Projekti

.

Šomēnes arvien intensīvāk pašvaldībā strādās ar nākamā gada budžetu. Visas nodaļas un iestādes centīsies savas vēlmes un vajadzības sastatīt kopā ar reālajām finansiālajām iespējām. Bet vēl iepriekš, oktobra komiteju sēdēs, bija laiks kārtējām atskaitēm – par padarīto un darāmo domes deputātiem atskaitījās arī abu pašvaldības pārziņā esošo piļu pārvaldītāji. Klātesošie varēja pārliecināties gan par to darbības līdzību, gan arī atšķirībām.

Vēl pirms svētkiem deputāti vētīja dažādu jomu jautājumus, kas vismaz daļēji pārceļos arī uz nākamās nedēļas domes sēdi. To skaitā bija jautājumi par dažādiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus pirms jaunā budžeta vēl pārskata jeb pavērtē, ko arvien var vai tomēr nevar pašvaldība atļauties.

Veselavieša Ēvalda Krieviņa vizītkarte ir īsa – atvaļināts pulkvežleitnants,    aizraušanās - militārās vēstures pētniecība. Azartisks, valodā tiešs, faktos un dokumentos meklē likumsakarības, skaidro notikumus. “Pensionāram laika daudz. Sevi saucu par nelikumīgu vēsturnieku. Vispirms kaut ko uzzinu, tad braucu meklēt pieminētās vietas, iesaistītos cilvēkus, zīmēju kartēs, precizēju notikumus,. Tad top notikumu apraksti, karavīru kapa vietu sakopšana,” savu darbību raksturo pētnieks.

Kopš kara sākuma Ukrainā multiplās sklerozes biedrība “MSs Cēsis” ikvienu aicina adīt zeķes, lai tā palīdzētu Ukrainas karavīriem frontē. Dziju biedrībai ziedo “Limbažu Tīne”, bet pieteikties adīt zeķes var ikviens, kurš jūt aicinājumu. Viena no adītājām ir deviņdesmitgadīgā cēsniece Lidija Jonāne, kurai ne tikai padodas brīnišķīgu zeķu adīšana, bet ir arī lieliska humora izjūta un spēja priecāties par dzīvi. Viņa dzimusi Daugavpilī, bet dzīve atvedusi uz Cēsīm.

Šķiet, ka esam pieraduši pie kokiem kā kaut kā pašsaprotama — tie ir visapkārt. Taču brīdī, kad koks nonāk amatnieka rokās, tas pēkšņi kļūst par daudz ko vairāk nekā vienkārši materiālu. Katram kokam ir savs stāsts, smarža, raksts, gadsimtu laikā izveidojies raksturs. Un, iespējams, tieši tāpēc koks ir viens no pateicīgākajiem materiāliem interjera priekšmetu un mēbeļu radīšanā.

Ērglēnietes Vijas Porietes ģimenē izauguši pieci bērni. Andrievs dzīvo un strādā Rīgā, Lelde — Vācijā, Vita — Anglijā, Liene pa Rīgu, bet Jānis dzīvo un strādā Ērgļos. Dēla apsaimniekotajā viesu namā dzīvoklis Ērgļos tagad atvēlēts arī mammai.

NTZ_09cmyk NTZ_10cmyk NTZ_11cmyk NTZ_12cmyk

8. oktobrī Ministru prezidente Evika Siliņa aicināja reģionālos medijus uz kārtējo preses konferenci. Tajā piedalījās un uz jautājumiem atbildēja arī Karīna Ploka, Ministru prezidentes parlamentā sekretāre un SIF padomes priekšsēdētāja, Inga Vasiļjeva, Ministru prezidentes padomniece starpnozaru sadarbības un stratēģiskās komunikācijas jautājumos, Airis Rikveilis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos, un Anna Ūdre, Ministru prezidentes padomniece komunikācijas jautājumos.

Tukuma novada domes Attīstības komitejas sēdē 16. oktobrī kā informatīvais tika skatīts jautājums par novada teritorijas plānojuma tālāko virzību.

Kā Finanšu komitejas sēdē 23. oktobrī, tā domes sēdē vakar, 30. oktobrī, deputāti lēma par grozījumiem Tukuma novada domes 2025. gada 19. jūnija lēmumā, kas paredzēja slēgt pilnvarojuma līgumu par zemas īres maksas mājokļu būvniecību. Abās sēdēs tiks apstiprināti arī izsoles noteikumi.

Mūspusē nav daudz jāstāsta un jāpārliecina par to, ka Viesatas upesloki ir viena no skaistākajā pārgājienu takām Latvijā, un, ka baudīt to iespējams dažādos gadalaikos – gan pavasara plaukumā, gan arī pavisam rudenīgos laikapstākļos. Tomēr citiem tas arvien mēdz būt atklājums. Tā pagājušās nedēļas nogalē, spītējot neatlaidīgai lietus plīkšķēšanai, pulciņš jaunatklājēju devās Latvijas Dabas fonda organizētā pārgājienā. Un pat tiem, kas šajā takās jau ne reizi vien pabijuši, pasākums tomēr bija atklājumu pilns, jo šī gājiena pievienotā vērtības – iespēja uzklausīt un uzdot jautājumus zinošam dabas ekspertam.

Tukuma uzņēmēju kluba dalībnieki oktobra sākumā devās Lapmežciema virzienā, lai iepazītu zivju pārstrādes uzņēmumus «Liedags» un «Reinis-B», kā arī – lai apskatītu Lapmežciema muzeju un kopā ar novada vadību pārrunātu aktuālākās problēmas novadā un uzņēmējdarbībā.

Latvijā jau kopš šī gada maija norisinās konkurss “Grandma Latvia 2025”. Konkurss rit piecās kārtās, pirmā pārbaudes kārta iesākās 11. maijā, savukārt noslēguma pasākums iecerēts 8. novembrī. Konkursa uzvarētāja pārstāvēs Latviju pasaules finālā — jo arī omītēm ir savs “Visuma tituls”.

Šai rubrikai viņš ir nepieklājīgi jauns, pat nav vēl ticis līdz sešdesmit piektajai dzimšanas dienai. Bet nav arī lielas jēgas gaidīt, kad kļūs vecāks, jo viņš taču nemitīgi apgūst ko jaunu, tādēļ viņa iekšējais cilvēks atjaunojas. Viņš dara tieši to, ko nesen es kādā rakstiņā izlasīju kā pamācību smadzeņu veselības saglabāšanai, – viņš pastāvīgi atrodas mācīšanās procesā, visai aizrautīgi turpina darīt arī to, ko jau lieliski māk, kā arī spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Un ne jau tāpēc, ka arī viņš to nenovecošanas pamācību būtu izlasījis. Nē! Viņu tas vienkārši interesē. Vai arī viņš gūst baudījumu, to darot; teiksim, pūšot flautu – kā klapītes vibrē un trīs zem pirkstiem kā satrauktas sirds pulss. Darba celsmīgā duna vai klusā zumēšana viņu interesē arī fotogrāfijā, viņam vairāk patīk fotografēt cilvēkus, kas strādā, spēlē kādu mūzikas instrumentu, dzied, runā, ir dzīvīgā procesā, nevis skaisti sēž kā pabeigtas siena kaudzes un rāda sniegbaltu sakodienu.

Rudenī līdz ar tumšāka laika iestāšanos vairāk jāpiedomā, kā saudzēt acis, tās lieki nepārpūlot. Cēsu klīnikas oftalmologs Dāvis Raščevskis “Druvai” pastāstīja, kam tumšajā sezonā vairāk pievērst uzmanību, rūpējoties par redzi, kādi  simptomi jāpamana  un cik bieži nepieciešams apmeklēt acu ārstu .

Pēteris Eriņš ir viens no tiem mūsu novada aktīvajiem senioriem, kas stiprina Madonas novada senioru komandu un pievienojas savos sporta veidos Latvijas Sporta veterānu savienības spartakiādē. Viņa disciplīnas ir distanču slēpošana, riteņbraukšana, nūjošana. Mājās ir sakrātas arī izcīnītās trofejas — kausi, medaļas, diplomi.

Dzīves pieredze, siltums un sirsnība — tie ir vārdi, kas vislabāk raksturo seniorus. Gadi nav šķērslis aktīvai dzīvei, gluži pretēji — tie ir stāstu, atmiņu un gudrības bagātību krātuve. Senioru klubiņi ir vietas, kur šīs bagātības tiek dalītas ar citiem. Kopā sanākšana te nav tikai brīdis sarunām vai atpūtai, tā ir īsta kopā būšanas svētība — iespēja satikt draugus, iepazīt jaunus cilvēkus, dalīties priekā un piedzīvojumos, atklāt savus talantus un aizraušanās.

Profesoram gastroenterologam Anatolijam Danilānam bieži mēdz vaicāt par ēdienu. Viņš pats smej: “Mani bieži jauc ar dietologu. Es zinu, kāds ir kuņģis, zarnas, gļotāda, un tas nav tikai ēdiens, kas ietekmē visu to lietu.” Tiesa, bez ēdiena pieminēšanas neiztikām arī šajā sarunā, bet tās centrā šoreiz viņš pats. Kā allaž, optimistisks, ar humoru uz tu. Īsts un patiess savās domās un emocijās. 

10. septembrī z/s «Klaipiņi» savā saimniecībā Slampē rīkoja trīspadsmit «Syngenta» galviņkāpostu šķirņu demonstrāciju, kurā piedalījās kāpostu audzētāji no Polijas Zenons Maleks un Zigmungs Slekaczs, kā arī augu aizsardzības speciāliste Inga Gaile un augu barošanas un aizsardzības speciāliste Dace Lesiņa. Arī mēs devāmies lūkot, kādi jaunumi un tendences ir šajā jomā un kā ar audzēšanu veicas z/s «Klaipiņi» saimniekam Uvim Trēgeram. Vienlaikus bija iespēja apskatīt SIA «Silja» traktortehniku un SIA « Amazone» miglošanas sistēmas.