Projekti

Vispirms Finanšu komitejas sēdē 19. janvārī, pēc tam domes sēdē 26. janvārī deputāti izskatīja jauno Tukuma novada pašvaldības nolikumu.

19. janvārī notika Tukuma novada domes Finanšu komitejas sēde, kurā tika izskatīts 51 darba kārtības jautājums. Vairākos jautājumos tika lemts par galvojumu vai kredītu pieprasīšanu.

Jau vēstīts, ka gan pagājušajā nedēļā un arī vēl iepriekš deputāti tikās komitejas sēdēs, lai runātu par tiem jautājumiem, kurus plānots virzīt uz domes sēdi. Bet spriests tika arī par tiem, ka kļūs aktuāli pārskatāmā nākotnē. Par vienu no tiem – novada skolu tīklu, kuru ar laiku un kaut kādā formā noteikti nāksies pārskatīt, galvenokārt tādēļ, ka skolēnu skaits daudzās ir pārāk mazs, jau rakstījām iepriekš. Taču Izglītības, sporta un kultūras jautājumiem veltītājā komitejā, ko vada deputāte Ligita Gintere, runāts un lemts tika arī par citiem jautājumiem, tostarp, piemēram, par līdzfinansējumu bērnu vecākiem, kas stāv rindā uz pašvaldības bērnudārzu.

Pagājušajā nedēļā norisinājās novada domes pastāvīgo komiteju sēdes, kurā deputāti sprieda par šobrīd aktuālo. Paralēli darba kārtības jautājumiem, kas jau šajā mēnesī tiks virzīti uz balsošanu domē, daļa – vēl tikai informatīvi. Piemērām, jau minējām (13. janvāra laikrakstā), ka kultūras, sporta un izglītības jautājumu komitejā klātesošie tika iepazīstināti ar aktuālo situāciju novada skolu tīklā. Savukārt sociālo jautājumu komitejā nācās runāt par pašvaldības dzīvokļiem un arī iestādēm.

Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdē 12. janvārī bija sagadījies tā, ka darba kārtībā bija tikai viens jautājums, kam bija nepieciešams lēmums, bet vēl deputātiem bija jāpārrunā papildus piecas aktualitātes – par gājēju pārejām, plūdiem, latvāņiem un ziemas darbu izmaksām. Galīgo lēmumu gan deputāti pieņems domes sēdē.

2022. gada rudenī Tukumā, Melnezera ielā 3, tika uzsākta SIA «Lindstrom Prodem» tekstilizstrādājumu ražotnes pārbūves jeb paplašināšanās. Šobrīd darbi aktīvi turpinās, tāpēc uzņēmuma vadītājai Ingai Jākolai (Inga Jaakola) vaicājām, vai pēc pārbūves tiek plānotas arī jaunas darba vietas, kā arī – kā uzņēmuma veicies sarežģītajā 2022. gadā? Atgādinām, ka SIA «Lindstrom Prodem» tekstilizstrādājumu ražotne Tukumā tika atklāta 2017. gada februārī.

21. decembrī notika šī gada pēdējā Tukuma novada domes Finanšu komitejas sēde, kurā tika izskatīti 36 darba kārtības jautājumi. Sēdi vadīja Tukuma novada pašvaldības vadītājs Gundars Važa. Galīgos lēmumus šajos jautājumos deputāti pieņems Tukuma novada domes sēde rīt, 28. decembrī.

21. decembrī notika šī gada pēdējā domes Finanšu komitejas sēde, kurā tika izskatīti 36 darba kārtības jautājumi. Sēdi vadīja Tukuma novada pašvaldības vadītājs Gundars Važa. Galīgos lēmumus šajos jautājumos deputāti pieņems Tukuma novada domes sēde 28. decembrī. 2023. gadā domes sēdes notiks ceturtdienās

Šī gada pēdējā novada domes sēde plānota tūlīt pēc Ziemassvētkiem, 28. decembrī. Savukārt par jautājumiem, kas uz to aizceļos, deputāti sāka spriest un diskutēt pastāvīgo komiteju sēdēs jau pagājušajā nedēļā. Ņemot vērā, ka 2023. gadu pašvaldībā būs jāiesāk ar tā saukto tehnisko budžetu, daudzās jomās un jautājumos vēl valda neskaidrības, īpaši tajos, kas saistīti arī finanšu līdzekļiem. Šajā gadījumā izņēmums nebija arī komiteja, kas veltīta Izglītības, kultūras un sporta jautājumiem, ko vada deputāte Ligita Gintere.

Tautsaimniecības un teritoriālās attīstības komitejas sēdes darba kārtībā 14. decembrī bija iekļauts jautājums par Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldes reorganizāciju. Sēdi vadīja komitejas priekšsēdētājs Normunds Rečs.

Pirmdien, 5. decembrī, norisinājās Zentenes un Sēmes iedzīvotāju konsultatīvo padomju sēdes, kurās to dalībnieki kopā ar pašvaldības un pagastu pārvaldes pārstāvjiem pārrunāja gan novada, gan pagastu aktualitātes.

30. novembrī notika Tukuma novada domes sēde, kuras darba kārtībā bija 63 jautājumi, kā arī pārskats par tiem darbiem, kas paveikti laikā starp domes sēdēm.

Tukuma uzņēmēju klubs savus dalībniekus decembra sākumā aicināja uz Lesteni, kur SIA «Lestene» savus kolēģus uzņēma uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Egils Seņkāns. Šajā tikšanās reizē kluba dalībnieki kopā ar domes izpilddirektoru Ivaru Liepiņu pārrunāja dažādus aktuālus jautājumus.

Platons (4.gs.p.m.ē.): ”Cilvēkam pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamas divas lietas – izglītība un fiziska aktivitāte. Un tās nav divas atsevišķas lietas – viena dvēselei un otra ķermenim –, bet gan nesaraujami saistāmas kopā. Tikai pateicoties izglītībai un fiziskai aktivitātei, cilvēks var sasniegt pilnību.”

Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.

Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: "Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs". Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.

Nākotnes izaicinājumi, virzoties uz zaļo kursu piena lopkopībā Lauksaimniecības izglītības un konsultāciju centrs (LLKC) 3. novembrī rīkoja konferenci «Latvijas piensaimnieku un piena lopkopības nākotnes izaicinājumi un perspektīvas». Konferencē uzstājās pašmāju un uzaicinātie kaimiņvalstu eksperti, bet aptaujā piedalījās piena ražotāji. Pašreizējo situāciju ieskicēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš norādīja, ka 20% no kopējās lauksaimniecības preču galaprodukcijas...

Lai savstarpēji iepazītos un, kas zina, veidotu jaunas un ražīgas sadarbības, pagājušā nedēļā, 23. novembrī, biedrība «Partnerība laukiem un jūrai» aicināja kopā novada uzņēmējus un tūrismā strādājošos. Tikšanās vieta bija viens no jaunākajiem apskates objektiem mūspusē – «Apgrieztā māja» Smārdē, un atsaucība bija pat necerēti liela, jo uz «Uzņēmēju launagu» ieradās ap 40 lielāku un mazāku uzņēmumu, iestāžu, apskates objektu pārstāvji. Daudzi – labi zināmi, taču netrūka arī tādu, kas pavisam nesen uzsākuši savas gaitas uzņēmējdarbībā, tūrismā.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kā arī Finanšu komitejā deputāti atbalstīja divus Tukuma muzeja projektus, no kuriem viens sagatavots iesniegšanai Valsts kultūrkapitāla fondā (VKF). Savukārt par atbalstu kinofilmai «Šoseja» vēl tiks lemts, plānojot 2023. gada budžetu. Galīgo lēmumu šajos jautājumos deputāti pieņems domes sēdē šo trešdien – 30. decembrī.

15. novembra Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes tēma bija grausti, kurus apskatījis un fotografējis padomes dalībnieks Guntis Zariņš, konstatējot, ka sliktā stāvoklī ir gan tādas mājas, pie kurām pieliktā plāksnīte vēsta, ka tas ir pašvaldības īpašums, gan arī privātīpašumi. Secinājums: Tukuma centrā ir daudz neapsaimniekotu, nolaistu ēku, tāpēc padome vēlējās zināt, cik tālu pašvaldība ir ar šiem jautājumiem tikusi un vai vispār tos risina, jo, piemēram, šķūnīši Pils ielas pagalmos ir pat bīstami dzīvībai un draud sagāzties. Neesot arī zināms, vai pašvaldība ir apzinājusi vecpilsētas mājokļu tehnisko stāvokli un vai ir kāda vīzija, ko ar tiem darīt nākotnē, tātad – vai tuvāko piecu vai desmit gadu laikā kas mainīsies?... Sarunā piedalījās un savu skaidrojumu par šiem jautājumiem sniedza pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš.

Tūrismā strādājošie neļaus sameloties, ka pastāv tāds fenomens – varam tālu braukt, izzināt, baudīt un priecāties, bet par dzīvi un ievērības cienīgiem apskates objektiem aptuveni 30-60 kilometru rādiusā ap savu dzīves vietu nereti neko daudz nezinām. Daļēji, lai to mainītu, bet vienlaikus, lai tuvākiem un tālākiem viesiem pastāstītu par to, kas tad jauns tūrismā pa...

Pagājušajā nedēļā notika vairākas Tukuma novada domes pastāvīgo komiteju sēdes, tostarp vides un komunālajiem jautājumiem veltītā. Deputāti sprieda, piemēram, par to, kurā vietās Tukumā varētu notiks suņu pastaigas vai apmācība, tāpat diskutēja par grozījumiem noteikumos, kas regulē kārtību, kā pašvaldība atbalsta tos ēku īpašniekus, kas iesaistās energoefektivitātes projektos. Kopumā komitejā izskatīja deviņus darba kārtības jautājumus.