Tas lielā mērā bija tāds kā caurviju motīvs vairākos komiteju sēdē izskatītājos jautājumos. Sēdes notika vakar, 9. februārī, un deputāti atgriezās arī pie tādiem tematiem, kas jau vairākkārt cilāti, tostarp par pašvaldības dzīvokļiem, īpaši jau lauku teritorijās. Runāja arī mazajām skoliņām, par kuru turpmāko likteni, kā esam vēstījuši, kādu nebūt lēmumu jāpieņem jau šomēnes.
Manam stāstam par atkarību no «Naftizina» ir jau 25 gadi. Lai gan patiesībā vairāk. Jau daudzus gadus es sapratu, ka man ir problēma, bet... neko nedarīja. Dīvainā kārtā radikālu risinājumu sev līdzi atnesa... karš, kas izpostījis dzīvi manā dzimtajā Ukrainā. Kad uz mums lidoja pirmās raķetes un atskanēja bumbu sprādzieni, protams, biju panikā, taču ne tikai tāpēc, ka karš, un ne tāpēc, ka nomiršu no apšaudē gūtajiem ievainojumiem, bet gan no tā, ka mediķi, kuru rokās, kā ticēju, nonākšu, nesapratīs, kāpēc cīnos ar elpas trūkumu, un laikus man degunā neiepilinās «Naftizinu». Pieļauju, ka no malas šis izklausās piedauzīgi un pat zaimojoši, bet man tiešām tas jau bija izdzīvošanas jautājums.
Vakar, 23. februārī, notika kārtējā novada domes sēde, kurā izskatīja vairāk nekā 60 darba kārtības jautājumu, un daļa no tiem – saistīta ar nekustamajiem īpašumiem, to skaitā pašvaldībai piederīgajiem. Lielākoties deputāti visu jau bija izrunājuši iepriekš, tādēļ lēmumi pārsvarā tomēr bija vienprātīgi, taču – ar izņēmumiem...
Lai sekmīgi strādātu lauksaimniecībā, aizvien ir bijušas nepieciešamas labas zināšanas. Nu ir izvirzīti zaļie mērķi, un tajā pašā laikā jāsaglabā ražošana. Tam nepieciešamas papildu zināšanas, papildu informācija, kuras pagaidām nav, tāpēc būtiski ir zinātniskie pētījumi, kas veikti vairāku gadu garumā. Par to, cik tālu esam šajā jomā, varēja uzzināt, piedaloties konferencē «Progresīva zemkopība – augsnes apstrādes sistēmas, saimniecību prakses un izaicinājumi». Konferenci rīkoja Agroresursu un Ekonomikas institūta (AREI) un Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra (LLKC) darbinieki.
Vispirms Finanšu komitejas sēdē 19. janvārī, pēc tam domes sēdē 26. janvārī deputāti izskatīja jauno Tukuma novada pašvaldības nolikumu.
19. janvārī notika Tukuma novada domes Finanšu komitejas sēde, kurā tika izskatīts 51 darba kārtības jautājums. Vairākos jautājumos tika lemts par galvojumu vai kredītu pieprasīšanu.
Jau vēstīts, ka gan pagājušajā nedēļā un arī vēl iepriekš deputāti tikās komitejas sēdēs, lai runātu par tiem jautājumiem, kurus plānots virzīt uz domes sēdi. Bet spriests tika arī par tiem, ka kļūs aktuāli pārskatāmā nākotnē. Par vienu no tiem – novada skolu tīklu, kuru ar laiku un kaut kādā formā noteikti nāksies pārskatīt, galvenokārt tādēļ, ka skolēnu skaits daudzās ir pārāk mazs, jau rakstījām iepriekš. Taču Izglītības, sporta un kultūras jautājumiem veltītājā komitejā, ko vada deputāte Ligita Gintere, runāts un lemts tika arī par citiem jautājumiem, tostarp, piemēram, par līdzfinansējumu bērnu vecākiem, kas stāv rindā uz pašvaldības bērnudārzu.
Pagājušajā nedēļā norisinājās novada domes pastāvīgo komiteju sēdes, kurā deputāti sprieda par šobrīd aktuālo. Paralēli darba kārtības jautājumiem, kas jau šajā mēnesī tiks virzīti uz balsošanu domē, daļa – vēl tikai informatīvi. Piemērām, jau minējām (13. janvāra laikrakstā), ka kultūras, sporta un izglītības jautājumu komitejā klātesošie tika iepazīstināti ar aktuālo situāciju novada skolu tīklā. Savukārt sociālo jautājumu komitejā nācās runāt par pašvaldības dzīvokļiem un arī iestādēm.
Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdē 12. janvārī bija sagadījies tā, ka darba kārtībā bija tikai viens jautājums, kam bija nepieciešams lēmums, bet vēl deputātiem bija jāpārrunā papildus piecas aktualitātes – par gājēju pārejām, plūdiem, latvāņiem un ziemas darbu izmaksām. Galīgo lēmumu gan deputāti pieņems domes sēdē.
2022. gada rudenī Tukumā, Melnezera ielā 3, tika uzsākta SIA «Lindstrom Prodem» tekstilizstrādājumu ražotnes pārbūves jeb paplašināšanās. Šobrīd darbi aktīvi turpinās, tāpēc uzņēmuma vadītājai Ingai Jākolai (Inga Jaakola) vaicājām, vai pēc pārbūves tiek plānotas arī jaunas darba vietas, kā arī – kā uzņēmuma veicies sarežģītajā 2022. gadā? Atgādinām, ka SIA «Lindstrom Prodem» tekstilizstrādājumu ražotne Tukumā tika atklāta 2017. gada februārī.
21. decembrī notika šī gada pēdējā Tukuma novada domes Finanšu komitejas sēde, kurā tika izskatīti 36 darba kārtības jautājumi. Sēdi vadīja Tukuma novada pašvaldības vadītājs Gundars Važa. Galīgos lēmumus šajos jautājumos deputāti pieņems Tukuma novada domes sēde rīt, 28. decembrī.
21. decembrī notika šī gada pēdējā domes Finanšu komitejas sēde, kurā tika izskatīti 36 darba kārtības jautājumi. Sēdi vadīja Tukuma novada pašvaldības vadītājs Gundars Važa. Galīgos lēmumus šajos jautājumos deputāti pieņems Tukuma novada domes sēde 28. decembrī. 2023. gadā domes sēdes notiks ceturtdienās
Šī gada pēdējā novada domes sēde plānota tūlīt pēc Ziemassvētkiem, 28. decembrī. Savukārt par jautājumiem, kas uz to aizceļos, deputāti sāka spriest un diskutēt pastāvīgo komiteju sēdēs jau pagājušajā nedēļā. Ņemot vērā, ka 2023. gadu pašvaldībā būs jāiesāk ar tā saukto tehnisko budžetu, daudzās jomās un jautājumos vēl valda neskaidrības, īpaši tajos, kas saistīti arī finanšu līdzekļiem. Šajā gadījumā izņēmums nebija arī komiteja, kas veltīta Izglītības, kultūras un sporta jautājumiem, ko vada deputāte Ligita Gintere.
Tautsaimniecības un teritoriālās attīstības komitejas sēdes darba kārtībā 14. decembrī bija iekļauts jautājums par Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldes reorganizāciju. Sēdi vadīja komitejas priekšsēdētājs Normunds Rečs.
Pirmdien, 5. decembrī, norisinājās Zentenes un Sēmes iedzīvotāju konsultatīvo padomju sēdes, kurās to dalībnieki kopā ar pašvaldības un pagastu pārvaldes pārstāvjiem pārrunāja gan novada, gan pagastu aktualitātes.
30. novembrī notika Tukuma novada domes sēde, kuras darba kārtībā bija 63 jautājumi, kā arī pārskats par tiem darbiem, kas paveikti laikā starp domes sēdēm.
Tukuma uzņēmēju klubs savus dalībniekus decembra sākumā aicināja uz Lesteni, kur SIA «Lestene» savus kolēģus uzņēma uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Egils Seņkāns. Šajā tikšanās reizē kluba dalībnieki kopā ar domes izpilddirektoru Ivaru Liepiņu pārrunāja dažādus aktuālus jautājumus.
Platons (4.gs.p.m.ē.): ”Cilvēkam pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamas divas lietas – izglītība un fiziska aktivitāte. Un tās nav divas atsevišķas lietas – viena dvēselei un otra ķermenim –, bet gan nesaraujami saistāmas kopā. Tikai pateicoties izglītībai un fiziskai aktivitātei, cilvēks var sasniegt pilnību.”
Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.
Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: "Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs". Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.
Nākotnes izaicinājumi, virzoties uz zaļo kursu piena lopkopībā Lauksaimniecības izglītības un konsultāciju centrs (LLKC) 3. novembrī rīkoja konferenci «Latvijas piensaimnieku un piena lopkopības nākotnes izaicinājumi un perspektīvas». Konferencē uzstājās pašmāju un uzaicinātie kaimiņvalstu eksperti, bet aptaujā piedalījās piena ražotāji. Pašreizējo situāciju ieskicēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš norādīja, ka 20% no kopējās lauksaimniecības preču galaprodukcijas...
Lai savstarpēji iepazītos un, kas zina, veidotu jaunas un ražīgas sadarbības, pagājušā nedēļā, 23. novembrī, biedrība «Partnerība laukiem un jūrai» aicināja kopā novada uzņēmējus un tūrismā strādājošos. Tikšanās vieta bija viens no jaunākajiem apskates objektiem mūspusē – «Apgrieztā māja» Smārdē, un atsaucība bija pat necerēti liela, jo uz «Uzņēmēju launagu» ieradās ap 40 lielāku un mazāku uzņēmumu, iestāžu, apskates objektu pārstāvji. Daudzi – labi zināmi, taču netrūka arī tādu, kas pavisam nesen uzsākuši savas gaitas uzņēmējdarbībā, tūrismā.
