Izvēlies atbildīgi! 18., 19., 21. un 25. maijā notiks «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» organizētās tiešsaistes diskusijas ar astoņu politisko partiju – Latvijas reģionu apvienība, Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», Latvijas Zemnieku savienības, KPV.LV, Latvijas Zaļās partijas, Tukuma pilsētai un novadam, «Vienotības» un «Kustības «Par!»»/ Jauno konservatīvo – deputātu kandidātiem. Diskusijā atteicās piedalīties...
Kā ceturtie – KPV LV maija «NTZ» rīkotajā izlozē ceturto kārtas numuru un iespēju piedalīties diskusijā 19. maijā 19.30 izlozēja KPV LV deputātu kandidātu saraksta pārstāvji. Sarunā piedalījās pieci šī raksta deputātu kandidāti: Anita Geidāne, Līva Ābele, Iveta Ziemele, Eva Svarkovska un Reinis Immermanis. Ko vēlas noskaidrot citu partiju sarakstu kandidāti Jautājumus uzdod «Latvijas Zaļā...
Kur paliek mūsu nauda Novada domes sēdē Vakar, 21. jūnijā, notika pēdējā Kandavas novada domes sēde un šajā gadījumā – vistiešākajā nozīmē, jo jau pēc 1. jūlija Kandavas novads kā atsevišķa administratīva vienība vairs nepastāvēs. Toties būs Kandavas pilsētas un pagastu apvienība, kurai oficiāli vajadzēja apstiprināt arī jauno vadītāju. Kā likums to paredz – deputātiem...
Izvēlies atbildīgi! 18., 19. maijā notika un 21. un 25. maijā vēl notiks «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» organizētās tiešsaistes diskusijas ar astoņām politiskajām partijām – Latvijas Reģionu Apvienību, Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», Latvijas Zemnieku savienību, KPV.LV, Latvijas Zaļo partiju, Tukuma pilsētai un novadam, «Vienotību» un «Kustību «Par!»», Jauno konservatīvo partiju; tajās...
Piektdien, 14. maija, vakarā, kā jau iepriekš ziņots, redakcijā, Brīvības laukumā 10, tika rīkota izloze, kur tika noskaidrots, kurš deputātu saraksts un kurā laikā piedalīsies mūsu laikraksta rīkotajās priekšvēlēšanu debatēs. Tika izlozēts arī tas, kuriem trim citiem deputātu kandidātu saraksti varēs uzdot divu iepriekš sagatavotus jautājumus, kas tiks uzdoti debašu laikā. Izlozi varēja vērot tiešraidē un...
Lai uzzinātu, kā šobrīd – kovidkrīzes apstākļos – klājas kā nelielos, tā arī pavisam mazos un individuālos uzņēmumos, jau pērnā gada rudenī uzsākuši jaunu rubriku «Kā klājas, uzņēmēj?». Šoreiz izvēlējāmies mazliet savādāku stratēģiju... – iegriezāmies uzņēmumos, kas savas durvis ir vēruši īsi pirms vai tieši šajā tik “interesantajā” – epidemioloģiski nestabilajā laikā. Nekur tālu nebraucām,...
Tikai daži augi paši sevi apputeksnē, lielākajai daļai floras vairošanās ir atkarīga no vēja vai ūdens, dzīvniekiem un kukaiņiem, tai skaitā bitēm. Augu kultūrām ir nepieciešama apputeksnēšana, bet medus bitēm vieta, kur ievākt ziedu nektāru, tā ir savstarpēji izdevīga mijiedarbība, kas Latvijā netiek līdz galam novērtēta, skaidro Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis.
Pesticīdi ir ķīmiskas vielas vai vielu maisījumi, kam piemīt toksiskas īpašības, tāpēc tos izmanto nevēlamu organismu kontrolei un iznīcināšanai, galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, bet nevar izslēgt arī to nonākšanu apkārtējā vidē. Par pesticīdu ietekmi uz bitēm stāsta ILZE MEŽNIECE, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle un viena no kampaņas "Dzīvā zeme" organizatorēm.
Jau jūlijā, pēc tam, kad būs notikušas pašvaldību vēlēšanas, darbus sāks plānot jau lielākā – Tukuma novada mērogā. Tādēļ pagastu pārvaldes, to skaitā Smārdē, kur pārvalde pēc domes lēmuma sāka darboties tikko – maijā, steidz pabeigt iesāktos darbus vai iesākt iepriekš plānotos. Rok dīķi un gatavojas skolas pārbūvei Smārdes pagastā, kā esam vēstījuši vairākkārt, viens...
Kur paliek mūsu nauda Novada domes sēde Turpinājums. Sākums 30. aprīlī Jau vēstījām, ka aprīļa novada domes sēdē (norisinājās 29. aprīlī) deputāti sprieda, kādi vēl darbi būtu veicami pirms šī gada pašvaldību vēlēšanām. To skaitā, ka jāpaspēj ieguldīt tas nepilnais miljons eiro, kas pašvaldības budžetā ienācies pēc grants karjera pārdošanas. Vairākumā tie ir ieguldījumi ceļu,...
Lai uzzinātu, kā šobrīd – kovidkrīzes apstākļos – klājas kā nelielos, tā arī pavisam mazos un individuālos uzņēmumos, jo īpaši laukos, esam uzsākuši jaunu rubriku «Kā klājas, uzņēmēj?». Mūsu viesošanās Bērzciemā vēl nav galā, jo šeit, saprotam, ka ir daudz strādīgu nu apņēmīgu cilvēku, kas nereti savu darbu uzskata arī par savu vaļasprieku un...
Klimata pārmaiņas, zaļais kurss, zaļināšana, ekoloģiska un bioloģiska ražošana un produkti – šie un līdzīgi jēdzieni aizvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, atstājot paliekošas pēdas apziņā un pamazām arī veidojot mūsu ikdienas izvēles un paradumus. Aizvien vairāk "zaļu", "ekoloģisku" un "bio" produktu parādās arī veikalu plauktos. Tos izceļ aicinoši uzraksti un īpaši apzīmējumi. Vai varam tiem uzticēties? Par ekomarķējumu sarunājamies ar vienu no zinošākajām ekspertēm šajā jautājumā, biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" pārstāvi ILZI NEIMANI.
Saules baterijas elektrībai, LED apgaismojums, iekārtu automatizācija – tie ir tikai daži no risinājumiem, kurus uzņēmums "Tukuma ūdens" ieviesis, lai taupītu energoresursus. SIA "Tukuma ūdens" valdes loceklis AINĀRS FELDMANIS skaidro, ka uzņēmums soli pa solim īsteno tā saucamo zaļo politiku: "Esam sapratuši, ka jāmaina domāšana – gan ikdienā strādājot, gan plānojot uzņēmuma attīstību, un jāliek lietā energoefektīvi risinājumi. Savukārt, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības projektu finansējumu, ir jārāda, ko paši esam izdarījuši, sasnieguši un ieguldījuši. Jau līdz šim paveiktais ir palīdzējis sakārtot septiņus hektārus lielo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritoriju."
Covid-19 pandēmija radījusi lielas bažas par to, kas notiks ar investīcijām, kas ir ļoti svarīgas ikvienai ekonomikai. Par komercinvestīciju plūsmām var teikt, ka ļaunākās prognozes nav piepildījušās, un pēc pirmā piedzīvotā šoka investori ir atguvuši interesi par ieguldījumiem. Turklāt nepieciešamība audzēt savu uzņēmumu kapacitāti tehnoloģiju jomā pat ir kļuvusi daudz aktuālāka nekā pirms pandēmijas. Savukārt...
Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā, sekmējot virzību uz Eiropas Zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Par to, kā atkritumu apsaimniekošanas plānā (2021.–2028. g.) paredzēts samazināt atkritumu daudzumu Latvijā un kādi uzdevumi doti pašvaldībām, sarunājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos ALDU OZOLU.
Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājams iepakojums, liecina AS "AJ Power Recycling", biedrības "Zero Waste Latvija" un SIA "ZAAO" kampaņas "Gudri pakot – gudri šķirot" laikā veiktā analīze.
Eiropas Savienība (ES) pašlaik atrodas leģitimitātes krustcelēs. Pēc līderības trūkuma pirms gada un iniciatīvas uzņemšanās koronavīrusa krīzes risināšanā pagājušā gada vidū pašlaik atkal ir iestājusies ES vadības krīze. Turklāt ne vairs veselības jautājumos, bet arī politiskajā jomā. Par to ir pārliecināta Eiropas Ārējo attiecību padomes vecākā pētniece Sjūzija Denisone (Susi Dennison). Pēc viņas vārdiem, šogad...
Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un patēriņa ekonomikas "ņemt-izmantot-izmest" pieejai.
Mērķim saražot un pārdot mūsdienu ekonomikā pamazām pievienojas ekoloģiskais aspekts. Nav runa tikai par otrreizējo pārstrādi, kad jaunās dzīves galā prece tomēr nonāk gružkastē. Ekodizains ir sistēmiska vides aspekta iekļaušana produkta radīšanā, skaidro Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) pasniedzējs Edijs Ābele. "Aprites ekonomikā ražotājs atbild par to, kā preci varēs utilizēt, vai tā ir videi draudzīga, kā tai var nomainīt atsevišķas daļas, nevis izmest visu laukā."
Cilvēku aptaukošanās Eiropas Savienības dalībvalstīs kļūst par arvien lielāku problēmu. Liekais svars palielina iespēju smagi saslimt ar Covid-19. Tāpēc ēst veselīgi tagad ir īpaši aktuāli. Aizvadītajā gadā Eiropas Komisija paziņoja par nodomu ierosināt vienotu, obligātu uzturvērtības marķējumu uz iepakojuma. Tas patērētājiem ļautu vieglāk izvēlēties veselīgu ēdienu. Tomēr vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis nolēma neieviest piedāvāto “Nutri-Score”...
Ik dienu pasaulē un arī Latvijā ļoti daudz tiek izmesti un izšķērdīgi lietoti pārtikas produkti. Atkritumos nonākušais pārtikas daudzums ir nopietna vides problēma, kuras risināšanā būtu jāiesaistās ikvienam – viss, kas nepieciešams, ir vēlme un mazliet radošuma. Par to, kā reāli samazināt izmestās pārtikas daudzumu, lūdzām pastāstīt šefpavāri, Latvijas Pavāru kluba un Latvijas "Bocuse d'Or" akadēmijas prezidenti SVETLANU RIŠKOVU.
Plānots, ka līdz 2023. gada beigām visās Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem jānodrošina iespēja šķirot arī bioloģiski noārdāmos, tostarp pārtikas, atkritumus. Vairāk par valsts politiku bioloģisko un pārtikas atkritumu apsaimniekošanā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktori RUDĪTI VESERI.
"Visas upes plūst uz jūru... Tāpēc nospraudām mērķi izdibināt, cik efektīvi tiek izmantota liela nauda, lai jūrā ieplūstu iespējami tīrs ūdens," par šoruden publiskoto revīzijas ziņojumu saka Valsts kontroles padomes loceklis un par pašvaldību revīzijām atbildīgā departamenta direktors EDGARS KORČAGINS.
