Projekti

Spriež Eiropā, spriež arī Latvijā   Uzziņai *Latvijā purvi klāj 10% teritorijas, kūdras ieguve notiek 4% no atradņu teritorijām. *Pieņemot, ka vidēji gadā uzkrāj 2 mm kūdras, tad Latvijā ir uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais pieaugums – 0,65 miljoni tonnu. *Latvija gadā iegūst 4 988 000 m³ kūdras, no kuriem dārzkopībā izmanto 4 900...

Kā klājas uzņēmēj?   oktobrī ar mērķi iepazīsties ar uzņēmējdarbības vidi vizītē Jaunpilī ieradās novadnieks un šī brīža ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Rīts iesākās Jaunpils pagasta pārvaldē, kur ar vietējiem ļaudīm tika pārrunātas bažas, ko sev līdzi atnesušas reformas radītās pārmaiņas – gan tas, kā noturēt sporta dzīves kvalitātes un sociālo atbalstu ģimenēm, kuru skolēni...

Esam saņēmuši vairākus jūsu, cienījamie lasītāji, jautājumus par vakcināciju, un tos nosūtījām Slimību profilakses un kontroles centram. Atbildes sagatavoja centra sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere. Dažas no tām, kā izrādās, viņa arī nosūtījusi citiem medijiem. Uz dažiem jautājumiem atbildes nācām meklēt papildus.

Laikā, kad saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir pieaugusi rekorda ātrumā un gultas vietas šo pacientu ārstēšanai no jauna atver ne tikai lielajās slimnīcās, bet arī novados, mēs interesējāmies, vai Covid nodaļa plānota arī Tukuma slimnīcā. Tāpat sarunā ar slimnīcas valdes locekli Dzintru Rabkeviču interesējāmies par laboratorijas iespējām veikt Covid analīzes, par mediķiem, slimnīcas ēkā notiekošajiem remontiem un citām aktualitātēm.

Brīnums nav noticis, un kā, norādot uz zemajiem vakcinācijas tempiem, jau visu vasaru brīdināja speciālisti, līdz ar rudens iestāšanos Covid-19 saslimušo skaits atkal pieaug un pieaug ievērojami. Paralēli sāk pildīties arī slimnīcas, kur nonāk tie pacienti, kurus vīruss ir skāris vissmagāk. Vienlaikus izskan arī mediķu izteikumi, ka vīruss ir mainījies, tā delta variants ir lipīgāks un arī pazīmes, kādas saslimušajiem var novērot, ir citas. Par to, kādām saslimšanas pazīmēm tad pievērst īpašu uzmanību šobrīd un kā slimošanas gaitu ietekmē tas, vai persona ir vakcinēta, vairāk pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas un Hepatoloģijas centra virsārste, ārste-infektoloģe, hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras prof. Indra Zeltiņa.

  Šomēnes saņemti pirmie 237 miljoni no tiem 1,82 miljardiem, kas ir Latvijas daļa no Eiropas Savienības tā dēvētā atveseļošanas plāna. Tam līdzi gan nāk arī nosacījumi, kādiem mērķiem šo naudu drīkstēs tērēt. Eiropas mēroga caurviju motīvs, kā esam jau vēstījuši, ir klimats un tā pārmaiņas, bet tāpat un, daļēji pateicoties arī Covid-19 noteiktajam “attālināt...

Nu mūsu ceļš ved uz vienu no vecākajām ēkām Brīvības laukumā, kas, kā noskaidrojām, saglabājusies no 18. gadsimta. Tā ir ēka ar adresi Brīvības laukums 11. Kā ierasts, palīgos ņemot A. Ozolas grāmatu «Tukums», ielūkojāmies šīs ēkas vēsturē. Adrese šai ēkai bijusi mainīga, tas bijis Tirgus laukums 6, Brīvības laukums 6 un Sarkanais laukums 6....

Kur paliek mūsu nauda? Izglītības, sporta un kultūras komitejā   Ne pārlieku dramatiskiem soļiem, tomēr turpinās novadu apvienošanās process, kas atspoguļojas arī komiteju, komisiju un domes sēžu darba kārtībā. Te savukārt šie jautājumi satiekas un krustojas ar lēmumprojektiem, kas nu jau mērķē uz apvienotā novada nākamā gada budžetu. To skaitā ir arī jautājumi par finansējumu...

Joprojām esam te – kādreizējā, un, iespējams, joprojām arī šodienas pilsētas centrā – Brīvības laukumā 10, kur jau 20 gadus esam atraduši mājvietu arī mēs – «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» veidotāji.

Par medus vākšanu un tā sargāšanu Saulainajā sestdienā, kad cauri pilsētai skrēja, nūjoja un tipināja skriešanas seriāla «Stirnu buks» dalībnieki, zinātāji varēja izmantot iespēju un ieklīst pasta ēkas pagalmā, kur, kā izrādās, ir ražotne, kas smaržo… Smaržo pēc medus. Te nu jau pāris gadus darbojas biškopis Olafs Baltgalvis, un aizvadītās nedēļas nogalē katrs interesents, iepriekš...

  Jau vēstījām, ka 2050. gadā Eiropas Savienība apņēmusies būt klimatneitrāla. Lai to sasniegtu, diezgan stingri plānots ieturēt tā dēvēto zaļo kursu, kas, kā paredzēts, skars teju visas dzīves jomas – ražošanu, būvniecību, lauksaimniecību, dabas vērtību aizsardzību un tā tālāk, un tā joprojām. Bet kā jau tas ir ar visiem lieliem, pat grandioziem plāniem, tas rada...

  Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un lauksaimniecība, samazināta augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošana, bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvara palielināšana – tie ir jautājumi, kas līdz ar Eiropas nosprausto zaļo kursu kļūst aktuāli tā sauktajiem lielajiem lauksaimniekiem. Skaļi saukļi nelīdz SIA «Lestene» īpašnieks Egīls Seņkāns atzīst, ka ES Zaļā kursa ideja pamatā esot ļoti loģiska un pareiza, jo...

Kas ir Eiropas noteiktais zaļais kurss un kā to īstenot? Kā salāgot lielražotāju intereses un katra mūsu vēlmi dzīvot tīrā un nepiesārņotā vidē? Kā saimniekot ilgtspējīgi, ievērojot šī zaļā kursa ieteikumus? Kā radināt bērnus domāt zaļi un kā mudināt ģimenes soli pa solim mācīties taupīt resursus? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem meklējām, runājot...

"Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!" – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA "Wooly World" Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.

Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un stāsta par to, ka mainīt savu attieksmi un rīcību.

Problēma – Diskusija – Risinājumi   Kā nenoslīkt atkritumu kalnos? Kā samaksāt tikai par saviem nevis arī par kaimiņa atkritumiem? Kur beidzas paša, kur sākas apsaimniekotāja un pašvaldības atbildība? Vai iedzīvotājiem ir jāstājas konteineru sardzē? Uz šiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši Tukuma pilsētas daudzdzīvokļu namos, meklējām atbildes diskusijā, kas...

  Arvien nogaidošā režīmā Ministra un pašvaldības vadības vizīte Tukuma novadā sākās pilsētas pievārtē – bijušā padomju laika kara lidlauka teritorijā, kas šobrīd ir industriālā parka teritorija, kurā aktīvi darbojas vairāki uzņēmumi. To skaitā ir arī «Jūrmala airport», kura pārziņā ir skrejceļu teritorija, vairāki angāri un, protams, jaunbūvētais lidostas terminālis, kas jau 2014. gadā būtu...

Kur paliek mūsu nauda Tukuma novada domes komiteju sēdēs   augustā domē bija komiteju diena. Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē tika izskatīti kopumā 14 darba kārtības jautājumi. No tiem daļa attiecās uz peronu iesniegumiem, bet citos tika lemts gan par pabalstiem, gan – komisijām. Lielākā daļa jautājumu tika virzīta skatīšanai domes sēdē, kurā tad...

Kur paliek mūsu nauda   Jūlija novada domes sēdē tika apstiprināti vairāki aizņēmumi, ko paredzēts ieguldīt vairākos projektos pagastos, tai skaitā Zantes celiņa izbūvē un laukuma remontā pie Matkules pagasta pārvaldes. Šīs nedēļas sākumā Kandavas un pagastu apvienības vadītājam Jānim Mazitānam vaicājām, vai un kuri darbi jau uzsākti. Remontēs jumtu Pieminētie ceļu un laukumu izbūves...

No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts "GrassLIFE". Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika.

Pilsētas sagūstītam asfalta cilvēkam brīnumaini lieliska varētu būt iespēja pa līčločus izpļautu taciņu doties uz pļavu, kas ir tepat, pilsētas parkā, vai apbūves apņemtā pilskalnā, vai laucītē pie daudzstāvu mājas. Bet tas iespējams vien tad, ja ziedošais zālājs nav pārliekā centībā jau noskūts. Jā, visa zāle pilsētā patiešām nav jānopļauj, saka uzrunātie eksperti. Bet dažviet tas tomēr ir jādara.

Vakar, 5. augustā, notika Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kurā tika izskatīti 14 darba kārtības jautājumi. Sēdē nepiedalījās deputāti Modris Liepiņš un Oskars Kambala, bet daļā sēdes – Rimants Liepiņš. Darbu sāk deputāts Sandis Čilipāns Tā kā Tukuma novada domes deputāte Baiba Pļaviņa tika ievēlēta par  domes izpilddirektora vietnieci un nolika deputāta mandātu, jo abi...

Kur paliek mūsu nauda Tukuma novada domes sēde Trešdien, 28. jūlijā, notika Tukuma novada domes kārtējā sēde, kurā lēma gan par aizņēmumiem jau iesāktiem darbiem un projektiem, gan par novadu budžetu apvienošanu un pašvaldības amatu sarakstiem, tostarp – atalgojumu darbiniekiem. Savukārt ārpus iepriekš sastādītās darba kārtības tika skatīts jautājums par jaunām štata vietām. Proti, deputāti...