Kāpēc vairāk jāmaksā par atkritumiem un ko dos bioloģisko atkritumu savākšana, kuru plānots ieviest tuvāko divu gadu laikā? Par to neilgi pirms gadumijas – 28. decembrī – runājām ar SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra»» valdes locekli Ēriku Zaporožecu. Sagaidot uzņēmuma 20 gadu jubileju, runājām arī par uzņēmuma finansiālo situāciju, nākotnes iecerēm un tiesas procesu.
Kur paliek mūsu nauda 17. decembrī tiešsaistē «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» feisbuka lapā norisinājās redakcijas rīkotā diskusija «167 dienas darba un...?», kurā piedalīties aicinājām domē ievēlēto politisko spēku pārstāvjus – Gundaru Važu no «Latvijas Reģionu apvienības», Ingu Priedi no «Latvijas Zaļās partijas», Mārtiņu Limanski no «Tukuma pilsētai un novadam», Normundu Reču no «Nacionālās apvienības» «Visu Latvijai!»...
Atnāc, uzvel sniegavīru! Kurš varētu notīrīt ietvi pie kopienas dārza Kuģinieku ielā? Tādi aicinājumi Liepājas kopienas dārza darba grupā feisbukā ierakstīti decembrī. Populārajā tīmekļvietnē dārzam ir jau tuvu pie 400 sekotāju. Pašā dārzā, kuram noslēgusies pirmā sezona, gan vēl tik daudz nav bijis.
Ēkas ir vienas no lielākajām siltumenerģijas patērētājām Eiropas Savienībā (ES), līdz ar to rada 36% kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti visā Eiropā, daudz darāmā ar esošo mājokļu sakārtošanu, jo arī pēc gadu desmitiem ekspluatācijā būs vairāk nekā 85% pašreizējo ēku, no kurām liela daļa nav energoefektīvas.
Pasaules Dabas fonds (PDF) Latvijā darbojas kopš 1991. gada kā starptautiskās organizācijas "World Wide Fund for Nature" asociētais partneris, īstenojot kopīgas kampaņas un projektus. PDF direktors Jānis Rozītis stāsta, ka viņa 23 gadu darba pieredzes laikā ir mainījusies organizācijas loma un tagad daudz aktīvāk jāiesaistās, lai dažādos līmeņos, sākot no mājsaimniecībām un beidzot ar likumdevējiem, panāktu, ka apzinātās vides problēmas tiek risinātas.
Visi cilvēki grib elpot svaigu gaisu, atpūsties pie tīriem ūdeņiem, dzīvot pasaulē, kuru nesatricina nepanesams karstums, plūdi un viesuļvētras. Eiropas nākotnes zaļais kurss mums patīk, bet līdz brīdim, kad izdzirdam, ka mums pašiem par to jāmaksā. Kā sasniegt kopīgos klimata mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām, risinājumi ir jārod katrā valstī.
Viens no jautājumiem, diskusijas par kuru Finanšu komitejas un arī domes sēdē aizņēma visvairāk laika, jo deputātu vidū nebija vienprātības, bija saistīts ar ēkas remontdarbiem Telegrāfa ielā 15.
Kādu laiku esam ieturējuši pauzi šai mūsu rubrikai, jo bija arī tā, ka liela daļa uzņēmumu jau nemaz nevarēja strādāt – epidemioloģisko apstākļu dēļ. Bet nu jau mēnesi daudz maz viss ir atgriezies sliedēs. To, ka vecajās, gan nevar teikt, jo, pirmkārt, lielai daļai uzņēmumu jāstrādā zaļajā režīmā, tas ir, gan darbiniekiem, kam apmeklētājiem, klientiem jābūt vai nu vakcinētiem vai kovidizslimojušiem, tāpēc to plūsma ir samazinājusies.
Pilsētas parku un zoodārzu populārs iemītnieks, kas piesaista visu paaudžu skatienus daudzviet pasaulē, ir melnais gulbis (Cygnus atratus). Latvijā viena no iecienītākajām pastaigu vietām, kur jau daudzus gadus redzams skaistais, bet samērā retais ūdensputns, ir Cēsu parks, kā arī Spārītes parks Gulbenē.
Arī šogad, līdzīgi kā pērn, tūrisma sezonu aizvadījām pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu ēnā. Vislielāko Covid-19 sitienu saņēma starptautiskais tūrisms, kamēr novados tas ļāva attīstīt un pat radīt jaunus objektus, īpaši dabā, kur bija vienkārši ievērot distanci un citas prasības. Daudzi pēkšņi atcerējās par dabu kā lielisku enerģijas atjaunotāju, tāpēc uzņēmējiem reģionos atlika vien aktualizēt savus pakalpojumus un tikt galā ar apmeklētāju plūsmu.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzas pašvaldības Latvijā saskaras ar izaicinājumu, kā efektīvāk pārvaldīt centralizēto siltumapgādes sistēmu un optimizēt ražošanu, lai iedzīvotājiem visā novadā nodrošinātu līdzvērtīgu, kvalitatīvu, videi labvēlīgu un ilgtspējīgu pakalpojumu.
Eiropas Komisija šovasar pieņēmusi tiesību aktu paketi, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tostarp noteikts, ka jau aptuveni pēc 13 gadiem jaunu vieglo automobiļu vidējās emisijas jāsamazina par 100%, kas nozīmē, ka no 2035. gada jauno auto tirgū parādīsies tikai automobiļi ar elektrisko vai citu jaunā tipa dzinēju, nomainot tagad tik ierastos ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināmos auto.
Jau vēstījām, ka Tukuma novada pašvaldības domes sēdē, kas norisinājās 24. novembrī, deputāti nedaudz, bet tomēr uzsāka diskusiju par to, kādai tad būtu jābūt novada pārvaldības struktūrai un kāda vieta tajā paredzēta tādam veidojumam kā Kandavas un pagastu apvienība. Nolēma gan, ka nopietnāk šo jautājumu cilās nākamajā gadā, jo prioritāte – budžeta izstrāde. Līdz tam gan vēl šādi tādi rēķini jānoslēdz, tai skaitā jāparedz līdzfinansējums dažādām iedzīvotāju iniciatīvām, projektiem. Vairākas ieceres saistītas arī ar apvienības teritoriju.
Kur paliek mūsu nauda Jau vēstīts, ka pēdējā novada domes sēdē, 24. novembrī, deputāti cita starpā lūkoja, kāda ir situācija pašvaldības komunālajās saimniecībās. Bijušā Engures novada teritorijā tāda ir tikai viena – kopš 1997. gada Lapmežciemā darbojas SIA «Krants», kuras vadību šogad amatu apvienošanas kārtībā pārņēma tā brīža pagasta pārvaldes vadītājs Sergejs Kirilovs. Vēl viena...
Trešdien, 24. novembrī, notika kārtējā novada domes sēde, kur citu jautājumu vidū deputāti lūkoja, kā sokas pašvaldību kapitālsabiedrībām, tai skaitā SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi». Tāpat jaunajam novadam arvien priekšā darbs pie vienotas struktūras izveides, kas apstākļos, kad valda tik izteikta dažādība, varētu būt itin sarežģīti, – sēdē secināja deputāti. Šoreiz darba kārtībā bija Kandaavas un pagastu apvienības nolikums.
Kur paliek mūsu nauda novembrī tiešsaistē notika Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kurā tika izskatīti četri darba kārtības jautājumi. Deputāti tos visus atbalstīja vienbalsīgi. Leonu Tiļļu apstiprina SAC «Rauda» vadītāja amatā Jau kopš šī gada oktobra Tukuma novada pašvaldība konkursa ceļā meklēja jaunu sociālās aprūpes centra «Rauda» vadītāju. Kā ārkārtas sēdē skaidroja pašvaldības vadītājs Gundars...
Tukuma novada domes sēdē 27. oktobrī SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra» valdes loceklis Ēriks Zoporožecs iepazīstināja ar uzņēmuma vidējā termiņa stratēģisko plānu, kas savukārt tiks iekļauts ilgtermiņa plānā. Tas ir iezīmēts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, kas jāizstrādā līdz 2022. gada decembrim. ”Nākamajā plānošanas periodā būs jātaisa lielais Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas plāns kopā ar Ventspils, Kuldīgas un Jūrmalas pašvaldībām. Esam jau tikušies ar Ventspils un Kuldīgas pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu operatoriem un runājuši par sadarbību, jo mums būs bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde, Ventspilī – atkritumu dedzināšana. Un Jūrmalas atkritumi nonāk un pēc lielā plāna arī nonāks mūsu poligonā,” skaidroja Ē. Zaporožecs.
Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO"valdes priekšsēdētājs GINTS KUKAINIS, ar kuru apspriežam nozares izaicinājumus Latvijā, uzsver, ka situācijā, kad atkritumu apsaimniekotājiem netrūkst rūpju ar jaunajām normām – veicināt atkritumu pārstrādi, līdz 2035. gadam panākt, ka noglabāti tiek tikai līdz 10% savākto atkritumu, ieviest bioloģisko atkritumu šķirošanu un pārstrādi, sakārtot tekstila šķirošanu, tāpat bīstamo atkritumu savākšanu utt. –,tie sagaida arī zināmu finansiālu atbalstu no valsts, kas ļautu nozares modernizēšanai pievērsties, droši plānojot nepieciešamās aktivitātes.
Mājsaimniecības radīto atkritumu šķirošanas pieejamība ir ļoti svarīga daudziem iedzīvotājiem, kas aizvien vairāk aizdomājas par videi draudzīgu saimniekošanu ikdienā. Teorētiski visā Latvijā šai sistēmai nu jau būtu jābūt sakārtotai, lai katram iedzīvotājam ir visas iespējas paša radītos atkritumus sašķirot. Tomēr realitātē gan ne viss ir tik rožaini.
Diemžēl, nodrošinot savas ikdienas vajadzības, cilvēki saražo ne vien sadzīves, bet arī videi bīstamus atkritumus, kuru pārstrāde daudzos gadījumos nav atrisināta vai pat iespējama. Tāpēc liela to daļa tiek noguldīta zemes dzīlēs. Arī Latvijā savulaik izveidotas vairākas bīstamo atkritumu īslaicīgās uzglabāšanas novietnes (BAĪN), no kurām tālāk krājumi ceļo vai nu uz citām valstīm, vai gulst vienīgajā valstī esošajā bīstamo atkritumu galējās noglabāšanas poligonā, kas atrodas Dobeles novada Zebrenes pagastā.
Kā izdodas nodrošināt darbu jauno ierobežojumu apstākļos? Jānis Zaņģis (uzņēmējs): – Mūsu nozarē nav saskarsmes ar klientiem klātienē, tādēļ lielas izmaiņas šo ierobežojumu laikā nejūtam. Jā, «Latbay.lv» ir tirdzniecības platforma, līdzīgi kā «ebay» un «etsy», kur cilvēks var pārdot, un pēc tam kāds iegādāties dažādas lietas – tā teikt, esam “tilts” starp pircēju un pārdevēju....
2. līdz 4. novembrim Jaunpils pienotavas delegācija ar savu produkciju piedalījās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notiekošajā izstādē «World Food Ukraine 2021». Par to, kā izstādē veicās un arī par pašreizējo situāciju piena nozarē, jau lūdzam pastāstīt Jaunpils pienotavas valdes locekli Jāni Bērtulsonu.
