Projekti

Šovasar Valsts vides dienests saņēmis 1000 iedzīvotāju sūdzības, puse no tām bijusi karstajā augustā, biežākais neapmierinātības iemesls – traucējoša smaka. Reaģējot uz iedzīvotāju bažām, dienests veicis pārbaudes, taču vairumā gadījumu ticis konstatēts – uzņēmumi darbojas atļaujās noteiktās normas robežās, smakas ir nenovēršama blakusparādība dažādos ražošanas, rūpniecības un lauksaimniecības procesos. No 124 augustā izskatītajām sūdzībām par traucējošu smaku apstiprinājušās vien piecas, kas saistītas ar pārkāpumiem uzņēmumu darbībā.

Vasaras saulgriežu laikā, kad dabā viss plaukst un smaržo, cilvēki daudz laika pavada ārā, pilnu krūti elpojot svaigu gaisu. Taču tieši šajās idilliskajās dienās izmešu rādītāji uzkāpj divreiz augstāk un bīstami pietuvojas pieļaujamai normai. Kas notiek? Tas, ka gandrīz katrā sētā deg Jāņu ugunskurs un kūp grils. Tieši tāpat aukstajā sezonā nozīmīgu iespaidu uz gaisa kvalitāti atstāj apkures iekārtas.

  Sākums 21. oktobra laikrakstā. Jau šo trešdien, 26. oktobrī, notiks kārtējā novada domes sēde. Bet nu par jautājumiem, kas līdz tai nonāks un par kuriem plānots balsojums, bet par ko deputāti sprieda un diskutēja jau iepriekš – komiteju sēdēs. Diskutē par komisijas sastāvu Neskaitot jau iepriekš ar novada budžetu tieši saistītos jautājumus, oktobrī pašvaldība...

  Šonedēļ novada domes deputāti sanāca kopā, lai spriestu par jautājumiem, kam finansiāls svars jeb ietekme uz pašvaldības budžetu. Komitejas sēdi priekšsēdētāja vietnieka prombūtnes laikā vadīja viņa vietnieks Imants Valers. Visplašākās diskusijas atkal izvērtās par pašvaldībai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, piemēra, par to, kurus mājokļus paturēt, kurus tomēr vajadzētu nodot atsavināšanai jeb, citiem vārdiem sakot, pārdot...

Turpinājums. Sākums 14. oktobra laikrakstā Jau vēstījām, ka pagājušajā nedēļā, 12. oktobrī, notika komiteju sēdes, kurās deputāti skatīja gan aktuālos darba kārtības jautājumus, pie kuriem deputāti atgriezīsies un par kuriem gala lēmumu pieņems nākamnedēļ – domes sēdē. Bet bija arī tādi, kuros lemšana vēl tikai priekšā vai arī tie pēc būtības ir tikai informatīvi. Lai...

  Jau no pirmdienas, 10. oktobra, Mālkalnā uzsākti rakšanas vai, pareizāk, celiņu ierīkošanas darbi. Jautājumus par tiem redakcijai uzdevuši arī vairāki lasītāji. Par to, ko izdevies noskaidrot, varat lasīt šajā rakstā. Divi konkursi un dārgāks iznākums Tukuma novada pašvaldības ainavu arhitekte Maija Fogele skaidroja, ka par Mālkalna attīstību runāts jau daudzus gadus, bijušas arī dažādas...

Latvijas nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas plaši iesaistās dažādos projektos un iniciatīvās, arī biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” dažādas aktuālas problēmas risina vietējos un jo īpaši starptautiskajos projektos. Risinājumi visbiežāk rasti ar īpašu pietāti pret apkārtējo vidi un aizsargājamām dabas vērtībām, apstiprina biedrības vadītāja Ilze Turka. Caur vienas biedrības pieredzi varat iepazīt arī citu, līdzīgu organizāciju darbības rāmi.

Medījamie dzīvnieki un to aizsardzība ir bijusi tikpat karsta tēma Latvijas sabiedrībā, kā mežu saglabāšana un dabas aizsardzība. Tāpēc sabiedriskās vides organizācijas dzirdīgas ausis meklē Eiropas Komisijā un citās Eiropas organizācijās. Par to, ko, šādi darbojoties, izdevies panākt, sarunājāmies ar biedrības “Latvijas ainavas” vadītāju ASTRĪDU NOTTI, kas aktīvi iesaistījusies dzīvnieku aizstāvībā ne tikai Latvijā, bet sadarbojas ar vides organizācijām un ekspertiem arī citās valstīs.

Ar apmēram 20 gadu nokavēšanos arī Latvijā sācies ūdeņu aizsardzības process, kas daudzās pasaules valstīs jau šķiet pašsaprotams, – šķēršļu un aizsprostu nojaukšana uz upēm. Latvija šajā ziņā pārņem citu valstu pieredzi un vadlīnijas.

Pērn Eiropas Komisija uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt aļģu ražošanu, nodrošināt to patēriņu un veicināt novatorisku produktu radīšanu, un šī ir viena no jomām, kur arī Baltijas valstu zinātnieki aktīvi darbojas. Aplēses liecina, ka 2030. gadā pieprasījums pēc makroaļģēm Eiropā sasniegs 3–9 miljardus eiro vērtību, tās aizvien vairāk izmantos farmācijas un higiēnas produkcijas ražošanā.

Lai arī citviet novadā apkures sezona sākās jau pagājušajā nedēļā, Smārdes pagasta Milzkalnē kā daudzdzīvokļu mājās, tā Šlokenbekas muižā tobrīd radiatori vēl bija auksti, līdz ar to auksts bija arī tai daļai Milzkalnes sākumskolas bērnu, kas skolas pārbūves laikā mācās muižā. Kā izrādījās – apkures sezonu sākt nevarēja, jo bija konstatēts bojājums siltumtrasē. Lai noskaidrotu, cik...

Aigars Freibergs, uzņēmējs, a/s «Delta LV» valdes loceklis: – Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu? – Aizejošās Saeimas darbā bija vairāk solījumu nekā darbu. Es darbojos transporta nozarē, un manas domas un centieni ir ap un par šo nozari. Piemēram, ražošanā var uzlikt automatizētas līnijas, var uzlikt robotus, bet transporta nozarē neko automatizēt nevar – katrā...

Jolanta Kraukle, Engures saietu nama izstāžu kuratore –  Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu? – Neko sliktu nevaru teikt. Protams, ka ir bijušas kļūdas un lietas, kas Saeimas un valdības darbā nepatika, tomēr tajā pašā laikā jāapzinās, ka bija kovids, bija karš…Mēs kaut kā parasti gribam citu valdību, citu Saeimu, “viss slikti“, bet piemirstam, ka tie...

Mārcis Zeiferts, Tukuma draudzes mācītājs – Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu? – Ir dažādi aspekti un dažādi uz tiem var paskatīties. Varu runāt kā pilsonis, bet tāpat arī kā garīdznieks, vērojot procesus sabiedrībā kopumā. Bet nu par Saeimas darbu, gribētos teikt, ka tas, pirmkārt, sākas ar pašiem vēlētājiem, un iepriekšējās vēlēšanas bija īpašas ar to,...

Anete Pitena, kultūras darbiniece – Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu?  – Iepriekšējās Saeimas un valdības darbu vērtēju kā viduvēju, tomēr ar kritiku esmu ļoti piesardzīga, jo šī nu jau aizejošā deputātu sasaukuma darba periods bijis ekstrēmiem izaicinājumiem pārpilns. Nedomāju, ka daudzi no mums šajā laikā būtu gatavi strādāt, piemēram, veselības ministra vietā... Daudzus sasteigtos un...

Vērtē novadnieki Nu jau tradicionāli, kā pirms katrām vēlēšanām, tā arī šoreiz aicinām redakcijas izvēlētus ekspertus – dažādu nozaru un sociālo grupu novadniekus – izvērtēt aizejošās, 13. Saeimas darbus un iezīmēt, viņuprāt, svarīgākos jautājumus, problēmas, ko vajadzētu un arī nāksies risināt nākamās, 14. Saeimas deputātiem. Aicinājām arī izvērtēt vēlētāju atbildību un komentēt savu iespējamo izvēli....

Ilze Pauliņa, māksliniece – Ko izdarīja vai neizdarīja aizejošā Saeima? Kas jādara nākamajai? – Es domāju, ka aizejošajai Saeimai un arī valdībai ir klājies ir dažādi, bet kopumā sakāmi labi vārdi, jo viņi strādāja grūtos laikos – bija kovida pandēmija, ir karš Ukrainā un energoresursu cenu kāpums. Tie lēmumi, kas tika pieņemti, lielākoties bija rūpēs...

Skaidrīte Prancāne, ilggadējs pedagogs, šobrīd strādā «Jaunmoku pils» – Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu? – Vispirms vēlos atgādināt, ka Saeima un valdība nav viens un tas pats. Šīm institūcijām katrai ir savas funkcijas. Saeima ir likumdevējvara, bet valdība jeb Ministru kabinets ir izpildvara. Ikdienā cilvēki bieži vien abas “liek vienā katlā”. Aizejošās Saeimas četru gadu...

  Kā ierasts, strauji tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, vētām, kas tajā startē un ko tad saviem vēlētājiem sola, īpaši, domājot par valsts drošību, sociālo atbalstu un reģionālo politiku. Tāpat sarakstos izcēlām atrodamos novadniekus un, protams, kas svarīgi – ieskatījāmies politiskajā vēsturē. Savu skatījumu uz politisko piedāvājumu pievienojis arī mūsu bijušais kolēģis – karikatūrists Vents Dubrovskis. ...

  septembrī Finanšu komitejas sēdē deputāti izskatīja siltumapgādes tarifus vairākos novada ciemos. Domes sēdē 28. septembrī šajos jautājumos pieņems galīgo lēmumu. Apstiprina siltumapgādes tarifu Zemītes tautas namam Deputāti apstiprināja siltumapgādes tarifus 135,11 eiro par megavatstundu bez PVN Zemītes tautas nama katlu mājai, par ko sēdē stāstīja juriste Sanita Limanska un SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» valdes...

  Lai arī aizvadītajā svētdienā tikām lutināti ar siltu laiku, šī nedēļa sākusies ar lietu un vēju, kas drēgnumu dzīvokļos padara vēl lielāku, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par apkuri daudzdzīvokļu namos un iestādēs, bet jo īpaši – skolās un bērnudārzos. Tukumā apkure – kad iedzīvotāji vēlēsies Tukuma novada preses konferencē 19. septembrī pašvaldības izpilddirektors...

  Šonedēļ Tukuma novada domes deputāti tikās komiteju sēdēs, lai diskutētu, kuri jautājumi un kādā formā tiks tālāk virzīti uz domes sēdi, kā arī – lai pārrunātu citas šī brīža aktualitātes. Tā, piemēram, sociāliem un veselības jautājumiem veltīto komiteju tās vadītāja Dace Lebeda iesāka ar priecīgu ziņu par to, ka Ukrainā atbrīvota Tukuma sadraudzības pilsēta...

Drīz jau būs 20 gadu, kopš aizvien pieaug Baltijas jūrā pie mūsu krastiem dzīvojošo apaļo jūrasgrunduļu populācija. Šīs sugas zivis kādreiz pamatā dzīvoja Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos, taču mūsdienās izplatījušās arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā, kur galvenokārt nonākušas ar kuģu balasta ūdeņiem. Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis noķerts 2004. gadā. Viss liecina par to, ka ieceļotājs šeit ir uz palikšanu.