20. oktobrī notika Finanšu komitejas sēde, kurā tika izskatīti 37 darba kārtības jautājumi. Daļa jautājumu bija saistīti ar finansējumu izglītība iestādēm, kas radīs ietekmi uz nākamā gada budžetu. Galīgo lēmumu šajos jautājumos pieņems novada domes sēdē 27. oktobrī.
Sākot ar 21. oktobri ir sākusies mājsēde. Kā izdodas nodrošināt darbu jauno ierobežojumu apstākļos? Agita Metla (mājražotāja z/s «Arāji»): – Esam ģimenes uzņēmums, kas strādājam jau trīs paaudzēs – mani vecāki, es un mani bērni – Emīls un Paula. Esam mājražotāji, strādājam ar gaļas produkciju un papildus audzējam arī vistas un pārdodam mājas oliņas. Mēs,...
Tālāk un uz priekšu! Mūsu nākamā pieturvieta namā Brīvības laukums 11 – SIA «Foto nams» foto darbnīca, foto studija individuālām un ģimenes foto sesijām un foto aksesuāru veikaliņš. Pakalpojumi: bilžu izgatavošana no digitālajiem datu nesējiem, no 35mm fotofilmām un diapozitīviem, kā arī foto filmu attīstīšana. Fotogrāfiju izgatavošana, bojātu, senu bilžu restaurācija, profesionāla fotogrāfa pakalpojumi, iespēja iegādāties foto albūmus, bilžu rāmjus, kā arī iegūt foto dokumentiem piecu minūšu laikā. E-pasts: fotonams@inbox.lv.
Jau pirms to lēma valdība un valstiskā līmenī, 7. oktobrī ārkārtas situācija tika izsludināt medicīnā. Tas citu starpā nozīmē arī to, ka, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests darbojas pēc cita algoritma – brigādes turpmāk netiek nosūtītas uz zemākas prioritātes situācijām. Iedzīvotāji līdz ar to tiek aicināti, piemēram, konsultēties ar mediķiem telefoniski, kā arī ar jau...
Vēl joprojām iedzīvotājiem ir iespēja vakcinēties arī savu ģimenes ārstu praksēs un, jāsaka, ka Tukuma novadā ir vairāk nekā 25 ģimenes ārstu privātprakses un visās ir iespējams vakcinēties. (No šā gada 1. oktobra līdz 31. decembrim ģimenes ārsta prakse par katru ievadītu vakcīnas devu saņems 11,87 eiro piemaksu.) Lai noskaidrotu, kā veicas ar pacientu vakcinēšanu,...
Latvijas Universitātes vadošā pētniece ELĪNA DĀCE 2019. gadā sadarbībā ar uzņēmumu "Gateway & Partners" izvērtēja taras depozīta sistēmas ieviešanas kopējās izmaksas un ietekmi uz industrijas un sistēmas spēlētājiem, lai izprastu gaidāmās izmaiņas Latvijā. Viņu lūdzām izteikt viedokli par to, ko varam gaidīt no depozīta sistēmas.
Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto.
Iepriekšējā reizē ielūkojāmies ēkas Brīvības laukums 11 vēsturē, bet nu devāmies lūkot, kas tur darbojas šodien. Pirmais ko apciemojām bija kafejnīca «Terase» (darba laiks: trešdienās, ceturtdienas no 11.00 līdz 21.00, piektdienās sestdienās no 11.00 līdz 00.00, svētdienās no 11.00 līdz 21.00, pirmdienās, otrdienās – brīvs). Tur satikām vienu no uzņēmuma īpašniekiem – Māri Karsto.
Spriež Eiropā, spriež arī Latvijā Uzziņai *Latvijā purvi klāj 10% teritorijas, kūdras ieguve notiek 4% no atradņu teritorijām. *Pieņemot, ka vidēji gadā uzkrāj 2 mm kūdras, tad Latvijā ir uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais pieaugums – 0,65 miljoni tonnu. *Latvija gadā iegūst 4 988 000 m³ kūdras, no kuriem dārzkopībā izmanto 4 900...
Kā klājas uzņēmēj? oktobrī ar mērķi iepazīsties ar uzņēmējdarbības vidi vizītē Jaunpilī ieradās novadnieks un šī brīža ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Rīts iesākās Jaunpils pagasta pārvaldē, kur ar vietējiem ļaudīm tika pārrunātas bažas, ko sev līdzi atnesušas reformas radītās pārmaiņas – gan tas, kā noturēt sporta dzīves kvalitātes un sociālo atbalstu ģimenēm, kuru skolēni...
Esam saņēmuši vairākus jūsu, cienījamie lasītāji, jautājumus par vakcināciju, un tos nosūtījām Slimību profilakses un kontroles centram. Atbildes sagatavoja centra sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere. Dažas no tām, kā izrādās, viņa arī nosūtījusi citiem medijiem. Uz dažiem jautājumiem atbildes nācām meklēt papildus.
Laikā, kad saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir pieaugusi rekorda ātrumā un gultas vietas šo pacientu ārstēšanai no jauna atver ne tikai lielajās slimnīcās, bet arī novados, mēs interesējāmies, vai Covid nodaļa plānota arī Tukuma slimnīcā. Tāpat sarunā ar slimnīcas valdes locekli Dzintru Rabkeviču interesējāmies par laboratorijas iespējām veikt Covid analīzes, par mediķiem, slimnīcas ēkā notiekošajiem remontiem un citām aktualitātēm.
Brīnums nav noticis, un kā, norādot uz zemajiem vakcinācijas tempiem, jau visu vasaru brīdināja speciālisti, līdz ar rudens iestāšanos Covid-19 saslimušo skaits atkal pieaug un pieaug ievērojami. Paralēli sāk pildīties arī slimnīcas, kur nonāk tie pacienti, kurus vīruss ir skāris vissmagāk. Vienlaikus izskan arī mediķu izteikumi, ka vīruss ir mainījies, tā delta variants ir lipīgāks un arī pazīmes, kādas saslimušajiem var novērot, ir citas. Par to, kādām saslimšanas pazīmēm tad pievērst īpašu uzmanību šobrīd un kā slimošanas gaitu ietekmē tas, vai persona ir vakcinēta, vairāk pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas un Hepatoloģijas centra virsārste, ārste-infektoloģe, hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras prof. Indra Zeltiņa.
Šomēnes saņemti pirmie 237 miljoni no tiem 1,82 miljardiem, kas ir Latvijas daļa no Eiropas Savienības tā dēvētā atveseļošanas plāna. Tam līdzi gan nāk arī nosacījumi, kādiem mērķiem šo naudu drīkstēs tērēt. Eiropas mēroga caurviju motīvs, kā esam jau vēstījuši, ir klimats un tā pārmaiņas, bet tāpat un, daļēji pateicoties arī Covid-19 noteiktajam “attālināt...
Nu mūsu ceļš ved uz vienu no vecākajām ēkām Brīvības laukumā, kas, kā noskaidrojām, saglabājusies no 18. gadsimta. Tā ir ēka ar adresi Brīvības laukums 11. Kā ierasts, palīgos ņemot A. Ozolas grāmatu «Tukums», ielūkojāmies šīs ēkas vēsturē. Adrese šai ēkai bijusi mainīga, tas bijis Tirgus laukums 6, Brīvības laukums 6 un Sarkanais laukums 6....
Kur paliek mūsu nauda? Izglītības, sporta un kultūras komitejā Ne pārlieku dramatiskiem soļiem, tomēr turpinās novadu apvienošanās process, kas atspoguļojas arī komiteju, komisiju un domes sēžu darba kārtībā. Te savukārt šie jautājumi satiekas un krustojas ar lēmumprojektiem, kas nu jau mērķē uz apvienotā novada nākamā gada budžetu. To skaitā ir arī jautājumi par finansējumu...
Joprojām esam te – kādreizējā, un, iespējams, joprojām arī šodienas pilsētas centrā – Brīvības laukumā 10, kur jau 20 gadus esam atraduši mājvietu arī mēs – «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» veidotāji.
Par medus vākšanu un tā sargāšanu Saulainajā sestdienā, kad cauri pilsētai skrēja, nūjoja un tipināja skriešanas seriāla «Stirnu buks» dalībnieki, zinātāji varēja izmantot iespēju un ieklīst pasta ēkas pagalmā, kur, kā izrādās, ir ražotne, kas smaržo… Smaržo pēc medus. Te nu jau pāris gadus darbojas biškopis Olafs Baltgalvis, un aizvadītās nedēļas nogalē katrs interesents, iepriekš...
Jau vēstījām, ka 2050. gadā Eiropas Savienība apņēmusies būt klimatneitrāla. Lai to sasniegtu, diezgan stingri plānots ieturēt tā dēvēto zaļo kursu, kas, kā paredzēts, skars teju visas dzīves jomas – ražošanu, būvniecību, lauksaimniecību, dabas vērtību aizsardzību un tā tālāk, un tā joprojām. Bet kā jau tas ir ar visiem lieliem, pat grandioziem plāniem, tas rada...
Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un lauksaimniecība, samazināta augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošana, bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvara palielināšana – tie ir jautājumi, kas līdz ar Eiropas nosprausto zaļo kursu kļūst aktuāli tā sauktajiem lielajiem lauksaimniekiem. Skaļi saukļi nelīdz SIA «Lestene» īpašnieks Egīls Seņkāns atzīst, ka ES Zaļā kursa ideja pamatā esot ļoti loģiska un pareiza, jo...
Kas ir Eiropas noteiktais zaļais kurss un kā to īstenot? Kā salāgot lielražotāju intereses un katra mūsu vēlmi dzīvot tīrā un nepiesārņotā vidē? Kā saimniekot ilgtspējīgi, ievērojot šī zaļā kursa ieteikumus? Kā radināt bērnus domāt zaļi un kā mudināt ģimenes soli pa solim mācīties taupīt resursus? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem meklējām, runājot...
"Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!" – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA "Wooly World" Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.
Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un stāsta par to, ka mainīt savu attieksmi un rīcību.
