Bērnudārzs «Lotte» no jauna apliecina, ka Tukums ir revolucionāru pilsēta. Pirms 109 gadiem tukumnieki mēģināja gāzt pastāvošo politisko varu, bet nu ir sacēlušies pret valodnieku uzliktajiem žņaugiem.

Līdz šim kalendārā bijusi Lote, Šarlote, Lizelote, bet nu šie vārdi tiks pagarināti par vienu “t” – lai ir kā Europā. Nelaimīgā kārtā neviens no Lottes vārda apstiprinātājiem nav bijis klāt tad, kad tika tulkotas Ē. Kestnera «Divas Lotiņas» un grāmata par Loti no Izgudrotāju ciema, tāpēc šajos nosaukumos diemžēl saglabājusies novecojusī rakstība. Tas, ka Lottes vārds tieši pārņemts no igauņu valodas, rada cerību, ka turpmāk tautieši vairs nepalaidņosies ar literāro varoņu vārdu pārmērīgu latviskošanu – pietiks ar to, ka piekabinās kādu latvisku galotnīti, piemēram, Ansīti un Grietiņu nomainīs Henselis un Grethena, Hariju Poteru – Harrī Potters, Vilku un Zaķi no seriāla «Nu, pagaidi!» – Volks un Zajacs.

Nost ar samudžināto pareizrakstību! Turpmāk darbosimies pēc principa „kā dzirdu, tā rakstu”. Latviešu valodā ir likumība, ka runā nebalsīgais līdzskanis starp īsiem patskaņiem tiek pagarināts, piemēram, vārdos „laka”, „rasa”, „Lote”. Līdz šim rakstos tas netika parādīts, bet no šī brīža pagarinājumu akcentēsim ar diviem un, ja nepietiks,– arī ar trim līdzskaņiem, piemēram, “rakku akkku Lottei”.

Homonīmi likvidējami kā šķira. Tie valodu pagalam sarežģī. Ja teikuma sākumā minēts vārds “dumpis”, kā zināt, vai tiek runāts par aktieri vai par putnu, vai par sacelšanos? Es iesaku šādu variantu: DDumpis (aktieris; ar diviem „d” pasvītrots viņa talants), duumpis (putns; ar „u” atdarinātas tā izdvestās skaņas), dumppis (sacelšanās; rakstībā atveidots šāvienu troksnis). Bail pat iztēloties, kas notiktu, ja bērnudārzs būtu nosaukts Lotes vārdā – vecāki un bērni ietu ēkai ar līkumu, jo pie tās pulcētos vēsturnieki un jūrnieki – vieni domātu, ka namam dots novecojis masas mērvienības nosaukums, bet otri ticētu, ka iestādei piešķirts dziļuma mērītājierīces vārds. Tāpēc jāpiekrīt tiem, kas saka, ka Lote (ar vienu „t”) rada nevēlamas asociācijas.

Un tomēr žēl, ka valodniekiem nosaukuma apstiprināšanas laikā nebija iespējas cīnīties pret lieko „t”, jo, starp mums runājot, „t” dubultošanas argumenti ir ļoti nenopietni…