Sadarbojoties dabas institūcijām, iedzīvotājiem un citiem iesaistītajiem, tiek sperti papildu soļi unikālo dabas vērtību, tai skaitā biotopu, saglabāšanā un atjaunošanā. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) īsteno projektu "Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana" īpaši aizsargājamās teritorijās (kopumā 30) Latvijā, tai skaitā dabas liegumā "Randu pļavas", kas vairāk nekā 200 ha platībā stiepjas Vidzemes piejūrā no Kuivižiem līdz Ainažiem.
Šodienas straujās attīstības tempā cilvēks pierod dzīvot arvien ērtāk, ne vienmēr aizdomājoties, ka tādējādi vieglu roku īslaicīgam labumam var tikt iznīcināta dabiski veidojusies vide un zaudētas vērtības, kas būs vajadzīgas pēc gadiem pieciem, desmit un vēl nākamajām paaudzēm. Atbilde uz jautājumu, kā attīstīties moderni, saudzīgi un gudri, rodama apjomīgā starptautiskā projektā "Ainava pilsētā" jeb "UrbanLinks2 Landscape", kurā pirms četriem gadiem iesaistījās Kuldīgas novada pašvaldība un kas noslēgsies maijā.
Teju ikviens ir pamanījis – jo zaļāka pilsēta, jo patīkamāk tajā uzturēties. Mūsdienās daudziem gribas apvienot rosīgo pilsētas dzīvi ar mierinošo dabas tuvumu. Rūpes par dabu un zaļais dzīvesveids arvien vairāk ietekmē arī pilsētvides plānošanu un vēlmi pēc dabas klātbūtnes.
Bioloģiskā daudzveidība attiecas uz plašu ekosistēmu, tā ietver visas dzīvās būtnes, ieskaitot augus, dzīvniekus, sēnes un mikroorganismus, kuru lielai daļai dzīvotne ir mežs. Cilvēka pārmērīga rosība, neatbilstoša saimniekošana, bet īpaši mežistrāde ir viens no lielākajiem draudiem. Taču arī mūsdienās mežu var apsaimniekot, nenodarot pāri dabai un vienlaikus gūstot ekonomisko labumu.
Tuvojoties pavasarim, lauksaimniekiem viena no aktualitātēm ir atbrīvošanās no skābbarības sagatavošanā izlietotās ruļļu un skābbarības bedru plēves, no dažāda veida iepakojuma maisiem, plastmasas izstrādājumiem, lai mazinātu atkritumu apjomu un nodotu tos atkritumu apsaimniekotājiem otrreizējai pārstrādei.
Domājot par tīru Latviju un atbildīgu uzņēmējdarbību tajā dažādas organizācijas rūpējas par iedzīvotāju un uzņēmumu izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču, elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa. Tāpat nozīmīgi ir gādāt par atkritumu, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, savākšanu, pārstrādi un nonākšanu otrreizējā apritē.
Dzeltenas un zaļas atkritumu tvertnes ar zīmējumiem un uzrakstiem mums vēsta, kādas lietas varam izmest, tādējādi parūpējoties par to atkārtotu pārstrādi. Skaidrojām, cik pieejami šie konteineri ir iedzīvotājiem Latvijā un vai ļaudis tos aktīvi izmanto?
"Mēs nemantojam zemi no senčiem, bet aizņemamies no pēctečiem," pauž sena gudrība. Vairāku Eiropas Zaļās kustības jauniešu viedoklis par atkritumu pārvaldības aktualitātēm viņu valstīs skaidri parāda, cik reizē atšķirīgs un vienots ir viņu skatījums uz atkritumu problēmām pasaulē.
Kur paliek mūsu nauda Vānes pagastā, līdzīgi kā citviet, ir iespējuši noorganizēt jau divas iedzīvotāju konsultatīvo padomju sēdes. Pēdējā – ārkārtas. Tajā sprieduši par iespējām piedalīties pašvaldības izsludinātājā projektu konkursā «Darām paši». Pārstāvniecība padomē ir plaša – 19 dalībnieki, un arī jautājumu loks jeb problēmas, kas katru interesē, – daudzas un dažādas, atzīst padomes vadītājs...
Tukuma novada domes 23. februāra sēdē par aktuālajiem darbiem, kas paveikti starpsēžu laikā, informēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš.
Jautājums par nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanas maksu novadā domes deputātu darba kārtībā ir jau otro mēnesi. Janvārī pēc aktīvām diskusijām domes sēdē deputāti šo papildus iekļauto jautājumu atlika, jo nebija informācijas par atalgojuma pieaugumu. 9. februārī Tautsaimniecības un teritorijas attīstības komitejas sēdē diskusijas ar uzņēmuma pārstāvjiem atsākās ar jaunu sparu.
Nule kā pieņēmuši budžetus, Tukuma novada domes deputāti šajā nedēļā jau atkal tikās komiteju sēdēs. Sprieda gan par sociālajiem jautājumiem, gan tiem, kas saistīti ar sportu, kultūru, arī izglītību, kurai tiek novirzīta ne gluži puse, bet tomēr ievērojamākā daļa budžeta (46,7% jeb mazliet vairāk nekā 35 miljoni eiro). Paralēli arvien turpinās četru novadu apvienošanās praktiskā puse, apzinot situāciju, cenšoties ieviest vienotus darbības principus visā jaunā novada teritorijā.
Pirms doties tālāk, uzkāpām vēl tā sauktās Eihenberga villas jeb Brīvības laukuma 15. nama 2. stāvā. Izrādās, tur kādreizējā «Tirdzniecības centra 4» vietā ir iekārtojies skaistumkopšanas salons «Pārvērtības» – friziere Inese (Tālr. 29714746) un kosmētiķe/manikīre Laura (Tālr. 29287765). Diemžēl pat ar vairākkārtējiem mēģinājumiem šeit uz vietas nevienu satikt neizdevās, un tas, laikam, saprotams, jo...
Ziemā, kad sniegs nokusis, ejot pa mežu vai braucot pa melnu šoseju,nereti var pārsteigumā apmulst – aizskrien balta pele. Kamēr samirkšķini acis, tās vairs nav. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, zoologs Vilnis Skuja paskaidro: "Tā ir zebiekste, mazākais plēsējs Latvijā, Eiropā, ungrūti iedomāties kādu mazāku arī pasaulē. Mazs caunu dzimtas zvēriņš, divutrīs peļu garumā vai sprīdi garš."
Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un sastopami visā Latvijas teritorijā. Pruvi aizņem aptuveni 5% teritorijas (platības ar kūdras slāni ir lielākas, ap 10%, taču ne visas uzskatāmas par purviem), bet tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Lielākie purvi ir valsts īpašums, tos apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde vai AS "Latvijas valsts meži", mazie purvi bieži vien ir privātīpašumā. Gandrīz visi augstie un pārejas purvi ir Eiropas un Latvijas aizsargājami biotopi.
Ziemeļu upespērlene ('Margaritifera margaritifera') ir uz izmiršanas robežas, tāpēc šogad "Gada gliemja" kārtā to iecēlusi Latvijas malakologu biedrība, bet par izaicinājumiem sugas saglabāšanā plašāk stāsta pētniece, Latvijas Universitātes muzeja zooloģijas nozares krājumu glabātāja Mudīte Rudzīte. Viņa par upespērlenēm tur īpašu rūpijau vairāk nekā 20 gadus.
Drīzumā noslēgsies kāds nozīmīgs posms jeb piecgade, kas veltīta projektam "Dabas skaitīšana". Par to, kas šajā vērienīgajā pasākumā vēl paveicams, par nākotnes izaicinājumiem un to, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām un to sargātājiem, uz sarunu aicinājām projekta vadītāju Irisu Mukāni.
Tukuma novada domes deputāti 2. februārī ārkārtas sēdē apstiprināja pašvaldības budžetu, ieņēmumos paredzot 67 151 694 eiro, bet izdevumos – 75 685 197 eiro. Kā skaidroja pašvaldības vadītājs Gundars Važa, izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem par 8 533 503 eiro, taču tos nosegs no naudas līdzekļu atlikuma uz gada sākumu, kas kopumā bija 11 235 852 eiro.
Vānes pagasts, no novada centra raugoties, ir viens no tālākajiem dienvidrietumu virzienā (46 km attālumā). Kopējā platība 16 596,7 ha, iedzīvotāju skaists uz 2021. gadu – 798 (2019. – 836). Lielākās apdzīvotās vietas ir: Vāne (pagasta centrs), Aizupe, Varieba, Jaunvarieba un Mežmuiža. Pagastam cauri tek vairākas upes, tai skaitā Imula, Amula, Sārcene, kuras krastos atrodas Vānes pagasta centrs. Vānē ir sava pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, pasts, dakteres Grīnvaldes ģimenes ārsta prakse, veikals un pat elektromobiļu uzpildes stacija. Bet vietējā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Turpinot ceļojumu, piestājām pie nelielās būves, kas pilsētā izceļas savas formas dēļ. Šobrīd tā stāv tukša, kaut vēljoprojām skatlogos plakāti, kas vilina uz tālām zemē. Pēdējie, kas apdzīvoja šo namiņu, bija tūrisma aģentūras «Novatours» un «Alfa tours». Sākotnēji, 20. gadsimta 30. gados, ēka gan tika būvēta kā «Shell» degvielas uzpildes stacija. Tukumnieki laika gaitā to...
Jau rīt, 2. februārī, domes ārkārtas sēdē deputāti apstiprinās pašvaldības budžetu, bet vēl vakar, 31. janvārī, ārkārtas Finanšu komitejas sēdē viņiem nācās meklēt, kur rast līdzekļus aktuālajām vajadzībām. Un šī kabata, kurā nauda tika atrasta, bija... sociālais budžets. Grozot jau apstiprinātos normatīvos aktus un atsakoties no vairākiem pabalstiem, kā arī samazinot piedzimšanas pabalstu, tika iegūti 190 600 eiro.
Kā vienmēr domes sēdēs pašvaldības vadība informē par to, kādi darbi darīti, kādi jautājumi un problēmas risinātas aizvadītā mēneša laikā. Tā arī 26. janvāra sēdē pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš informēja par aktuālajiem jautājumiem.
Kur paliek mūsu nauda? ”Lai arī Tukuma novada pašvaldībā ir Juridiskā nodaļa, pašvaldība dažādu jautājumu risināšanai slēdz atsevišķus līgumus par juridiskajiem pakalpojumiem. Kāpēc pašvaldība pati sevi nevar aizstāvēt – kāpēc tai jāpiesaista juristi par dārgu naudu? Un kādas tad ir tās summas, kas šādi ir iztērētas? Konkrētu atbildi diskusijā jau nesaņēmāt,” šādu jautājumu, atgādinot par...
