Ministru kabineta noteikumi Nr.384 "Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" paredz, ka pašvaldībām līdz 2022. gadam jāizveido decentralizētās kanalizācijas reģistrs un apsaimniekošanas sistēma. Tomēr šis jautājums nav atrisināts, var secināt pēc sarunām ar novadu atbildīgajiem speciālistiem. Katrā pagastā situācija atšķiras.
"Daba mums devusi skaistu vidi, un mūsu uzdevums ir to sargāt, saglabāt, uzturēt un nodrošināt, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem," saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzsverot, ka Raunā ir daudz tūristu, kas apmeklē dabas takas un Raunas Staburagu, tāpēc pēdējos gados mērķtiecīgi tiek strādāts, lai sakoptu un labiekārtotu vidi.
Dabas aizsardzības jautājumi gadu no gada pasaulē kļūst arvien aktuālāki. Ar tiem saistīto politiku Latvijā īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar savām padotības iestādēm – Valsts vides dienestu (VVD), Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB) un citām, bet par pašvaldību lomu dabas aizsardzībā runājāmies ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci vides aizsardzības jautājumos SANDRU BĒRZIŅU.
Latvijas lašupēs rudenī ir lieguma laiks, kas turpinās līdz pat 31. decembrim. Bet jau nākamajā dienā noteiktos Gaujas un Braslas posmos sāksies lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, ko nodrošina Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kurā apvienojušās 11 Gaujas upes baseina pašvaldības.
"Latvijas likumdošana tieši vides jomā ir ļoti interesanta, un pašvaldības ir noliktas duālā situācijā," atzīst Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone, kuras amata nosaukumā savulaik bijis minēts arī "vides speciāliste".
Tā, kā bija pirms gadiem divdesmit pieciem, tagad vairs nav. Un tomēr pāvilostnieks, zvejnieka dēls Jānis Pētermanis turpina piekrastes zvejnieka arodu, un nu jau kopā ar viņu jūrā iet arī dēls, kuram šī nodarbe patīkot. "Savs sudrabiņš no katras zvīņas," viņš saka. Par to, vai jaunajai paaudzei zivju dotais sudrabs makā būs pietiekams, tēvam gan ir šaubas.
Nostāsti par brangajiem lomiem Baltijas jūrā nu jau kļuvuši par teiksmām. Zivju krājumi, zvejojot kā legāli, tā nelegāli, ir izsmelti. Vai gribat, lai arī jūsu bērni un mazbērni ēd zivis? Ja jā, tad šodien patērētājiem jākļūst atbildīgākiem.
Iztālēm saredzamais zilais ezera spogulis ir pirmais, kas krīt acīs, izkāpjot no auto pie Papes dabas parka aploka vārtiem. Tādu senāk saskatīt nevarēja. Atceros krūmājus, brikšņus, alkšņus, aizlaistus kamolzāles un dadžu laukus.
Raugoties no dažādiem skatpunktiem, Liepājas ezeru var uzskatīt par vienu no neparastākajiem Latvijā. Savienojoties ar vairākām upēm un jūru, tas nodrošina bagātīgus zivju resursus, kas makšķerniekus piesaista cauru gadu. Tāpat ezers ir īpašs ar to, ka tas iekļauts aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Liepājas ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, kā arī sastopamas ap 40 retu un aizsargājamu augu sugas, taču jau vismaz 20 gadus arvien lielāku satraukumu rada ezera straujā aizaugšana. Ir versijas, kā ar to cīnīties, taču pamatā visi iespējamie paņēmieni atduras pret finansējumu, kura šādam mērķim trūkst.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka biotops pats par sevi jau nozīmē aizsargājamu teritoriju, secinājusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. "Taču tā nav. Man patīk minēt piemēru, ka kapakmens ar ķērpi arī ir biotops – dzīvotne šim konkrētajam ķērpim." Biotopi pārsvarā lieliski varētu pastāvēt bez cilvēka palīdzības, taču ir jau par vēlu. Esam tiktāl iejaukušies dabas procesos, ka nu pašiem cītīgi jāstrādā, lai dzīvotnes uzturētu.
Šoreiz stāsts par Signi Andersoni, kas kopā ar mammu un diviem brāļiem reiz sevi varēja saukta par tukumniekiem. Taču tieši gadu pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas savienībā, Signes mamma Inese, kā daudzi citi tautieši, saprata, ka nav citas izvēles, kā vien kopā ar trim bērniem doties laimi meklēt citviet. Kļūt par migrantiem!
Kopā ar citiem reģionālajiem laikrakstiem "Kurzemes Vārds", "Saldus Zeme", "Kurzemnieks", "Zemgale", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Stars", "Auseklis", "Druva" un "Liesma", kā arī reģionālo televīziju "TV Kurzeme" esam uzsākuši un gada garumā īstenosim projektu "Novadi Zaļo", kas paredz vides tematikai veltītu publikāciju kopīgu sagatavošanu un publicēšanu mūsu mediju platformās internetā, sociālajos tīklos un drukātajā izdevumā, uzrunājot plašu...
Jau vairākus gadus vasaras mēnešos Slampes pagasta daudzstāvu nama «Silavas» sētā kaimiņi ievērojuši ieripojam antīku autiņu ar Polijas republikas valsts numura zīmēm. Lai noskaidrotu ko vairāk ne tikai par automašīnu, bet arī par tā īpašnieku Valteru Birneru, lūdzām viņu uz nelielu interviju. Lai gan pats Valters nebeidza atkārtot, ka nekā interesanta viņa dzīvē nav, tomēr pierunājām viņu turpat, sētā, piesēst uz soliņu un mazliet parunāt... Par pagātni, šodienu un nedaudz – arī nākotni.
Ik gadus Latvijas uzņēmēji piesaista trešo valstu iedzīvotājus dažādu darbu veikšanai, jo nākas atzīt – darba roku, īpaši jau sezonas darbos, ļoti pietrūkst. Tiesa, Covid-19 vīrusa laiks, kas, kā zināms vēl nav beidzies, tomēr ir licis uzņēmējiem meklēt citus risinājumus, jo robežas tika slēgtas un līdz ar to iecere izmantot darbaspēku no citām valstīm neīstenojās.
Jau esam vēstījuši, ka, neskatoties uz pandēmiju, Latvijas mediji, to skaitā arī reģionālie ir iesaistījušies Rīgas Stradiņu universitātes un Vidzemes augstskolas projektā – apgūst to, kā pētīt, runāt un, galu galā, rakstīt par migrācijas problēmjautājumiem. Apskatāmo tēmu loks ir gana plašs un mediju pārstāvjiem ir iespēja iepazīties gan ar pētnieku personīgo pieredzi, gan palūkoties uz migrācijas politiskajiem, sociālajiem, arī vēsturiskajiem un pat psiholoģiskajiem aspektiem. Vienlaikus tiek skarti arī citi – ne tikai žurnālistikai, bet arī sabiedrībai kopumā būtiski jautājumi, piemēram,… vārda brīvību, kas laikā, kad teju katrs var publiski izpausties dažādās platformās, kļūst arvien aktuālāks.
28. maijā notika kārtējā Jaunpils novada domes sēde, šoreiz pēc neilga pārtraukuma deputāti – Raivo Altenburgs, Andris Fridrihsons, Raivis Pranis, Līga Bierande, Dace Adiņa, Arvis Rasa, Velga Pavlovska un priekšsēdētāja Ligita Gintere – tikās klātienē, un tika izskatīti 18 darba kārtības jautājumi.
Karš, nabadzība, dabas katastrofas…Ir daudz iemeslu, kādēļ cilvēki spiesti pamest savas mājas, valstis un pat kontinentus jeb kļūt par migrantiem! Un pētnieki, lielo procesu eksperti ir vienisprātis, ka ar laiku šādu cilvēku kļūs aizvien vairāk. Gaidot pārmaiņas Piemēram, Starptautiskā imigrācijas organizācija (UN International Organization for Migration) aplēsusi: klimata pārmaiņas dēļ vien tuvāko 30 gadu laikā...
Kā liecina līdzšinējie pētījumi, Eiropas valstu sabiedrībās, tai skaitā Latvijā, pieaug neiecietība pret imigrantiem un minoritātēm. Kopumā jebkurš migrants Latvijā, neatkarīgi no izcelsmes valsts un ieceļošanas mērķa, bieži tiek uzlūkots kā nopietns drauds.
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību. Komentāri internetā kļuvuši agresīvāki. Vai izvērtējam to ar kādu saturu dalāmies sociālajos tīklos? Par maksājumu karšu drošību. Visus pielikuma rakstus lasiet šeit Projekts tapis ar Mediju atbalsta fonda atbalstu
Sallija Benferde, brīvā žurnāliste: ”Medijus dēvējam par ceturto varu, un tiek uzskatīts, ka šo jēdzienu vairāk nekā pirms 200 gadiem – 1787. gadā – ieviesa īru valstsvīrs, filozofs un politikas teorētiķis Edmunds Bērks (Edmund Burke). Līdz tam, runājot par varu, tika minētas trīs varas institūcijas: likumdošana (parlaments), izpildvara (valdība) un tiesu vara. Laika gaitā uzskati...
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību. Kā reģionālie mediji ietekmē lokālo vidi un auditoriju, par viltus reklāmām internetā un par mītu, ka darbošanās interneta vidē ir anonīma. Visu pielikumu lasiet šeit Projekts tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību, par medijiem un mediju izstrādājumiem, par avīžu lasīšanas paradumiem un to kā reālā dzīve sajukusi ar virtuālo. Visu pielikumu lasiet šeit Projekts tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu
Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs: Žurnālistika un sociālie mediji – kopā grūti bet šķirti – vēl grūtāk. Visu rakstu lasiet šeit Raksts tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu.
