Stāsta, ka mirušo cilvēku dvēseles pēc nāves nonāk paradīzē vai ellē, bet miesas – lielākoties zem zemes, kapsētā. Uz turieni, kur apstājies laiks, dzīvie dodas satikt mirušos. Sēņojot vai ogojot dažreiz gadās uziet sūnām apaugušas, zālēm aizaugušas senas kapu kopiņas, kur laika zobs apskādējis piemiņas akmenī cirstos vārdus un gadskaitļus. Visticamāk, tur mūžīgā miegā atdusas...
Uz nacionālo pašnicināšanu kārie ļaudis reizēm mēdz teikt, ka latvieša mīļākais ēdiens esot cits latvietis. Sadzīvē latviešu garīgo kanibālismu neesmu pamanījusi, gluži otrādi – man šķiet, ka Latvijas iedzīvotāju prasme sadarboties, palīdzēt cits citam pat drupina Latvijas saimniecisko sistēmu – tirgus ekonomiku. Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka kapitālismā par maksu var nopirkt jebkuru pakalpojumu. Tā...
Tā dabā iekārtots, ka nekas nav mūžīgs, arī augusts ne – par spīti tam, ka tajā ir 31 diena. Jau nākamajā nāk septembris ar ļoti nozīmīgo pirmo datumu, kas ievada nedēļu, mēnesi un jaunu mācību gadu. Lai arī varētu domāt, ka tais ģimenēs un pagalmos, kur nav skolā gājēju, 1. septembris nav nekāds īpašais datums,...
Pēdējā laikā kaut kā vairāk jādomā par vīriem ar ieročiem rokās, jo pasaules ziņās viņi ir galvenie; jo īpaši, stāstos par Ukrainu. Vismaz latviski rakstošajos medijos nevar nepamanīt skaidru nodalījumu – ir separātisti, algotņu bandas un teroristi, un ir Ukrainas armija; jā, un pēc krievu desantnieku iemaldīšanās Ukrainā – arī krievu karavīri. Tie, kas cīnās...
Cilvēks, kas nekādā veidā nav iesaistīts politikā, cilvēks, kas ir vidējos gados, ar ne visai labu veselību, kuram ir jebkāda vecuma bērni… Jā, kas satrauc šādu cilvēku patlaban – savās mājās, Latvijā un pasaulē? Nestabilajā starptautiskajā situācijā. Mācību gada priekšvakarā. Visai drudžainajā pirmsvēlēšanu aģitācijas gaisotnē? Par pēdējo tad arī parunāsim… Neviena partija nav tik...
Vēl arvien, straujiem soļiem tuvojoties septembrim, ir teju tāda kā Jaunā gada noskaņa – satraukums pakrūtē un šķiet, ka pienācis īstais laiks ”kaut ko dzīvē mainīt”, izkopt tikumus vai izskaust atlikušos netikumus. Tas tāds kā emocionālais atavisms no laika, kad rudens sākums nozīmēja arī atgriešanos skolas solā un, protams, ka katrs jaunais mācību gads tika...
Mierinu sevi ar domu, ka man tik ierastā un mīļā iespiestās grāmatas forma pastāvēs vēl vismaz gadus trīsdesmit, un es, grāmatas šķirstot, pēc sirds patikas varēšu čaukstināt papīru, nevis taustīt ekrānus vai dažādas pogas. Pie minētā laika sprīža nonācu, meklējot paralēles grāmatniecības vēsturē. Arī 16. gadsimtā pēc Gūtenberga ”apvērsuma” pastāvēja divas grāmatu formas – gan...
Tā nu ir sagadījies, ka, strādājot dažādās darba vietās, nācies uzklausīt un arī pierakstīt cilvēku atmiņas. Un visai bieži ar nožēlu nācies secināt, ka grūti vai reizēm pat neiespējami stāstā sajust laikmeta un arī kaut jel kādas reālās dzīves elpu. Pietrūcis detaļu, krāsu un smaržu. Bet, kas jo bēdīgāk, stāstītājs sevi un arī savu dzīvi...
Pagaišonedēļ Kandavā uzklausīju vairākas dāmas, kas vienu pagalmu ne nu gluži nespēj sadalīt, bet nu viedokļi par tā izmantojumu šķiras. Šī situācija lika aizdomāties par citām, kad paša vēlmes un vajadzības tiek jauktas ar kopīgām, un strīdīgo jautājumu – kurā brīdī jārespektē mazākums un kurā – vairākums? Par to iedomāju, atceroties to vīru stāstus, kas...
Mūsu neprognozējamais kaimiņš Krievija, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, nu sarūpējis lielākus vai mazākus, tomēr uztraukumus mūsu ražotājiem un preču pārvadātajiem. Cits to uzskata par sava veida kara pieteikumu. Un – karā kā jau karā... Viena no visvairāk ietekmētajām nozarēm ir piensaimniecība. Šobrīd kā uz naža asmens ir tie, kuri ņēmuši bankā kredītus, būvējuši lielfermas un...
Jā, mēs nevaram pazīt un spēt novērtēt visus Latvijas cilvēkus, arī politiķus – ne. Vēl vairāk – daudzi no zināmajiem, kam mēs būtu gatavi uzticēties, šoreiz pat netiek piedāvāti, nav iekļauti nevienas partijas sarakstos – tik cieši vienota ir valdošā kliķe, tik lielas ir bailes, ka tādējādi varētu tikt apdraudēta viņu ”vietiņa pie siles”. Un,...
Apšuciema pludmale var daudz ko pastāstīt par saviem apmeklētājiem. Ceru, ka par mani tā ir visai labās domās, jo es pēc atpūtas nevajadzīgos pārpalikumus aiz sevis neatstāju, pat vairāk – iepriekšējā pludmales apmeklējuma reizē mani pārņēma nepārvarams sabiedriskais apzinīgums un es plastmasas maisiņā iepakoju arī to, ko pametuši citi, un man laimējas aiz auss izvilkt...
Re, druvās sācies ražas laiks un vienlaikus zeme tiek gatavota ziemāju sējai. Nu gluži tāpat kā mūsu valsts partiju politikas lauciņā, kas, sīkpleķīšos sagriezts, gatavojas jaunam augšanas un briešanas – 12. Saeimas – laikam. Konkurence liela – uz vienu iespēju saules apspīdēto viedajo vietu cerīgi lūkojas 11, 6 dižvīri un dižsievas. Tāpēc šis nu atkal...
Šajās dienās novērtēju dzeramā ūdens pieejamību – kaut vai to, ka var vienkārši atgriezt ūdens krānu un dzert, cik tīk. Ka ir peldamas peldvietas. Šīs šķietami pašsaprotamās lietas, kas ļauj sadzīvot un izturēt mūsu platuma grādos anomāli ieilgušo karstumu. Un vienlaikus piedzirksteļo sīkdomas par to, kā ir citur – ka Barselonai dzeramo ūdeni kuģos pieved,...
Šīs pārdomas radās satiksmes autobusā, noklausoties (nu tiešām nebija nekādas iespējas to visu nedzirdēt) divu puišu sarunu par ieguvumiem un zaudējumiem skolā, kuras durvis tikai nesen kā aizvērušās. Par laimi, autobuss Tukumā iegriezās caurbraucot, tāpēc nosauktie uzvārdi bija sveši, tomēr šaubu nebija, ka tieši tie cilvēki tika vainoti par centralizēto eksāmenu procentuālajiem vērtējumiem. Skaidrs, ka...
Vasaras saulgriežu laikā Mežparka estrādē ar lielu saviļņojumu noskatījusies un izbaudījusi deju lielkoncertu «Lec, saulīte!», nolēmu LTV programmā noskatīties atkārtojumu, taču… pacilājoša emocionāla pārdzīvojuma vietā mani pārņēma… vilšanās. Televīzijai tāds liels ”čušš” vien sanācis: ne īstas panorāmas un varena kopskata, kas ļautu apjaust daudzo dalībnieku tūkstošu vienotību, ne ūdens strūklaku priecīgā pārsteiguma un dejotāju līksmā...
Var saprast Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani, kurš, nosodot Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas aneksiju, atteica šogad plānotās savas trupas viesizrādes visā dižās kaimiņvalsts teritorijā. Viņš uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā Krievijas sabiedrībai likt aizdomāties par sava vadoņa izvēlēto ārpolitikas kursu. Bet var saprast arī diriģentu Māri Sirmo un viņa vadīto Valsts...
Rīt ir Saimnieču diena jeb Annas, un man ir laiks ciešāk padomāt par savu vecomāti, ko ikdienā gan sauca par Annenu ar kurzemniekiem raksturīgo izskaņu vai, vēl biežāk, par kalējieni, kā jau kalēja sievai pieklājas. Pa šo balto pasaulīti kopā nostaigājām divdesmit gadus – no Brežņeva līdz Gorbačova laikiem. Kaut vecāmāte pusmūžā būtu mani pagaidījusi!...
Nule dzīros veikalā iegādāt vakariņām sūtinātās krabju nūjiņas, kad kolēģe nejauši ierunājās par to, kāda nejaucība tajā nūjiņās esot... Tāpat kā kartupeļu čipsi kartupeļus vien iztālēm redzējuši, tāpat ar krabju nūjiņām... Neticiet reklāmai – viss, kas ražots rūpnieciski un par grašiem nopērkams, nevar būt nekas labs! Āmen! Diktam samulsu un sāku prātot, ko tad vispār...
Aizvadītā sestdiena un svētdiena bija dažādu svētku pilna. Un arī šī nedēļas nogale solās būt akurāt tāda pati. Un abām vienojošais ir tas, ka svētki notiek nelielos lauku ciematiņos, ka tie pulcē daudz ļaužu un gala beigās – veido to īpašo – katras vietas piederības, saistības, atpazīstamības – var to saukt, kā katrs vēlas –...
”Es no Kandavas, no Priežu ielas, gribēju dažus vārdus bilst par kartinga trasi. Tā tur visu laiku ir bijusi. Padomju laikā tur regulāri trenējās tehnikuma izlase. Kāpēc tagad pēkšņi trase kādam tik ļoti traucē? Uzskatu, ka šī ažiotāža ir politiskas pasūtījums, kas lej ūdeni uz vietējā deputāta R. dzirnavām,” šādu jautājumu telefoniski uzklausījām redakcijā pagājušajā...
Ko jums izsaka vai ar ko asociējas vārdi ”sadzīves atkritumi”? Domāju, ka tādu, kā pirms daudziem gadiem, kas savīkšīs šķību grimasi un novērsīsies, vairs nebūs daudz. Tas taču ir vesels bizness! Vispirms jau iepakojuma ražotājiem: polietilēna un visādas citādas plēves, plastmasas trauciņi visdažādākajos lielumos, katrs maizes kukulītis ietīts plēvē... Ar savu burciņu vai pudeli pēc...
Vien paraugieties ziņās – pasaulē, Latvijā, vietējā kriminālhronikā! Un nav skaidrs, kā gan šis putras katls – karu, dažādu nelaimju un kultūras notikumu maisījums – garām gājis, tevi neķerot!? Bet – vai tiešām?... No vienas puses varētu priecāties, ka ceļā uz darbu mani vien ziedoši pakalni sveic, tomēr ne nu gluži... Piektdien Pūrē policists, apturot...