Projekti

Jaunais gads daudziem saistās ar jauniem apsolījumiem sev, kā turpmāk tiks dzīvots, lielākoties pat nesatraucoties, vai šo apņemšanos izdosies noturēt vismaz līdz gada beigām. Taču sarunā ar cēsnieci Viju Cauni jaušamas pavisam citas dzīves vadlīnijas – solīt sev un citiem tikai to, ko ir apņēmība un arī varēšana izdarīt. Lai gan devītais gadu desmits jau iet uz beigām un ikdienas ķibeles, kā arī veselības likstas nav svešas, V. Caune sarunās ir modra un veicamo darbu ieceru pilna. Vecākās paaudzes cēsnieki V. Cauni pazīst kā Cēsu rajona galveno arhitekti. Izstudējusi arhitektūru, viņa pildīja šo amatu kopš 1966. gada vidus līdz 1982. gadam, pēc tam daudzus gadus strādāja Rīgā. Taču mājas ir šeit, Cēsīs, un te viņa arī savā cienījamajā vecumā ir sabiedriski aktīva.

Jau vēstīts, ka vēl pirms Valsts svētkiem deputāti vētīja dažādu jomu jautājumus, kas vismaz daļēji pārceļoja arī uz nākamās nedēļas domes sēdi. To skaitā bija jautājumi par dažādiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus pirms jaunā budžeta vēl pārskata – vērtē, ko var un ko nevar pašvaldība atļauties. Izdiskutējušies par kārtību, kādā uz priekšu virzās dzīvokļu rinda un kā stāvētājus tajā disciplinēt, deputāti vētīja atbalstu bērniem, kas ārpus ģimenes aprūpē, tāpat kā noteikumus, kas regulē tā sauktās brīvprātīgās pašvaldības iniciatīvas. Tām pēdējām, starp citu, nedaudz pieskārās arī 27. novembra domes sēdē.

Vakar, 4. decembrī, tika sasaukta ārkārtas novada domes sēdē. Iespējams, tas tāpēc, lai deputāti paši līdz galam aptvertu aktuālo situāciju. Bet tikpat ļoti iespējams – lai vairāk šaurā lokā risinātās diskusijas kļūtu publiskas, jo divi no darba kārtības jautājumiem skāra divas novada skolas. Tāpat deputāti runāja par plaši apspriestajiem pašvaldības saistošo noteikumu grozījumiem sociālajā jomā, kā arī lēma par ziedojumu sadraudzības pilsētai kara postītajā Ukrainā.

Iepriekšējā laikraksta numurā informējām par domes sēdē apstiprinātajiem grozījumiem saistošajos noteikumos «Par Tukuma novada pašvaldības pabalstiem», ar kuriem pašvaldība paredz samazināt piešķirto finansējumu diviem sociālo pabalstu veidiem. Taču ar to sociālo jautājumu klāsts nebija izsmelts, un deputāti lēma vēl par kādu pabalstu.

Madonas pilsēta nākamgad svinēs simto gadadienu, bet praulēnietis Imants Pulkstenis nākamā gada pavasarī atzīmēs savu 65 gadu pārpilnības skaņdarbu. Tas varētu būt arī pensionēšanās laiks, kaut Imanta gadījumā tas nu nekādi nešķiet īstenība.

Cilvēka mūžs ir kā biezs, daudzkrāsains albums, kurā katrs gads ir sava lappuse un katrs notikums — fotogrāfija, kas glabā ne tikai pašu mirkli, bet arī tā sajūtu un nozīmi. Kad šajā albumā sakrājas desmitgades, tas kļūst par īpašu liecību — izturībai, darba gadiem, ģimenes plecam blakus un laikiem, kas mainījušies un pārvērtušies tik strauji, ka šodiena vairs neatgādina to pasauli, kurā viss sākās.

Svētku laiks it visiem saistās ar svinīgiem pasākumiem, draudzīgām pieņemšanām vai vienkārši ģimeniski pacilājošu vakarēšanu. Tas liek arī saņemties un nedaudz uzposties. Vai seniori turpina apmeklēt frizētavas, un kādi matu griezumi pašreiz ir cieņā cilvēkiem cienījamākā vecumā?

Kad vēl pavisam nesen norisinājās skaļas diskusijas par to, kā tad būtu īsti jāsargā Baltijas jūra un tās piekrastes teritorijas, viens no jautājumiem, kas izskanēja visskaļāk: kurš tad īsti ir tas ūdeņiem un dabai lielākais pāri darītājs!?  Zvejnieki, aizstāvot savu vēsturisko arodu, ne bez pamata mudināja vairāk lūkoties, piemēram, lauksaimnieku un ne pārlieku labi organizētu notekūdeņu attīrīšanas sistēmu virzienā. Tieši tās acīmredzami jūru padarot arvien piesārņotāku, daudzu sugu dzīvei  – nepiemērotāku.

.

Šomēnes arvien intensīvāk pašvaldībā strādās ar nākamā gada budžetu. Visas nodaļas un iestādes centīsies savas vēlmes un vajadzības sastatīt kopā ar reālajām finansiālajām iespējām. Bet vēl iepriekš, oktobra komiteju sēdēs, bija laiks kārtējām atskaitēm – par padarīto un darāmo domes deputātiem atskaitījās arī abu pašvaldības pārziņā esošo piļu pārvaldītāji. Klātesošie varēja pārliecināties gan par to darbības līdzību, gan arī atšķirībām.

Vēl pirms svētkiem deputāti vētīja dažādu jomu jautājumus, kas vismaz daļēji pārceļos arī uz nākamās nedēļas domes sēdi. To skaitā bija jautājumi par dažādiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus pirms jaunā budžeta vēl pārskata jeb pavērtē, ko arvien var vai tomēr nevar pašvaldība atļauties.

Veselavieša Ēvalda Krieviņa vizītkarte ir īsa – atvaļināts pulkvežleitnants,    aizraušanās - militārās vēstures pētniecība. Azartisks, valodā tiešs, faktos un dokumentos meklē likumsakarības, skaidro notikumus. “Pensionāram laika daudz. Sevi saucu par nelikumīgu vēsturnieku. Vispirms kaut ko uzzinu, tad braucu meklēt pieminētās vietas, iesaistītos cilvēkus, zīmēju kartēs, precizēju notikumus,. Tad top notikumu apraksti, karavīru kapa vietu sakopšana,” savu darbību raksturo pētnieks.

Kopš kara sākuma Ukrainā multiplās sklerozes biedrība “MSs Cēsis” ikvienu aicina adīt zeķes, lai tā palīdzētu Ukrainas karavīriem frontē. Dziju biedrībai ziedo “Limbažu Tīne”, bet pieteikties adīt zeķes var ikviens, kurš jūt aicinājumu. Viena no adītājām ir deviņdesmitgadīgā cēsniece Lidija Jonāne, kurai ne tikai padodas brīnišķīgu zeķu adīšana, bet ir arī lieliska humora izjūta un spēja priecāties par dzīvi. Viņa dzimusi Daugavpilī, bet dzīve atvedusi uz Cēsīm.

Šķiet, ka esam pieraduši pie kokiem kā kaut kā pašsaprotama — tie ir visapkārt. Taču brīdī, kad koks nonāk amatnieka rokās, tas pēkšņi kļūst par daudz ko vairāk nekā vienkārši materiālu. Katram kokam ir savs stāsts, smarža, raksts, gadsimtu laikā izveidojies raksturs. Un, iespējams, tieši tāpēc koks ir viens no pateicīgākajiem materiāliem interjera priekšmetu un mēbeļu radīšanā.

Ērglēnietes Vijas Porietes ģimenē izauguši pieci bērni. Andrievs dzīvo un strādā Rīgā, Lelde — Vācijā, Vita — Anglijā, Liene pa Rīgu, bet Jānis dzīvo un strādā Ērgļos. Dēla apsaimniekotajā viesu namā dzīvoklis Ērgļos tagad atvēlēts arī mammai.

NTZ_09cmyk NTZ_10cmyk NTZ_11cmyk NTZ_12cmyk

8. oktobrī Ministru prezidente Evika Siliņa aicināja reģionālos medijus uz kārtējo preses konferenci. Tajā piedalījās un uz jautājumiem atbildēja arī Karīna Ploka, Ministru prezidentes parlamentā sekretāre un SIF padomes priekšsēdētāja, Inga Vasiļjeva, Ministru prezidentes padomniece starpnozaru sadarbības un stratēģiskās komunikācijas jautājumos, Airis Rikveilis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos, un Anna Ūdre, Ministru prezidentes padomniece komunikācijas jautājumos.

Tukuma novada domes Attīstības komitejas sēdē 16. oktobrī kā informatīvais tika skatīts jautājums par novada teritorijas plānojuma tālāko virzību.

Kā Finanšu komitejas sēdē 23. oktobrī, tā domes sēdē vakar, 30. oktobrī, deputāti lēma par grozījumiem Tukuma novada domes 2025. gada 19. jūnija lēmumā, kas paredzēja slēgt pilnvarojuma līgumu par zemas īres maksas mājokļu būvniecību. Abās sēdēs tiks apstiprināti arī izsoles noteikumi.

Mūspusē nav daudz jāstāsta un jāpārliecina par to, ka Viesatas upesloki ir viena no skaistākajā pārgājienu takām Latvijā, un, ka baudīt to iespējams dažādos gadalaikos – gan pavasara plaukumā, gan arī pavisam rudenīgos laikapstākļos. Tomēr citiem tas arvien mēdz būt atklājums. Tā pagājušās nedēļas nogalē, spītējot neatlaidīgai lietus plīkšķēšanai, pulciņš jaunatklājēju devās Latvijas Dabas fonda organizētā pārgājienā. Un pat tiem, kas šajā takās jau ne reizi vien pabijuši, pasākums tomēr bija atklājumu pilns, jo šī gājiena pievienotā vērtības – iespēja uzklausīt un uzdot jautājumus zinošam dabas ekspertam.