Projekti

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu.

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem.

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas.

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!

2022. gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju. Līdz šī gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar "USB C" tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem.

No šosejas virskārtas nofrēzēts vecais asfalts var vēlreiz noderēt ceļu būvē, tāpat nojaucamai ēkai katru ķieģeli var rūpīgi atlikt malā. “Pirmais mums nebūtu jāmeklē ekonomiskais vai saimnieciskais labums, bet jādara tāpēc, ka tas ir atbildīgi un ilgtspējīgi. Tie ir atslēgas vārdi jebkuram centienam aprites ekonomikas virzienā, skaidrojot nepieciešamību pārstrādāt un otrreiz izmantot būvniecības atkritumus, uzsver Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāve Brigita Vīksne.

Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jau divpadsmito gadu rīko konkursu jaunajiem uzņēmējiem «Laukiem būt!». Šogad pirmo vietu kategorijā «Lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde» un 2900 eiro lielu balvu ieguva mūsu novada uzņēmēja  Evita Ose no Pūres par mājražošanas uzņēmumā «Dabas nams» ražotajām ēdienu piedevām. Otrā  vieta Kristīnei Savickai no Dundagas par pilngraudu maluma miltu produktu «Pūtelis» un 1900 eiro liela balva, trešā vietā – Elza Anete Strazdiņa no Jelgavas novada, kura realizē pasākumu «No plāna līdz dārzam» un saņēma 1400 eiro lielu naudas balvu. Konkursā balvas saņēma arī dalībnieki kategorijās «Nelauksaimnieciskie pakalpojumi» un «Nelauksaimnieciskā ražošana». Kopējais balvu fonds aizsniedza 22 000 eiro.

  Fizioterapija un vingrošana palīdz atgūt un uzlabot veselību   ”Divas nedēļas cītīgi vingroju pēc fizioterapeites ieteiktā ikdienas vingrojumu saraksta. Tad pāršķīru lapu – tur vēl 20 vingrojumi!” Šī žurnālā publicētā anekdote var atbilst patiesībai, jo fizioterapija un vingrošana parasti nozīmē gana ilgu un neatlaidīgu darbu, nevis ātru risinājumu kustību atjaunošanai pēc operācijas vai traumas...

Tā kā jau iepriekš bija izskanējis, ka lielākoties pašvaldības palīdzība šogad tiks paredzēta trūcīgiem un maznodrošinātiem novada iedzīvotājiem, vēlējāmies saprast, cik daudz un kādiem mērķiem sociālā budžeta līdzekļus plānots tērēt. Kopējā sociālajām vajadzībām atvēlētā naudas summa ir liela – 13 663 685 eiro jeb 16,6% no pašvaldības budžeta, taču šajās izmaksās iekļauts gan pansionāts «Rauda», gan citu sociālās aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu uzturēšana, darbinieku atalgojums un citas izmaksas.

SIA «ZAAO» dabas un tehnoloģiju parks «Urda» izglītības iestādēm, darba kolektīviem un interešu grupām piedāvā mācības par vidi un vidē. Te atrodas aprites ekonomikas centrs “Daibe” (atkritumu poligons). Arī pieaugušie var doties izzinošā izpētes braucienā, piedalīties atkritumu šķirošanas meistarklasē.

Cēsīs netālu no dzelzceļa stacijas, blakus bibliotēkai jau četrus gadus darbojas beziepakojuma veikals "Ieber.lv". Saimniece Agnese Gaidelione pastāsta, ka pašiem ideja par šādu veikalu ļoti patikusi, un zaļais dzīvesveids, vides saudzēšana taču ikvienam ir svarīga.

Pirms deviņiem gadiem Gaujas aizsardzības aktīvistu grupa kopā ar Jaunpiebalgas novada domi nodibināja Gaujas fondu. Gadu gaitā dažādi pasākumi, praktiskas aktivitātes saistījušas ne tikai jaunpiebaldzēnus.

Izrādās, ka Latvijas Biškopības biedrība savu trīsdesmitgadi jau nosvinējusi reizē ar Jaungada balli Jelgavas pilī. Tomēr jebkurš pasākums, kas notiks šogad, būs  biedrības jubilejas zīmē. Pašlaik biškopji gatavojas savai ikgadējai Pavasara konferencei, kas notiks 23. martā Jelgavā. Vairāk par jautājumiem, kas tiks runāti konferencē un arī par biškopju darbiem un problēmām lūdzām pastātīt biedrības valdes priekšsēdētāju Guntaru Melni.

Tā 8. februārī, viesojoties Tukuma novadā, teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņam bija iespēja iepazīties ar SIA «Pure Chocolate», SIA «Vilomix Baltic» un SIA «Lindstrom Prodem». Katrs no tiem pārstāv noteiktu uzņēmējdarbības jomu, un ir guvis tajā zināmu atpazīstamību.

Turpinājums. Sākums 16. februāra laikrakstā Jau vēstīts, ka pagājušās nedēļas komiteju sēdē deputāti tomēr lēma tālākai izskatīšanai virzīt jautājumu par skolu tīkla reformu. Tas, neskatoties uz to, ka arvien biežāk izskanēja arī varanti, kas piedāvāja reformu nedaudz piebremzēt, ņemot vērā, ka valstiskā līmenī diskusijas par jauno, Izglītības un zinātnes ministrija virzīto skolu finansēšanas modeli vēl...

Limbažnieku Madaras un Māra Garklāvu ģimenē aug trīs bērni – Leons, Augusts un Ādams. Ģimene dabai draudzīgāk cenšas dzīvot jau sen, un Madara piekrita ar mums dalīties pieredzē, kas var iedvesmot arī citus.

Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.

Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl. Par to, kādas ir tendences dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu mazināšanas politikā un ar to saistītajās jomās, runājām ar Pasaules Dabas fonda (PDF) direktoru Latvijā Jāni ROZĪTI.

Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.

Nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts" savulaik izstrādāja asociācija "Lauku ceļotājs", un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings "Bērzciema lagūna", kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.

Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums "ilgtspējīgs tūrisms", par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.

Apvienotajā komiteju sēdē pirms nedēļas Tukuma novada pašvaldības deputāti  pieņēma pašvaldības budžeta projektu, taču tā galīgo variantu apstiprināja šo trešdien, 7. februārī.

Sešpadsmit Latvijas pilsētās vakar norisinājās lauksaimnieku rīkota protesta akcija. Garas karodziņiem un plakātiem rotātu traktoru rindas lēni vizinājās turpu šurpu intensīvas satiksmes ceļa posmos. Tukuma pievārtē tas bija maršruts starp diviem rotācijas apļiem uz šosejas Rīga-Ventspils, un, kā novērojām, šo posmu dienas garumā neskaitāmas reizes pievarēja vairāk nekā simts lauksaimniecības tehnikas vienības. Šis gan – tikai mēģinājums, jo, kā sola protesta dalībnieki, ja neizdosies vienoties par protesta akcijā izvirzītājām prasībām, nākamnedēļ traktori jau ieripošot galvaspilsētā.