Projekti

  Ir pats jūlija vidus, kad krāšņi zied rozes, kad vasaras plaukums vedina vairāk atpūsties nekā strādāt un kad gaisā virmo svētku gaidas. Un, lai arī lietus līst te gaidīts, te negaidīts, šajā nedēļas nogalē – 22. un 23. jūlijā, Tukums svinēs svētkus. Tie gan būs mazliet atšķirīgi no citu gadu trīs dienu izklaides, taču,...

  Vēl pirms Līgo svētkiem divas lauksaimnieku organizācijas – Latvijas zemnieku federācija un Gaļas liellopu audzētāju biedrība – organizēja tikšanos ar nozares ministrija pārstāvjiem, tostarp zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs paviesojās arī divās Tukuma novada saimniecībās – «Mazburkās», Smārdē, un «Krikšos», Kandavas pusē, savukārt, sapulcējoties Kandavas tehnikuma aktu zālē, lauksaimniekiem bija iespēja ministram uzdot sev...

Atbildes uz šo jautājumu Kurzemes uzņēmēji meklēja pagājušajā piektdienā, 6. jūlijā, tiekoties Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pasākumā Jaunpils pilī. Tikšanos vadīja LTRK Kurzemes reģiona vadītājs Ralfs Minkevičs, bet diskusiju par tēmu – kā dzīvosim ziemā – LTRK viceprezidents Kristaps Klauss. Jāpiebilst, ka ar situāciju apkures jomā Tukuma novada pašvaldībā šajā tikšanās reizē pauda izpilddirektors...

  Komentāru par to, vai siltuma ražotāji spēj izpildīt tos nosacījumus, kādus izvirza šķeldas piegādātāji, samazinot līguma termiņus vai pieļaujot cenas pārskatīšanu līguma laikā, vaicājām SIA «Tukuma siltums» valdes loceklim Gundaram Kūlam. Viņš skaidroja, ka jau šobrīd noslēgtais līgums ar SIA «JV meži» paredz, ka cenu var pārskatīt atkarībā no tirgus apstākļiem, veicot tirgus izpēti:...

Lai veicinātu atkritumu optimālāku apsaimniekošanu, gan pārtikas produktu ražotāji, gan pircēji tiek aicināti pārdomāti izvēlēties vieglās plastmasas izstrādājumus, jo kastītes, trauciņi, spainīši un maisiņi, kur veikalos sapakoti pārtikas produkti, nereti nav no pārstrādājamas plastmasas.

Jūlija sākumā pasaulē atzīmē Starptautisko no plastmasas maisiņiem brīvo dienu un daudzviet notiek informatīvās kampaņas, vēršot iedzīvotāju uzmanību uz šo atkritumu radītajiem draudiem ekoloģijai. Lai gan zinām, cik slikti mūsu un vides veselību ietekmē plastmasas piesārņojums, taču ieradumus mainīt nav viegli.

Jau gadu Latvijā spēkā ir "Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums", kas tika pieņemts, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu, lai novērstu un samazinātu konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Ar šo vienošanos eiropieši pieteica karu vienreizlietojamai plastmasai, kas bieži vien nav pārstrādājama un nonāk vidē. Vienreizlietojamās plastmasas patēriņa ierobežošanu vēl paredzēts turpināt un pēc vienreizlietojamiem traukiem un galda piederumiem sekos citu plastmasas izstrādājumu tirdzniecības pakāpeniska aizliegšana.

Plastmasa savu uzvaras gājienu pasaulē sāka kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, un nu jau šķiet, ka tā ir visur, ne tikai okeānos un zivīs, bet mikrodaļiņās arī cilvēku asinīs un plaušās. Plastmasa ir lēts, viegls un ērts materiāls, bet tā nesadalās un arī pārstrādājama ir tikai daļa. Tāpēc pasaule ir spiesta domāt par vieglās plastmasas izstrādājumu ierobežošanu. Vaicājām dažādu līmeņu Latvijas politiķiem par to, ko reāli ir iespējams paveikt, lai vieglās plastmasas apjomus mums apkārt un arī atkritumus samazinātu.

  Pagājušajā trešdienā Jaunpils pilī satikās Kurzemes reģiona uzņēmēji un sprieda gan par apkures, gan koksnes resursu un finanšu jautājumiem, kā arī – kā laikus sagatavoties jaunajai apkures sezonai, kas visiem solās būt liels pārbaudījums. Par to, kāda situācija ir Tukuma novadā, uzņēmējiem stāstīja pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš. 92% centralizēto siltumu saražo ar koksni Viņš...

  Pagājuši jau vairāk nekā četri gadi, kopš vairākās Tukuma skolas tika solīta telpu pārbūve, lai varētu sekmīgāk bērniem mācīt jaunās tehnoloģijas. Šie darbi tika ieplānoti, īstenojot Eiropas reģionālā attīstības fonda finansēto projektu «Tukuma vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana», kurā tika iekļauti Tukuma 2. vidusskolas pārbūves darbi, kā arī remonts Tukuma E. Birznieka-Upīša 1....

Nedēļas sākumā, 27. jūnijā, Matkulē brīvā dabā notika iedzīvotāju, pašvaldības pārstāvju un ceļu būves speciālistu sapulce. Mērķis bija no vienas puses informēt, no otras diskutēt par to, ko tad īsti var un vajag darīt ar autoceļa 1474 – Ķempji tiltu, kas atzīts par transporta kustībai bīstamu. Pagaidu kompromiss Par to, kas tad diskusiju rezultātā nolemts,...

  Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdē 22. jūnijā tika runāts par kapu apsaimniekošanu, un tajā piedalījās pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, Komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols, ainavu arhitekte Maija Fogele, juriste Sanita Limanska un deputāts, Komunālo jautājumu un vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis. Tomēr sanāksmē nepiedalījās neviens no kapu apsaimniekotāja SIA «Clean R» pārstāvjiem,...

  Spriež iedzīvotāju konsultatīvā padome Vēl maija nogalē daudzviet pagastos norisinājās iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes, to skaitā Lapmežciemā. Te viens no būtiskākajiem izskatāmajiem jautājumiem bija par nākamo apkures sezonu, kas jo īpaši svarīgi daudzdzīvokļu ēkās, kur siltumu nodrošina gāzes apkures katli. Vairāk par runāto pastāstīja konsultatīvās padomes vadītāja Laila Lazdiņa. Jādomā, kā atteikties no gāzes...

  jūnijā notika pašvaldības preses konference, kurā uz žurnālistu jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa, viņa vietniece Inga Priede, izpilddirektors Ivars Liepiņš un Komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gundega Rugāja, bet par aktualitātēm informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Zekunde. Aktuāli šonedēļ jūnijā notiks komiteju sēdes, 16. jūnijā 9.00 prezentēs ielu...

Tukuma novadā nav daudz tādu daudzdzīvokļu ēku, kuru dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši par labu savas ēkas siltināšanai. Tomēr pirmie platie soļi ir sperti un iegūta arī pieredze, ko un kā darīt. Lai ar paveiktajiem darbiem palepotos, līdz 17. jūnijam iespējams pieteikt renovētās ēkas konkursā «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022», ko rīko Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un...

Kā informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, pašvaldības SIA «Jaunpils KS» 26. maijā komisijai bija iesniedzis ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu. Šis projekts paredz palielināt maksu par ūdensapgādi no 0,90/m³ līdz 1,15 eiro/m³ bez PVN (pieaugums par 27,78%), savukārt maksu par kanalizācijas pakalpojumiem domāts paaugstināt no 1,01 eiro/m³ līdz 1,33 eiro/m³ bez PVN (pieaugums par 31,68%). Priekšlikumus...

Bērnībā mācīja, ka zemē nomest papīrīti ir slikti, bet ābola serdi drīkst – tā pati reiz sadalīsies. Tā teikt, kas no dabas nācis, tas pie dabas arī atgriezīsies. Taču, ja nu serde ir nevis viena, bet vesels kalns? Ko tad? Lai ar šiem kalniem tiktu galā, jau šī gada laikā visā Latvijā pie mājsaimniecībām un daudzdzīvokļu namiem būtu jāparādās arvien vairāk konteineriem, kas paredzēti tieši atkritumiem, kuri bioloģiski sadalās. Kāda ir pirmā pieredze Rīgā un tās apkārtnē, kur šādi brūnie konteineri jau pieejami, vaicājām SIA "Eco Baltia vide" direktoram Andrim Ziemelim.

Pārtikas atliekas Latvijā šobrīd veido lielu daļu jeb 30% no atkritumiem, un Eiropā vidēji trešdaļa saražotās pārtikas nonāk atkritumos, tāpēc šī problēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jārisina, nopietni pārdomājot soļus. Lai gan visvairāk pārtikas atkritumu veidojas mājsaimniecībās, arī izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta ēdināšana, neiztikt bez šāda veida atkritumiem, jo mūsdienās skolēniem garšo ļoti atšķirīgi ēdieni, kā arī ne vienmēr uz šķīvja uzliktais tiek apēsts pilnībā.

Kamēr vienā pasaules malā runā par pārtikas krīzi un pat badu, citā – nepiedodami daudz pārtikas turpina nonākt atkritumos. Viena lieta ir politikas nostādnes un starptautiskas vienošanās par to, kā šo jautājumu risināt. Bet lielā mērā tā ir arī sabiedrības ieradumu maiņa, piekrīt arī kustības "ZeroWasteLatvija" valdes priekšsēdētāja Anna Doškina, ar kuru par šo problēmu runājāmies.

Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptautiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, ka ekonomiska domāšana noteikti palīdz pieņemt lēmumus.

Taimiņš (Salmo trutta) ir Latvijā labi zināma, taču makšķernieku samērā reti noķerta zivs. Igauņi šo zivi sauc par meriforell, bet leiši – par šlakys. Latvijā zināmie oficiāli ķertie taimiņi bijuši tuvu metram garumā un līdz 10 kilogramiem svarā. Vienīgā vieta mūsu valstī, kur taimiņus mākslīgi pavairo ar vērienu, ir zivjaudzētava "Brasla" Cēsu novadā. No turienes viņi ceļo uz ūdenskrātuvēm visā Latvijā.

Mēs plānojam, bet Eiropa mums aiztaisa ciet mencas un lašus – saka piekrastes zvejnieks no Pāvilostas Jānis Pētermanis. Ar lašiem jūrā viss ir kārtībā, traki ir ar politiķiem un roņiem – līdzīgās domās ir jūrmalciemnieks Oskars Kadeģis. Trauksmi par izmaiņām uz slikto pusi Baltijas jūras zivju populācijā ceļ zinātnieki, arī Pasaules Dabas fonds jau vairākus gadus aicina ēdienkartē izvēlēties neapdraudētas sugas un audzētavu zivis.

Burtnieku ezers platības ziņā ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, tā garums ir 13,3 kilometri, vidējais dziļums – 2,9 metri. Ezers izsenis bijis starp makšķernieku iecienītākajām copes vietām, jo ezerā konstatētas 20 zivju sugas, starp kurām makšķernieku gaidītākās trofejas, protams, ir līdakas un īpaši jau zandarti. Tomēr Burtnieka apsaimniekošana allaž ir bijis visai sarežģīts un dažādu interešu pārpilns process.