Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un lauksaimniecība, samazināta augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošana, bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvara palielināšana – tie ir jautājumi, kas līdz ar Eiropas nosprausto zaļo kursu kļūst aktuāli tā sauktajiem lielajiem lauksaimniekiem.

Skaļi saukļi nelīdz

SIA «Lestene» īpašnieks Egīls Seņkāns atzīst, ka ES Zaļā kursa ideja pamatā esot ļoti loģiska un pareiza, jo visi grib dzīvot labāk un zaļāk, tikai jautājums ir – kā to izdarīt:

– Šajā situācijā droši vien vārds būtu dodams zinātniekiem, lai viņi ar zinātniskiem pētījumiem pamatotu, kā to var izdarīt. Šobrīd gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā politiku bieži vien par daudzām lietām nosaka politiķi, kam konkrētajā jomā nav profesionālo zināšanu. Salīdzinājumam – ja es mācītu dakteri operēt nevis ar šo skalpeli, bet pavisam ar kādu citu, tad es kļūtu smieklīgs.

Protams, dzīve paliek arvien komplicētāka un sarežģītāka, bet ar populistiskiem saukļiem – kā, piemēram, «Dzīvosim pa jaunam!» – arī nekur uz priekšu netiksim, jo seguma tiem nav. ####citata!!!Tā problēma ir, ka cilvēks, kas pieradis pie komforta, nevēlas no tā atteikties, tāpat nevēlas atteikties no lētas pārtikas, kas pieejama lielā izvēlē un daudzumā…####

– Mēs arvien runājam par pārtikas pārprodukciju, bet vai šo riteni, kas mūs arvien dzen uz priekšu, vispār var apturēt?

– Te jāatgriežas pie pagātnes. Kāpēc radās Eiropas Savienība? Lai nodrošinātu valstis ar enerģētiku un iedzīvotājus – ar pārtiku. Pēckara paaudze atceras, kādos apstākļos dzīvoja, bet šodienas paaudze un politiķi skatās no cita skatu punkta. Protams, mēs izmetam ārā lielu daudzumu pārtikas, jo, atvainojiet, šodienas pasaule ir nedaudz sajukusi prātā. Varbūt aiz labas dzīves nezinām, ko gribam, varbūt noskaņojumu diktē ekonomiskās formācijas, kas izveidojušās dažādos pasaules reģionos, tai skaitā Eiropā. Strādā protekcionisms, tai skaitā agrobiznesā, un tas kļūst citādāks, rafinētāks, ne visiem saprotams. Bet, ja mēs gribam dzīvot ļoti godīgi, ļoti ZAĻI, turklāt – rakstot šo vārdu ar lielajiem burtiem, tad, ceru, ka kopā nepiedzīvosim brīdi, kad daudzi pārtikas produkti būs ievesti no trešajām pasaules valstīm, kurām zaļais kurss nebūs aktuāls, kurām nav uzstādījuma par augu aizsardzības līdzekļu samazinājumu un darbīgo vielu izņemšanu, tāpat arī par minerālmēslu lietojumu. Lai gan jau šobrīd veikalu plauktos ir daudz produktu, kas ir ražoti ārpus Eiropas Savienības un neatbilst nekādam zaļajam kursam un kas nekad neies uz šo kursu – vai tās ir melones, arbūzi, paprika, tomāti, gurķi vai sojas rauši – modificētie. Vai, ejot uz zaļo kursu, plauktos nesagaidīsim vairāk importa pārtikas?! Uz šo jautājumu neviens nevar atbildēt.

Vai mūsu pārtika nepazudīs?

– Jūsuprāt, zaļie ražotāji beigs pastāvēt? Vai arī cenas pieaugs?

– Protams, ražotāji pārformēsies un, protams, pieaugs cenas. Cilvēks no malas, nav šaubu, vēlas, lai tiktu ieviests šis zaļais kurss, bet viņš neredz, kā reāli  notiek saimniekošana laukos. Jā, mēdz sacīt, ka mums, lauksaimniekiem, tiek piešķirtas subsīdijas. Bet tās jau nav domātas apēšanai, tās ir domātas, lai šādos krīzes apstākļos, kad sējumi izdega, pēc tam applūda, ir stabilizējošs tirgus mehānisms.

– Lai ievērotu zaļo kursu, viens no nosacījumiem, ir atteikšanās no minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, no tām daudzajām miglošanas reizēm. Vai redzat iespēju, kā varētu šo visu procesu mainīt, samazināt? 

– Tā ir iespēja tad, ja radīsies citi līdzekļi un paņēmieni, kā esošos aizstāt. Tie paši kartupeļi… Lai gan savā saimniecībā tos neaudzējam, zinām, ka šogad tie ir noēsti pa tīro. Vēl sausums savu artavu pielika, un jautājums no cilvēkiem: kāpēc šogad kartupeļiem tāda cena?! Atbilde ir vienkārša: nav ar ko tās vaboles un tos kāpurus kontrolēt. Mēs spētu pielāgoties, ja rastos metodes un iespējas, bet nav šī piedāvājuma no agrobiznesa firmām, kā to kompensēt. Runājot par minerālmēsliem, tos var daļēji aizstāt ar organisko mēslojumu, ko mēs savā saimniecībā arī darām, bet ko darīt tam, kam nav šādas iespējas?! Mēs visi rēķināmies, ka minerālmēslu un citi līdzekļu cenas aug, bet – nav cita risinājuma. Kā jau teicu, kamēr zinātnieki nenāks ar jaunu piedāvājumu, zaļais kurss būs vien skaļš sauklis.

Materiāls sagatavots ar Eiropas parlamenta ģenerāldirektorāta komunikāciju departamenta Latvijas biroja atbalstu