Ukrainas notikumi liek sabiedrībai polarizēties – norāda politologi. Ukraiņi sēž uz ieročiem, un Krievija, kas masas attiecībās jebkuru mazākas valsts armiju var nosaukt par bandītisku grupējumu, ekstrēmistiem vai teroristiem, tomēr arī noteikusi valstī visiem, kas vecāki par sešiem gadiem, obligātas civilās aizsardzības un sporta nodarbības. It kā veselības pēc, taču virziens skaidrs – ejot starptautiskās izolācijas virzienā, Krievija patiesībā gatavojas karam. Kodollielvalsts… To pašu mērķu labad kā savulaik nacistiskā Vācija – ar mesiāniskas izredzētības sajūtu. Tikai nevar teikt, ka par vienu tautu, jo Krievijā, kā ikvienā pasaules valstī, dzīvo daudzu tautu pārstāvji, un nevar teikt – vienā valodā runājošajiem, jo ir gana daudz krieviski runājošu cilvēku, kas neatbalsta Krievijas ārpolitiskās ambīcijas. Faktiski Krieviju un visu pasauli pretim bezdibenim rauj šīs valsts varas kliķe, kas pēdējā laikā ar skubu cep sev izdevīgus likumprojektus – par tiesībām svešas valsts teritorijā aizstāvēt savējos, šķelt un pievienot citas valstis; bargi sodīt ikvienu, kas publiski apšauba Kremļa politiku. Krimā slēgti Ukrainas mediji, Krievijā, labākajā gadījumā, bez darba paliek tie, kas atļaujas kritizēt Kremli – tās visas ir totalitāras varas pazīmes, kas dara uzmanīgu starptautisko sabiedrību, jo uzstādījums – vai nu ar mani, vai pret mani – būtībā ir aicinājums pievienoties roklaižu pulkam vai… Vēsturē netrūkst piemēru, kas notiek ar ambiciozu režīmu pretiniekiem – fiziskās pakļaušanas un smadzeņu skalošanas metožu spektrs ir ļoti plašs un diemžēl Krievijai šajā ziņā ir vēsturiskas iestrādes, no kurām ar aicinājumu – atjaunot bijušo Padomju Savienību tā acīmredzami nedomā atteikties…

Var saprast, ka caram varas mānija un ģenerāļi nevar bez kara, taču tauta – kāpēc tajā tik daudz balsu par Putinu, par Lielkrieviju, par tiesībām aizstāvēt savējo tiesības, ignorējot citu tiesības?.. No kurienes šī apziņa – man, mums pienākas vairāk!?.. Ģenētiķi runā par vardarbīgas pieredzes pārmantošanu, psihologi – par to, ka izmantotie kļūst par varmākām. Krievijā nekā no tā nav trūcis – sākot no mongoļu-tatāru ordu un skandināvu siriķu sētās sēklas; beidzot ar nacisma ārprātu un tai sekojošo militarizāciju – neizprotamā krievu dvēsele ir izmantota un tāpēc tai mūžam vajag vēl… Reibt, ciest un uzvarēt. Jautājums tikai, cik vardarbīga šī vajadzība un vai tiešām šodienas pasaulē vajadzīgas jaunas ciešanas?…