar tās vadoņiem vadības līmenī jau sarunas notikušas – ”pareiza”, vietējos politikāņus slavinoša,...
Tas, ka pašvaldības izdomā dažādus trikus, lai mudinātu iedzīvotājus deklarēties faktiskajā dzīves vietā, ir saprotams. Galu galā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais balsts, uz kā turas pašvaldību budžeti, un tikai tad nāk visvisādas mērķdotācijas, piesaistītās Eiropas naudas projektiem utt. Tomēr Rīgas vadības ideja ar cēlu mērķi piesegt plāniņus celt cenas ”nedeklarētājiem” sabiedriskajā transportā īsti pat...