Turpinot ceļojumu, piestājām pie nelielās būves, kas pilsētā izceļas savas formas dēļ. Šobrīd tā stāv tukša, kaut vēljoprojām skatlogos plakāti, kas vilina uz tālām zemē. Pēdējie, kas apdzīvoja šo namiņu, bija tūrisma aģentūras «Novatours» un «Alfa tours». Sākotnēji, 20. gadsimta 30. gados, ēka gan tika būvēta kā «Shell» degvielas uzpildes stacija. Tukumnieki laika gaitā to...
Jau rīt, 2. februārī, domes ārkārtas sēdē deputāti apstiprinās pašvaldības budžetu, bet vēl vakar, 31. janvārī, ārkārtas Finanšu komitejas sēdē viņiem nācās meklēt, kur rast līdzekļus aktuālajām vajadzībām. Un šī kabata, kurā nauda tika atrasta, bija... sociālais budžets. Grozot jau apstiprinātos normatīvos aktus un atsakoties no vairākiem pabalstiem, kā arī samazinot piedzimšanas pabalstu, tika iegūti 190 600 eiro.
Kā vienmēr domes sēdēs pašvaldības vadība informē par to, kādi darbi darīti, kādi jautājumi un problēmas risinātas aizvadītā mēneša laikā. Tā arī 26. janvāra sēdē pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš informēja par aktuālajiem jautājumiem.
Kur paliek mūsu nauda? ”Lai arī Tukuma novada pašvaldībā ir Juridiskā nodaļa, pašvaldība dažādu jautājumu risināšanai slēdz atsevišķus līgumus par juridiskajiem pakalpojumiem. Kāpēc pašvaldība pati sevi nevar aizstāvēt – kāpēc tai jāpiesaista juristi par dārgu naudu? Un kādas tad ir tās summas, kas šādi ir iztērētas? Konkrētu atbildi diskusijā jau nesaņēmāt,” šādu jautājumu, atgādinot par...
Nākamajā nedēļā, 26. janvārī, ieplānota Tukuma novada domes sēde, kurā, kā rādās, jauno budžetu vēl neapstiprināts, taču lems, piemēram, par visā novadā vienotu sociālo pabalstu izsniegšanas kārtību, mērķdotāciju sadali, arī par projektiem un to līdzfinansējumam atvēlētajām summā. Tostarp arī par projektiem, ko paredzēts īstenot Kandavas un pagastu apvienības teritorijā un ar kuriem plašāk deputāti tika iepazīstinātu šīs nedēļas finanšu komiteju sēdē.
Aplūkojuši un uzzinājuši jaunākās tendences grāmatnīcā, devāmies atvērt Brīvības laukuma 13. ēkas nākamās durvis. Masīvās koka durvis, kas atrodas tieši blakus grāmatnīcas ieejai, diemžēl atvērt mums neizdevās, jo šajā pandēmijas laikā organizācijas, kur aiz tām atrodas, darbu klātienē uz laiku ir iepauzējušas. Viena no tām ir biedrība «Ligzda», kurā ir apvienojušies radoši domājoši cilvēki. Biedrības...
Iepazīstoties ar Tukuma novada pašvaldības lēmumu par ēdināšanas maksām Tukuma novadā, kas stāsies spēkā no 1. februāra, no daudzajiem skaitļiem pārņēma neliela haosa sajūta. Izrādās, teju vai katrā skolā un bērnudārzā ir cita pusdienu maksa un līdz ar to arī atšķiras tā naudas summa, kas par ēdināšanu būs jāmaksā vecākiem.
Tā varam teikt par situāciju šajā teritorijā arī tad, kad te vēl bija padomju vara. Un pieejamu mājokļu trūkums Tukumā ir ļoti skaudrs. Pērnā gada nogalē par to runājām ar Tukuma uzņēmēju kuba vadītāju Māri Birzuli, kurš pārstāv Tukuma domes Mājokļu darba grupu. Nākamā kopā sanākšana tai plānota jau nākamnedēļ, 20. janvārī. Par tās darba kārtību šoreiz pastāstīja Liene Akmens, kas vienlaikus ir arī novada domes Dzīvokļu komisijas priekšsēdētāja un vistiešāk redz, cik būtisks šis jautājums iedzīvotājiem un pašvaldībai kopumā.
Gan decembra Finanšu komitejas, gan domes sēdē tika izskatīts jautājums par bāriņtiesas priekšsēdētāja apstiprināšanu amatā. Kā skaidroja pašvaldības vadītājs Gundars Važa, ir bijis konkurss, pēc kura iestādes vadītāja amatam pašvaldība virza līdzšinējo vadītāju Antru Dzelmi, jo bāriņtiesa strādājusi labi. Tiesa, piebilda priekšsēdētājs, esot saņemts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) atzinums, kurā ir aizrādījumi, taču pašvaldībai līdz šim nekādu aizrādījumu par A. Dzelmes darbu nav bijis un visos tiesas procesos šajā jomā, kuros pašvaldība ir iesaistījusies, tā ir uzvarējusi.
Tālāk dodamies uz nākamo ēku, adresē Brīvības laukums 13, jebšu kādreiz arī Tirgus laukums 9 un Sarkanais laukums 9. Nu jau daudzus gadus šajā ēkā atrodas izdevniecības «Zvaigzne ABC» grāmatnīca un apģērbu veikals «Stils», bet kas un kā bijis šajā adresē, mainoties gadsimtiem, noskaidrojām, jau ierasti par palīgu ņemot Agritas Ozolas grāmatu «Tukums».
SIA «Bērzciems» ir viens no salīdzinoši lielākajiem mūsu novada zivju pārstrādes uzņēmumiem, kurā darbojas divas ražotnes – Bērzciemā un Mērsragā. Šis ir arī visvecākais zivju pārstrādes uzņēmums Latvijā. Tā vadītājs Uģis Krauklis mums pastāstīja, ka pašlaik uzņēmumam veicas labi, saražotās produkcijas apjomi aug.
Vēl pagājušā gada 22. decembrī Tukuma novada pašvaldības deputāti lēma papildināt SIA «Tukuma slimnīca» un SIA «Jaunpils pils» pamatkapitālu, kopumā abās iestādēs ieguldot gandrīz 100 000 eiro.
Atskatoties uz pagājušo gadu – Iesākot pagājušo gadu daudzi bija nesaprašanā par nākotni. Liels spiediens šajā Covid pandēmijas laikā ir bijis tiešu uzņēmējiem – vairākas reizes nācies uz laiku apturēt vai pat slēgt savus uzņēmumus un gaidīt, kas notiks tālāk. Vairākiem atsākt darbu vairs neizdevās, dažbrīd pat lielā darba pieredze nepalīdzēja – krīzes situācija...
Kāpēc vairāk jāmaksā par atkritumiem un ko dos bioloģisko atkritumu savākšana, kuru plānots ieviest tuvāko divu gadu laikā? Par to neilgi pirms gadumijas – 28. decembrī – runājām ar SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra»» valdes locekli Ēriku Zaporožecu. Sagaidot uzņēmuma 20 gadu jubileju, runājām arī par uzņēmuma finansiālo situāciju, nākotnes iecerēm un tiesas procesu.
Kur paliek mūsu nauda 17. decembrī tiešsaistē «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» feisbuka lapā norisinājās redakcijas rīkotā diskusija «167 dienas darba un...?», kurā piedalīties aicinājām domē ievēlēto politisko spēku pārstāvjus – Gundaru Važu no «Latvijas Reģionu apvienības», Ingu Priedi no «Latvijas Zaļās partijas», Mārtiņu Limanski no «Tukuma pilsētai un novadam», Normundu Reču no «Nacionālās apvienības» «Visu Latvijai!»...
Atnāc, uzvel sniegavīru! Kurš varētu notīrīt ietvi pie kopienas dārza Kuģinieku ielā? Tādi aicinājumi Liepājas kopienas dārza darba grupā feisbukā ierakstīti decembrī. Populārajā tīmekļvietnē dārzam ir jau tuvu pie 400 sekotāju. Pašā dārzā, kuram noslēgusies pirmā sezona, gan vēl tik daudz nav bijis.
Ēkas ir vienas no lielākajām siltumenerģijas patērētājām Eiropas Savienībā (ES), līdz ar to rada 36% kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti visā Eiropā, daudz darāmā ar esošo mājokļu sakārtošanu, jo arī pēc gadu desmitiem ekspluatācijā būs vairāk nekā 85% pašreizējo ēku, no kurām liela daļa nav energoefektīvas.
Pasaules Dabas fonds (PDF) Latvijā darbojas kopš 1991. gada kā starptautiskās organizācijas "World Wide Fund for Nature" asociētais partneris, īstenojot kopīgas kampaņas un projektus. PDF direktors Jānis Rozītis stāsta, ka viņa 23 gadu darba pieredzes laikā ir mainījusies organizācijas loma un tagad daudz aktīvāk jāiesaistās, lai dažādos līmeņos, sākot no mājsaimniecībām un beidzot ar likumdevējiem, panāktu, ka apzinātās vides problēmas tiek risinātas.
Visi cilvēki grib elpot svaigu gaisu, atpūsties pie tīriem ūdeņiem, dzīvot pasaulē, kuru nesatricina nepanesams karstums, plūdi un viesuļvētras. Eiropas nākotnes zaļais kurss mums patīk, bet līdz brīdim, kad izdzirdam, ka mums pašiem par to jāmaksā. Kā sasniegt kopīgos klimata mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām, risinājumi ir jārod katrā valstī.
Viens no jautājumiem, diskusijas par kuru Finanšu komitejas un arī domes sēdē aizņēma visvairāk laika, jo deputātu vidū nebija vienprātības, bija saistīts ar ēkas remontdarbiem Telegrāfa ielā 15.
Kādu laiku esam ieturējuši pauzi šai mūsu rubrikai, jo bija arī tā, ka liela daļa uzņēmumu jau nemaz nevarēja strādāt – epidemioloģisko apstākļu dēļ. Bet nu jau mēnesi daudz maz viss ir atgriezies sliedēs. To, ka vecajās, gan nevar teikt, jo, pirmkārt, lielai daļai uzņēmumu jāstrādā zaļajā režīmā, tas ir, gan darbiniekiem, kam apmeklētājiem, klientiem jābūt vai nu vakcinētiem vai kovidizslimojušiem, tāpēc to plūsma ir samazinājusies.
Pilsētas parku un zoodārzu populārs iemītnieks, kas piesaista visu paaudžu skatienus daudzviet pasaulē, ir melnais gulbis (Cygnus atratus). Latvijā viena no iecienītākajām pastaigu vietām, kur jau daudzus gadus redzams skaistais, bet samērā retais ūdensputns, ir Cēsu parks, kā arī Spārītes parks Gulbenē.
Arī šogad, līdzīgi kā pērn, tūrisma sezonu aizvadījām pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu ēnā. Vislielāko Covid-19 sitienu saņēma starptautiskais tūrisms, kamēr novados tas ļāva attīstīt un pat radīt jaunus objektus, īpaši dabā, kur bija vienkārši ievērot distanci un citas prasības. Daudzi pēkšņi atcerējās par dabu kā lielisku enerģijas atjaunotāju, tāpēc uzņēmējiem reģionos atlika vien aktualizēt savus pakalpojumus un tikt galā ar apmeklētāju plūsmu.
