Projekti

Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kā arī Finanšu komitejā deputāti atbalstīja divus Tukuma muzeja projektus, no kuriem viens sagatavots iesniegšanai Valsts kultūrkapitāla fondā (VKF). Savukārt par atbalstu kinofilmai «Šoseja» vēl tiks lemts, plānojot 2023. gada budžetu. Galīgo lēmumu šajos jautājumos deputāti pieņems domes sēdē šo trešdien – 30. decembrī.

15. novembra Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes tēma bija grausti, kurus apskatījis un fotografējis padomes dalībnieks Guntis Zariņš, konstatējot, ka sliktā stāvoklī ir gan tādas mājas, pie kurām pieliktā plāksnīte vēsta, ka tas ir pašvaldības īpašums, gan arī privātīpašumi. Secinājums: Tukuma centrā ir daudz neapsaimniekotu, nolaistu ēku, tāpēc padome vēlējās zināt, cik tālu pašvaldība ir ar šiem jautājumiem tikusi un vai vispār tos risina, jo, piemēram, šķūnīši Pils ielas pagalmos ir pat bīstami dzīvībai un draud sagāzties. Neesot arī zināms, vai pašvaldība ir apzinājusi vecpilsētas mājokļu tehnisko stāvokli un vai ir kāda vīzija, ko ar tiem darīt nākotnē, tātad – vai tuvāko piecu vai desmit gadu laikā kas mainīsies?... Sarunā piedalījās un savu skaidrojumu par šiem jautājumiem sniedza pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš.

Tūrismā strādājošie neļaus sameloties, ka pastāv tāds fenomens – varam tālu braukt, izzināt, baudīt un priecāties, bet par dzīvi un ievērības cienīgiem apskates objektiem aptuveni 30-60 kilometru rādiusā ap savu dzīves vietu nereti neko daudz nezinām. Daļēji, lai to mainītu, bet vienlaikus, lai tuvākiem un tālākiem viesiem pastāstītu par to, kas tad jauns tūrismā pa...

Pagājušajā nedēļā notika vairākas Tukuma novada domes pastāvīgo komiteju sēdes, tostarp vides un komunālajiem jautājumiem veltītā. Deputāti sprieda, piemēram, par to, kurā vietās Tukumā varētu notiks suņu pastaigas vai apmācība, tāpat diskutēja par grozījumiem noteikumos, kas regulē kārtību, kā pašvaldība atbalsta tos ēku īpašniekus, kas iesaistās energoefektivitātes projektos. Kopumā komitejā izskatīja deviņus darba kārtības jautājumus.

Kamēr pašvaldība, sākusi darbu, veidojot jauno novada budžeta, par prioritātēm tiek spriests un diskutēts arī iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs. Šonedēļ tādas notikušas jau vairākos pagastos.

27. oktobrī notika Tumes un Degoles pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomju kopīga sanāksme, kurā tika pārrunāts, kas abos pagastos šogad izdarīts un ko vēl varētu izdarīt, aktivizējot biedrību darbu un tā piesaistot papildu finansējumu. Tikšanos, kurā piedalījās arī pašvaldības vadītājs Gundars Važa un viņa vietniece Inga Priede, vadīja Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa.

“Svaigs gaiss ir ļoti svarīgs!” tā apgalvo Valmieras novada uzņēmējs ULDIS REŅĢE, kurš jau labu laiku darbojas sadzīves elektronikas lauciņā. Viņa izlolots un valstī jau pazīstams ir elektroniskais elektrības patēriņa pieskatītājs “GDog”, šoreiz plašāk par vēl vienu interesantu kastīti – kompaktu elektronisku ierīci ogļskābās gāzes līmeņa noteikšanai telpās. Monitors “CO2Maple” īpaši aktuāls šobrīd, kad par vienu no efektīvākajām darbībām pret kovidu atzīta telpu vēdināšana, tāpēc ļoti būtiska arī telpās esošā gaisa lietderības noteikšana.

Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Mūsu mežos 36% koku ir priedes, 16% – egles, 24% – bērzi, 9% – apses, tad baltalkšņi, melnalkšņi, ozoli, oši un citi koki. Tieši koku daudzveidība ir viena no mūsu mežu vērtībām, turklāt daudzi atzīst, ka bez bioloģiskās vērtības var runāt arī par citiem labumiem, kuru mums nebūtu bez meža.

Šovasar Valsts vides dienests saņēmis 1000 iedzīvotāju sūdzības, puse no tām bijusi karstajā augustā, biežākais neapmierinātības iemesls – traucējoša smaka. Reaģējot uz iedzīvotāju bažām, dienests veicis pārbaudes, taču vairumā gadījumu ticis konstatēts – uzņēmumi darbojas atļaujās noteiktās normas robežās, smakas ir nenovēršama blakusparādība dažādos ražošanas, rūpniecības un lauksaimniecības procesos. No 124 augustā izskatītajām sūdzībām par traucējošu smaku apstiprinājušās vien piecas, kas saistītas ar pārkāpumiem uzņēmumu darbībā.

Vasaras saulgriežu laikā, kad dabā viss plaukst un smaržo, cilvēki daudz laika pavada ārā, pilnu krūti elpojot svaigu gaisu. Taču tieši šajās idilliskajās dienās izmešu rādītāji uzkāpj divreiz augstāk un bīstami pietuvojas pieļaujamai normai. Kas notiek? Tas, ka gandrīz katrā sētā deg Jāņu ugunskurs un kūp grils. Tieši tāpat aukstajā sezonā nozīmīgu iespaidu uz gaisa kvalitāti atstāj apkures iekārtas.

  Sākums 21. oktobra laikrakstā. Jau šo trešdien, 26. oktobrī, notiks kārtējā novada domes sēde. Bet nu par jautājumiem, kas līdz tai nonāks un par kuriem plānots balsojums, bet par ko deputāti sprieda un diskutēja jau iepriekš – komiteju sēdēs. Diskutē par komisijas sastāvu Neskaitot jau iepriekš ar novada budžetu tieši saistītos jautājumus, oktobrī pašvaldība...

  Šonedēļ novada domes deputāti sanāca kopā, lai spriestu par jautājumiem, kam finansiāls svars jeb ietekme uz pašvaldības budžetu. Komitejas sēdi priekšsēdētāja vietnieka prombūtnes laikā vadīja viņa vietnieks Imants Valers. Visplašākās diskusijas atkal izvērtās par pašvaldībai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, piemēra, par to, kurus mājokļus paturēt, kurus tomēr vajadzētu nodot atsavināšanai jeb, citiem vārdiem sakot, pārdot...

Turpinājums. Sākums 14. oktobra laikrakstā Jau vēstījām, ka pagājušajā nedēļā, 12. oktobrī, notika komiteju sēdes, kurās deputāti skatīja gan aktuālos darba kārtības jautājumus, pie kuriem deputāti atgriezīsies un par kuriem gala lēmumu pieņems nākamnedēļ – domes sēdē. Bet bija arī tādi, kuros lemšana vēl tikai priekšā vai arī tie pēc būtības ir tikai informatīvi. Lai...

  Jau no pirmdienas, 10. oktobra, Mālkalnā uzsākti rakšanas vai, pareizāk, celiņu ierīkošanas darbi. Jautājumus par tiem redakcijai uzdevuši arī vairāki lasītāji. Par to, ko izdevies noskaidrot, varat lasīt šajā rakstā. Divi konkursi un dārgāks iznākums Tukuma novada pašvaldības ainavu arhitekte Maija Fogele skaidroja, ka par Mālkalna attīstību runāts jau daudzus gadus, bijušas arī dažādas...

Latvijas nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas plaši iesaistās dažādos projektos un iniciatīvās, arī biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” dažādas aktuālas problēmas risina vietējos un jo īpaši starptautiskajos projektos. Risinājumi visbiežāk rasti ar īpašu pietāti pret apkārtējo vidi un aizsargājamām dabas vērtībām, apstiprina biedrības vadītāja Ilze Turka. Caur vienas biedrības pieredzi varat iepazīt arī citu, līdzīgu organizāciju darbības rāmi.

Medījamie dzīvnieki un to aizsardzība ir bijusi tikpat karsta tēma Latvijas sabiedrībā, kā mežu saglabāšana un dabas aizsardzība. Tāpēc sabiedriskās vides organizācijas dzirdīgas ausis meklē Eiropas Komisijā un citās Eiropas organizācijās. Par to, ko, šādi darbojoties, izdevies panākt, sarunājāmies ar biedrības “Latvijas ainavas” vadītāju ASTRĪDU NOTTI, kas aktīvi iesaistījusies dzīvnieku aizstāvībā ne tikai Latvijā, bet sadarbojas ar vides organizācijām un ekspertiem arī citās valstīs.

Ar apmēram 20 gadu nokavēšanos arī Latvijā sācies ūdeņu aizsardzības process, kas daudzās pasaules valstīs jau šķiet pašsaprotams, – šķēršļu un aizsprostu nojaukšana uz upēm. Latvija šajā ziņā pārņem citu valstu pieredzi un vadlīnijas.

Pērn Eiropas Komisija uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt aļģu ražošanu, nodrošināt to patēriņu un veicināt novatorisku produktu radīšanu, un šī ir viena no jomām, kur arī Baltijas valstu zinātnieki aktīvi darbojas. Aplēses liecina, ka 2030. gadā pieprasījums pēc makroaļģēm Eiropā sasniegs 3–9 miljardus eiro vērtību, tās aizvien vairāk izmantos farmācijas un higiēnas produkcijas ražošanā.

Lai arī citviet novadā apkures sezona sākās jau pagājušajā nedēļā, Smārdes pagasta Milzkalnē kā daudzdzīvokļu mājās, tā Šlokenbekas muižā tobrīd radiatori vēl bija auksti, līdz ar to auksts bija arī tai daļai Milzkalnes sākumskolas bērnu, kas skolas pārbūves laikā mācās muižā. Kā izrādījās – apkures sezonu sākt nevarēja, jo bija konstatēts bojājums siltumtrasē. Lai noskaidrotu, cik...

Aigars Freibergs, uzņēmējs, a/s «Delta LV» valdes loceklis: – Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu? – Aizejošās Saeimas darbā bija vairāk solījumu nekā darbu. Es darbojos transporta nozarē, un manas domas un centieni ir ap un par šo nozari. Piemēram, ražošanā var uzlikt automatizētas līnijas, var uzlikt robotus, bet transporta nozarē neko automatizēt nevar – katrā...

Jolanta Kraukle, Engures saietu nama izstāžu kuratore –  Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu? – Neko sliktu nevaru teikt. Protams, ka ir bijušas kļūdas un lietas, kas Saeimas un valdības darbā nepatika, tomēr tajā pašā laikā jāapzinās, ka bija kovids, bija karš…Mēs kaut kā parasti gribam citu valdību, citu Saeimu, “viss slikti“, bet piemirstam, ka tie...

Mārcis Zeiferts, Tukuma draudzes mācītājs – Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu? – Ir dažādi aspekti un dažādi uz tiem var paskatīties. Varu runāt kā pilsonis, bet tāpat arī kā garīdznieks, vērojot procesus sabiedrībā kopumā. Bet nu par Saeimas darbu, gribētos teikt, ka tas, pirmkārt, sākas ar pašiem vēlētājiem, un iepriekšējās vēlēšanas bija īpašas ar to,...

Anete Pitena, kultūras darbiniece – Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu?  – Iepriekšējās Saeimas un valdības darbu vērtēju kā viduvēju, tomēr ar kritiku esmu ļoti piesardzīga, jo šī nu jau aizejošā deputātu sasaukuma darba periods bijis ekstrēmiem izaicinājumiem pārpilns. Nedomāju, ka daudzi no mums šajā laikā būtu gatavi strādāt, piemēram, veselības ministra vietā... Daudzus sasteigtos un...