Projekti

Tā kā jau iepriekš bija izskanējis, ka lielākoties pašvaldības palīdzība šogad tiks paredzēta trūcīgiem un maznodrošinātiem novada iedzīvotājiem, vēlējāmies saprast, cik daudz un kādiem mērķiem sociālā budžeta līdzekļus plānots tērēt. Kopējā sociālajām vajadzībām atvēlētā naudas summa ir liela – 13 663 685 eiro jeb 16,6% no pašvaldības budžeta, taču šajās izmaksās iekļauts gan pansionāts «Rauda», gan citu sociālās aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu uzturēšana, darbinieku atalgojums un citas izmaksas.

SIA «ZAAO» dabas un tehnoloģiju parks «Urda» izglītības iestādēm, darba kolektīviem un interešu grupām piedāvā mācības par vidi un vidē. Te atrodas aprites ekonomikas centrs “Daibe” (atkritumu poligons). Arī pieaugušie var doties izzinošā izpētes braucienā, piedalīties atkritumu šķirošanas meistarklasē.

Cēsīs netālu no dzelzceļa stacijas, blakus bibliotēkai jau četrus gadus darbojas beziepakojuma veikals "Ieber.lv". Saimniece Agnese Gaidelione pastāsta, ka pašiem ideja par šādu veikalu ļoti patikusi, un zaļais dzīvesveids, vides saudzēšana taču ikvienam ir svarīga.

Pirms deviņiem gadiem Gaujas aizsardzības aktīvistu grupa kopā ar Jaunpiebalgas novada domi nodibināja Gaujas fondu. Gadu gaitā dažādi pasākumi, praktiskas aktivitātes saistījušas ne tikai jaunpiebaldzēnus.

Izrādās, ka Latvijas Biškopības biedrība savu trīsdesmitgadi jau nosvinējusi reizē ar Jaungada balli Jelgavas pilī. Tomēr jebkurš pasākums, kas notiks šogad, būs  biedrības jubilejas zīmē. Pašlaik biškopji gatavojas savai ikgadējai Pavasara konferencei, kas notiks 23. martā Jelgavā. Vairāk par jautājumiem, kas tiks runāti konferencē un arī par biškopju darbiem un problēmām lūdzām pastātīt biedrības valdes priekšsēdētāju Guntaru Melni.

Tā 8. februārī, viesojoties Tukuma novadā, teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņam bija iespēja iepazīties ar SIA «Pure Chocolate», SIA «Vilomix Baltic» un SIA «Lindstrom Prodem». Katrs no tiem pārstāv noteiktu uzņēmējdarbības jomu, un ir guvis tajā zināmu atpazīstamību.

Turpinājums. Sākums 16. februāra laikrakstā Jau vēstīts, ka pagājušās nedēļas komiteju sēdē deputāti tomēr lēma tālākai izskatīšanai virzīt jautājumu par skolu tīkla reformu. Tas, neskatoties uz to, ka arvien biežāk izskanēja arī varanti, kas piedāvāja reformu nedaudz piebremzēt, ņemot vērā, ka valstiskā līmenī diskusijas par jauno, Izglītības un zinātnes ministrija virzīto skolu finansēšanas modeli vēl...

Limbažnieku Madaras un Māra Garklāvu ģimenē aug trīs bērni – Leons, Augusts un Ādams. Ģimene dabai draudzīgāk cenšas dzīvot jau sen, un Madara piekrita ar mums dalīties pieredzē, kas var iedvesmot arī citus.

Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.

Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl. Par to, kādas ir tendences dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu mazināšanas politikā un ar to saistītajās jomās, runājām ar Pasaules Dabas fonda (PDF) direktoru Latvijā Jāni ROZĪTI.

Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.

Nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts" savulaik izstrādāja asociācija "Lauku ceļotājs", un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings "Bērzciema lagūna", kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.

Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums "ilgtspējīgs tūrisms", par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.

Apvienotajā komiteju sēdē pirms nedēļas Tukuma novada pašvaldības deputāti  pieņēma pašvaldības budžeta projektu, taču tā galīgo variantu apstiprināja šo trešdien, 7. februārī.

Sešpadsmit Latvijas pilsētās vakar norisinājās lauksaimnieku rīkota protesta akcija. Garas karodziņiem un plakātiem rotātu traktoru rindas lēni vizinājās turpu šurpu intensīvas satiksmes ceļa posmos. Tukuma pievārtē tas bija maršruts starp diviem rotācijas apļiem uz šosejas Rīga-Ventspils, un, kā novērojām, šo posmu dienas garumā neskaitāmas reizes pievarēja vairāk nekā simts lauksaimniecības tehnikas vienības. Šis gan – tikai mēģinājums, jo, kā sola protesta dalībnieki, ja neizdosies vienoties par protesta akcijā izvirzītājām prasībām, nākamnedēļ traktori jau ieripošot galvaspilsētā.

Tā, vērtējot Latvijas lauksaimnieku prasības 5. februāra akcijā, saka zemnieku saimniecības «Lejas Riepji» īpašniece Dina Vasermane. Viņa uzskata, ka lauksaimnieku prasības ir pamatotas, jo īpaši tās, kas saistītas Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēju importa aizliegumu.

1. februārī pašvaldībā notika apvienoto komiteju sēde, kurā tika skatīts 2024. gada pašvaldības budžeta projekts. Galīgais lēmums tiks pieņemts domes sēdē 7. februārī. Pirms tam deputāti izdarīja grozījumus vairākos noteikumos, kas palīdzētu iegūt budžetā trūkstošo finansējumu.

Iedzīvotāju sapulcē   Nobeigums. Sākums 26. janvāra laikrakstā. janvārī Šlokenbekas muižā notika Smārdes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes paplašinātā sēde, kurā piedalījās kā Smārdes, tā Milzkalnes iedzīvotāji. Tikšanos vadīja Smārdes pagasta pārvaldes vadītājs Kristaps Zaļkalns, sanāksmē uz jautājumiem atbildēja un savus skaidrojumus sniedza pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš. Tikšanās darba kārtībā svarīgākais jautājums...

Latvija var lepoties ar daudzveidīgu dabu, kamēr ne visur Eiropā ir vilki, lūši, lāči un dažādas pārnadžu sugas. Diskusija par vilku sugas aizsardzību nereti saistīta ar iebildumiem par to, ka plēsēji uzbrūk mājlopiem, un mednieki uzstāj, ka medību limitu vajadzētu palielināt, lai regulētu arī citu sugu izplatību.

Talsu novada Abavas pagasta zemnieku saimniecības «Drubazas» saimnieks Ģirts Dzērve apsaimnieko 25 hektārus dabīgo pļavu, tostarp tās atjauno un, lai sabiedrību izglītotu dabas daudzveidībā, izveidojis Drubazu botānikas taku.

Iedzīvotāju sapulcē   Pirms nedēļas Šlokenbekas muižā notika Smārdes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes paplašinātā sēde, kurā piedalījās kā Smārdes, tā Milzkalnes iedzīvotāji. Tikšanos vadīja Smārdes pagasta pārvaldes vadītājs Kristaps Zaļkalns, sanāksmē uz jautājumiem atbildēja un savus skaidrojumus sniedza pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš. Tikšanās darba kārtībā svarīgākais jautājums bija apkures izmaksu straujais...

12. janvārī, lai informētu par aktualitātēm un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem, reģionālos medijus uz tikšanos aicināja veselības ministrs Hosams Abu Meri. Sarunā piedalījās Artjoms Uršuļskis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, un Ilona Oša, veselības ministra padomniece komunikācijas jautājumos.

  Tāpat kā pērn, arī šogad laikraksts turpina jau sen iesākto tradīciju, aptaujājot pašvaldības amatpersonas, uzņēmumu un pagastu pārvalžu vadītājus par aizvadīto gadu un jaunā gada iecerēm.  Par trim 2023. gadā īstenotajām, trim – iecerētajām, bet nepiepildītajām, un trim jaunā, 2024. gada plāniem vai izaicinājumiem, vispirms lūdzām pastāstīt Tukuma novada pašvaldības izpilddirektoru Ivaru Liepiņu. Daudzi...