Projekti

Latvijas Dārzkopības institūts kopumā šajā gada realizē teju 30 zinātniskos projektus, kurus apmaksā gan Eiropas Savienība, gan arī vietējais finansējums. ”Novērojams, ka projektos palielinās viedo tehnoloģiju risinājumi. Tāpēc jo sevišķi svarīgi ir sekot jaunumiem līdz, jo, kas pirmie šīs tehnoloģijas apgūs, tie arī ātrāk spēs gūt nepieciešamos rezultātus,” tā pagājušās nedēļas Lauku dienās Dārzkopības institūta Pūres Pētījumu centrā «Tauriņos» sabraukušajiem dārzkopjiem teica pētniece Līga Lepse. Viņa uzsvēra, ka liela nozīme tiek piešķita arī vidi saudzējošām tehnoloģijām. Jau pirms zaļās politikas izziņošanas visi pētījumi gan augļkopībā, gan dārzeņkopībā bija virzīti uz vidi saudzējošām tehnoloģijām. Šobrīd tas ir saslēdzies kopā ar Eiropas Savienības politiku.

Kur paliek mūsu nauda? MAF Novada domes komiteju sēdēs   septembrī notika novada domes Satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijas sēde, kurā tika lemts gan par stāvvietām, gan iebraukšanu pagalmos ar caurlaidēm. Pie «Mego» būs maksas stāvvieta Komisija bija saņēmusi SIA «Cityparks Latvija» iesniegumu par satiksmes organizēšanu stāvlaukumā Kurzemes ielā 2a – pie veikala «Mego»....

  Kur paliek mūsu nauda MAF Novada domes Kultūras komisijas sēdē   septembrī notika novada domes Kultūras komisija sēde, kurā tika izskatīti trīs darba kārtības jautājumi: par to, kā klājies Dziesmu un deju svētkos, kā aizvadīti Rožu svētki un kādas ir turpmāko pasākumu ieceres. Svētkiem paredzētā nauda ietaupīta Tā atzina Kultūras un sporta nodaļas vadītāja...

Kur paliek mūsu nauda? MAF Aktuāli Apstiprināšanai nodod Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023.-2027. gadam Jauni atkritumu apsaimniekošanas reģioni, jauni atkritumu apsaimniekošanas plāni, reģionālie un izglītības centri, ieguldījumi poligonos, dalītajā atkritumu vākšanā un šķirošanā, kā arī daudz citu jaunumu – par visu to Finanšu komitejas sēdē 21. septembrī, stāstot par Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023.-2027. gadam,...

Kur paliek mūsu nauda Finanšu komitejas un domes sēdē Pašvaldība saglabā līdzfinansējumu Par to, kādu līdzfinansējumu paredzēt bērnu un skolēnu ēdināšanai pašvaldības izglītības iestādē, deputāti runāja gan Finanšu komitejas sēdē 24. augustā, gan domes sēdē 31. augustā. Vērtē izmaksu statistisko pieaugumu Kā Finanšu komitejas sēdē skaidroja Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa, katru gadu...

  Kur paliek mūsu nauda MAF Finanšu komitejas un domes sēdē   augustā notika Tukuma novada domes Finanšu komitejas sēde un 31. augustā – domes sēde, kurā deputāti lēma par finanšu līdzekļu atvēlēšanu dažādām vajadzībām, to vidū vētras seku novēršanai, papildus būvdarbiem un īpašumu iegādei. Palielina SIA «Tukuma ūdens» pamatkapitālu Jau šī gada 26. janvārī...

Kad aizvadītajā otrdienā, 22. augustā, kopā ar Izglītības pārvalde speciālistēm devāmies apskatīt, kā novada bērnudārzi ir sagatavojušies jaunajam mācību gadam, uzzinājām negaidītu vēsti – Tukuma bērnudārzos ir vairāki desmiti brīvu vietu. Šāda informācija Finanšu komitejas sēdē 24. augustā tika sniegta arī pašvaldības deputātiem, un šis fakts izraisīja daudz jautājumu.

Turpinājums. gadsimta 20. un 30. gados ar Dziesmu dienām un Dziesmu svētkiem skatītājus priecēja Irlavas un Jaunpils pagasts. 1928. gadā notika pirmie lielie Tukuma novada Dziesmu svētki. Doma par saviem Kandavas novada Dziesmu svētkiem bija arī kandavniekiem, tomēr trūka gan pieredzes, gan līdzekļu tik liela pasākuma rīkošanai. gada 28. maijā Kandavas Sadraudzīgā biedrība sarīkoja Kandavā...

Ceturtdienas, 17. augusta, Tukuma novada domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdes svarīgākais jautājums – par saistošo noteikumu «Par sociālo darbu un sociālajiem pakalpojumiem Tukuma novada pašvaldībā» jaunās redakcijas projekta nodošanu sabiedrības apspriešanai.

Viens no Tautsaimniecības un teritoriālās plānošanas komitejas ceturtdienas, 17.augusta sēdes jautājumiem bija “Par tematiskā plānojuma “Tukuma novada transporta infrastruktūras attīstības plāns” nodošanu publiskajai apspriešanai”. Kā informēja pašvaldības Attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Inga Tramdaha, vairumu darba uzdevumu speciālisti jau izpildījuši. Iepriekš, pirms novadu reformas, katram novadam ir bijuši dažādi plānojumi ar dažādu pieeju un tehniskiem risinājumiem, tāpēc nācies to visu apkopot, lai piemērotu vienādu pieeju visam jaunajam novadam. Ir izanalizēti visi augstākstāvošie plānošanas dokumenti, tai skaitā nacionālā līmeņa plāni attiecībā uz ceļiem, kā arī plānošanas reģiona izvirzītie nosacījumi. Detalizēti pārskatīta Tukuma pilsētas satiksmes koncepcija, kuras apstiprināšanai šogad pienāks gala termiņš. Visi dokumenti ir pārskatīti, sakārtoti, pievienoti arī grafiski materiāli. Tas viss būs publiski pieejams un izmantojams.

Jau vēstījām, ka 27. jūlijā domes sēdē priekšsēdētājs Gundars Važa klātesošos informēja, kā sokas ar lidostas licencēšanu un kā – ar caurlaižu sistēmas ieviešu Jūrmalā, kas nu iecerēta visa gada garumā. Tika pārrunāti arī citi aktuālie un deputātus interesējošie jautājumi.

Jau kopš aprīļa vidus Tukuma slimnīcai ir jauns galvenais ārsts Igors Punculis, pieredzējis anesteziologs – reanimatologs. Stājoties savā jaunajā, atbildīgajā amatā, viņš, kā jau solījis, turpina veikt arī ārsta pienākumus, jo tā, paša vārdiem runājot, jūtas vislabāk – piederīgs šai vietai, slimnīcai, ko jau labu laiku sauc par savējo. Mēs viņu sastopam kārtējā divu diennakšu dežūrā slimnīcas reanimācijas nodaļas ārstu istabā, lai pavaicātu par pirmajiem iespaidiem pie ārstniecības iestādes vadības grožiem un nākotnes iecerēm.

Parādība, kad vienas skolas audzēkņi tiek aiztransportēti uz kādu citu izglītības iestādi, laika gaitā ieguvis savdabīgu apzīmējumu  – “skolu kanibālisms“. Tas tādēļ, ka apvienojumā ar zemajiem demogrāfiskajiem rādītājiem, gadās, ka šāda vadāšana rezultējas ar kādas lauku skolas slēgšanu. Vēl jo asāk šo konkurenci jeb cīņu par bērniem varēja manīt uz novadu robežām, kur runa ne tikai par potenciālajiem skolniekiem, bet arī norēķiniem starp pašvaldībām – proti, tās viena otrai ir spiestas maksāt par saviem bērniem svešajās skolās.

Virzās uz prasību izpildīšanu Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojs, kas ir institūcija, kuras uzdevums ir vētīt, kā tiek ievērotas cilvēktiesības, visai asi vērsās pret to, kāda šobrīd situācija izveidojusies Kandavā, Ķiršu ielā 10. Oficiāli tā tika pielīdzināta sociālajai mājai, kas ir risinājums gadījumos, kad cilvēki palikuši bez sava mājokļiem, bet pēc būtības tā tomēr ir...

29. jūnijā notika Tukuma novada domes sēde, kurā izskatīja 76 darba kārtības jautājumus.

Latvietis vienmēr ir bijis un ir dziesmas mīļotājs. Gan tas mazais ganiņš, kas gavilēja tautas dziesmas savam ganāmpulkam, gan nopietns kora dalībnieks, kas savu priekšnesumu sniedz lielam klausītāju pulkam.

Izskanējuši šī gadsimta pirmie lielākie Latvijas valsts nacionālie svētki – pirmo Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku 150. dzimšanas diena. (Lai piedod dejotāji, bet Deju svētku tradīcijai vēl tikai 58 gadi.) Ir saglabāta senākā relikvija – pirmo svētku Līgo karogs, un vēl no pirmsākumiem nākusī tradīcija – svētku programmā iekļaut iespējami daudz tautas dziesmu.

Jau izskanējis Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koru lielkoncerts «Tīrums. Dziesmas ceļš», bet šovakar un sestdien deju rakstus varēs lūkot lieluzvedumā «Mūžīgais dzinējs». Un tad jau klāt svētku noslēguma koncerts «Kopā Augšup», kur kora dziesmā vienosies 266 jauktie kori, 83 sieviešu kori, 22 vīru kori, 38 senioru kori, 36 jauniešu un vidusskolu kori, kā arī dejos 18 A grupas jauniešu deju kolektīvu, 33 D grupas vidējās paaudzes deju kolektīvu, 22 F grupas senioru kolektīvi, 16 bērnu deju kolektīvi un spēlēs 65 pūtēju orķestri. Bet vēl līdz tam Rīgas parkos un ielās skanēs kapelas, folkloras kopas un vokālie ansambļi, būs vēl citi svētku notikumi, kas palīdzēs katram šajā nedēļas nogalē izjust svētkus... Bet mēs ieskatījāmies grūtajā mēģinājumu procesā, bijām klāt skatēs un koncertos, lai parādītu jums, lasītāji, kā mūsējiem klājas Rīgā.

2. jūlijā Vecrīgā pulcējās un Rīgas ielās izvijās lielais Dziesmu un deju svētku gājiens, kuru veidoja dziedātāji, dejotāji, pūtēji un koklētāji, teātra spēlētāji, folkloras kopu, tautas mūzikas kapelu, tautas lietišķās mākslas studiju un pulciņu dalībnieki, valsts, pilsētu, novadu, pagastu, kultūras un tautas namu, kolektīvu vadītāji... Un vēl daudzi jo daudzi, kas vēlējās piedalīties Novadu dižošanās lielajā notikumā un cildināt latviešu dziesmu un deju, latviešu mūziku un latviešu valodu. Sācies ar Diķliem un Vidzemi, gājiens tālāk iepazīstināja ar Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas kolektīviem, to vidū ar kolektīviem no dažādām pasaules valstīm.

Tas ir viens no secinājumiem, kas izlasāms Latvijas Republikas Valsts kontroles atzinumā par revīziju, kurā vērtēta Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Jēkabpils, Ludzas, Ogres, Preiļu un Tukuma novada pašvaldības līdzdalība to veidotajās kapitālsabiedrībās, kā arī šo uzņēmumu finansiālais stāvoklis, peļņa un zaudējumi, kā arī pašvaldības ieguldījumi 2019., 2020. un 2021. gadā.

Jau šajā nedēļas nogalē Rīga uzņems simtus un tūkstošus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku, un viņu vidū būs arī kuplā Tukuma novada amatiermākslas kolektīvu saime. 48 ??kolektīvi, 1144 dalībnieki, no kuriem 537 ir dejotāji, 450 – koru dziedātāji, 39 – pūtēju orķestra dalībnieki, 40 – folkloras kopu un tautas mūzikas kapelu dalībnieki, 33 – tautas lietišķās mākslas studiju/pulciņu pārstāvji un 20 koklētāji... Kopskaits ir mazliet lielāks nekā 2018. gadā, kad Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novads uz svētkiem kopā aizveda 41 kolektīva 1078 dalībniekus.

26. jūnija vakarā tukumnieki pulcējās Šēseles ielā, kas transportam bija slēgta, lai Tukumā varētu ieskandināt Dziesmu un deju svētku nedēļu.

Vakar, 15. jūnijā, deputāti sanāca uz ikmēneša pastāvīgo komiteju sēdēm – diskutēja par jautājumiem, kurus virzīt tālāk lemšanai uz domes sēdi vai tomēr šobrīd to izskatīšanu vēl atlikt. Vienlaikus starp komitejām tika noorganizēta arī ārkārtas domes sēde, kur darba kārtībā bija trīs jautājumi. Steidzamības kārtā, jo tie saistīti ar projektiem un to finansējumu.