Redakcijas sleja
Latvija tekstos un kontekstos
Aizvadīta Lāčplēša diena. Ar koncertiem, svecīšu aizdegšanu un citiem piemiņas pasākumiem gan kritušo atdusas vietās, gan kultūras namos un skolās. Šī nedēļa nodēvēta par «Patriotisma nedēļu». Tad nu iedomājos lūkot, kā tā sākusies.
Bet – kāpēc gan ne?
Jau vairākus gadus, kopš ar troksni izbeidzās salona «Harmonija» un līdz ar to arī Tukuma pirts darbība, redakcijā uzklausām izmisīgus saucienus pēc palīdzības vispārējās higiēnas jomā. Jo vairāk rudenī, jo vairāk žēlu saucienu. Sākumā ar gaidām, tad cerībām, tagad – jau ar niknāku piedevu, sak, nost šo pašvaldību, kas pirti mums iedot nevar!
Nerausti pensionāru aiz ūsām
Ko tur liegties – tieši pensionāri ir tā sabiedrības daļa, kam ir gana daudz iespēju uzklausīt visu “svaigāko“ politinformāciju un, galvenais, gana daudz laika, lai uz to reaģētu, kā nu kurā gadījumā šķiet pareizāk. Un, ja vēl ņem vērā arvien straujākos novecošanās procesus un Latvijas tautsaimniecības situāciju kopumā – jārēķinās, ka tieši šī sabiedrības daļa ir gana kupla un, visbiežāk, arī gana neapmierināta ar apkārt notiekošo. Tā arī šobrīd, kad Pensionāru federācija, reaģējot uz it kā nevainīgu interviju žurnālā, pavisam oficiāli pieprasījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos no amata.
Kāpēc vienmēr jāpiekāpjas?
Svētdienas vakarā jau krietnā tumsiņā, sagaidot zaļu signālu luksoforā un gatavojoties izbraukt jauno apli, nācās bremzēt un brīdī nogaidīt, jo bija jāpalaiž kāds žiglāks braucējs, kuram, iespējams, bija ļoti jāsteidzas. Par laimi, visa automašīnu astīte, kas bija sastājusies aiz manis, manu rīcību saprata un pie signāliem neķērās, lai gan būtu varējuši...
Kultūras darbiniekam jānes vairāki portfeļi
Kaut gan Tukuma rajons ir sadalījies vairākos novados, tomēr kultūras darbinieki joprojām turas kopā un katru rudeni atzīmē savas profesijas svētkus, sumina savus veiksmīgākos kolēģus, kuri šajā darbā noturējušies ne vienu gadu desmitu vien.
Par vīpsnātājiem
Sestdien palūkoju Pēdējo Cilvēku mākslinieku redzējumā un, protams, šajā stāstā bija daudz līdzības ar sniega cilvēku. Bet nu ziņās lasu, ka uzreiz trīs neatkarīgas laboratorijas – Maskavā, Sanktpēterburgā un Aidaho štata universitātē ASV – pabeigušas Kuzbasa reģionā atrastu sniega cilvēka (saukta arī par jetiju vai Lielo pēdu) spalvu DNS analīzes, un zinātnieki esot vienisprātis – tās nepiederot ne cilvēkam, ne primātam.
Citādie jautājumi
Sen zināma patiesība: uz jebkuru notikumu mēģinot paskatīties it kā ”ar citām acīm”, pēkšņi kļūst redzama gluži cita aina. Ziniet, es pamēģināju…
Dombrovska trešajai valdībai – gads
Ar visai dalītām jūtām nākas sagaidīt Valda Dombrovska vadītās trešās valdības gada jubileju. No vienas puses, protams, prieks – jubileja taču! Be,t ja nopietni, joprojām atceros to nospiedoši drūmo 2009. gada pavasara preses konferenci, kurā vienīgo iedrošinājumu visiem klātesošajiem deva tolaik acīmredzami pārgurušais premjers – piesardzīgi bilzdams, ka, visticamāk, gaismu krīzes tuneļa galā sāksim redzēt...
Lai nevada bailes un skeleti skapī
Iespējams, gaidāmo vēlēšanu tuvums vai vienkārši nesakārtotā sadzīve un dzīve, kopā ņemta, pēdējā laikā ļaudīm biežāk likusi meklēt avīzes palīdzību. Vai tās ir netīrītas notekas, neizbrienams ceļš vai nepatīkams būvobjekts. Ļaudis, lai arī labi apzinās, ka tos, kas zvana uz avīzi (vai pašvaldību) un sūdzas, ar labu vārdu nepiemin, arvien biežāk gatavi pārkāpt savām bailēm...
Deputāti, saņemieties!
Ja sekojat līdzi Latvijas mediju telpai, tad gan jau būsiet pamanījuši pēdējā laika aktuālāk apspriesto tematu – sabiedrības nevienlīdzību Latvijā. Lai gan arī agrāk nevienam nebija noslēpums, ka Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa atšķirības ir milzīgas, un jau agrāk bijuši aicinājumi šo nevienlīdzību mazināt. Taču pašreiz dažādu vietējo un pasaules mēroga organizāciju dati liecina, ka konkrētā...
Pēc tiesas un taisnības
Kad uz dienas ziņu skatuves pēc paša iniciatīvas vai, tiesībsargājošo iestāžu pabakstīts, uzraušas Ventspils “mērs” Aivars Lembergs, visa pārējā politinformācija nobāl un aizpeld kaut kur tālajā perifērijā. Un, neskatoties uz to, ka man personīgi neslēpti derdzas viss, ko šis pašpasludinātais Ventspils imperators Latvijas politikā simbolizē, atliek vien noliekt galvu viņa demagoģijas mākslas priekšā. Vai citādi...
Redzam to, ko katrs vēlamies saskatīt
Dažkārt no pašvaldību darbiniekiem, dažiem deputātiem esam dzirdējuši pārmetumus, ka laikraksts tikai meklē sensācijas, negācijas un to vien tik avīzes slejās varot izlasīt. (Dažs gan tūdaļ steidzas piebilst, ka avīzi nemaz nelasot...) Jāatzīst, tas gan rada tādu kā nelielu izbrīnu, jo tos tā sauktos negatīvos materiālus paši jau neesam meklējuši. Sliktās ziņas pie mums atnāk...
Nepārliecinoši, kungi un dāmas!
Ar jaunu sparu uzvirmojušas Tukuma lidlauka raisītās kaislības. Ak, nē, kāds tur Tukums! Tagad taču mums ir «Airports Jūrmala» Engures novada Smārdē. Un ja paklausās tos pētītājus, kas it kā tā kā vērtējuši iespējamo lidostas ietekmi uz vidi – i ne skaņas, i ne smakas Tukumā neviens no lidošanas nemanīšot. Kur, ko un kā mērījuši,...
Par upuriem iedomājot
Stabulnieks, Kroders.... Jūtat? Kāds vāc dāsnu veļu ražu un ne jau ar sēņu nazīti... Taču šonedēļ mani vairāk uzrunāja bildes internetā, kur kāds sešgadnieks Gvatemalā policistiem rāda, kā noslepkavota viņa ģimene... Prātā aizķēries meitenes foto – Pakistānā piecas talibu lodes galvā saņēmusi kāda 14 gadus jauna meitene, kas kritiski blogojusi par meiteņu skolu slēgšanu... Nu,...
Par atsevišķo – vienotajā veselumā
Lai vieglāk izsekot manis piedāvātajai ”domu ekvilibristikai”, vispirms kā ”vienoto veselumu” iedomāsimies cilvēka ķermeni! Vislabāk – katrs savējo… Rokas un kājas, pirkstus, elkoņus un ceļgalus. Galvu. Acis un ausis, muti un matus – visu, kas piederīgs galvai… Un tagad padomāsim – kas ir katrs no nosauktajiem – ķermeņa daļa vai tomēr sava veida veselums? Mums...
Veselību – ne tikai miesai, bet arī garam!
Rudenim bez visa tā skaistā un liriskā, kas tam neapšaubāmi piemīt, diemžēl tiek pierakstītas arī spējas no miega modināt visdažādākās hroniskās kaites. Un ne tikai tās, kas liek miesai sašļukt, bet arī slimības, kas retina garīgos spēkus. Šodien pasaulē un pirmo reizi arī Latvijā tiek atzīmēta Psihiskās veselības diena, īpaši aicinot pievērts uzmanību depresijai un...
Sveiciens svētkos!
Katru gadu oktobra pirmajā svētdienā svinam Skolotāju dienu. Viengad vērienīgāk, citreiz ne tik ļoti, bet šo dienu pie mums bez svinībām neatstāj. Lai arī bieži vien sabiedrībā dzirdētas arī nievājošas atsauksmes, mūsdienās skolotājs Latvijā ir īpašs. Tas ir cilvēks, kurš katru jaunu mācību cēlienu iet uz darbu, īsti nezinot, kāda būs viņa alga. Nereti izrādās,...
Par saprašanos, ne ierēkšanu...
Pēdējā laikā viens no nozīmīgākajiem sabiedrības vērtējumam nodotajiem jautājumiem ir Tukuma lidlauka attīstība. Pareizāk – divās sanāksmēs Tukumā un Smārdē ar iedzīvotājiem tika apspriests pētījums – kādu nodarījumu videi un cilvēkiem izdarītu iespējamā lidlauka darbības paplašināšana jeb lielo lidmašīnu regulāra lidošana. Kā zināms, līdz šim tajā atļauts lidot vien nelielām sporta lidmašīnām. Tātad ir dots signāls...
Kad ar literatūru ir par maz
Stāsts iz dzīves. Stumjot ratiņos, kas, vai man dieniņ, bija gaiši zilā tonī, kādā drēgnā pavasara dienā kaimiņš apvaicājās, ko tur stumju – meiteni vai puiku? Un sadzirdējis atbildi, ka mūsu ģimene ir papildinājusi daiļā dzimuma rindas, smagi nopūtās, jo, redz, “sieviešu liktenis – mīlēt un ciest!”... Gadījumu atcerējos, jo pārdomas par to – ir...
Cik bīstama ir vētra ūdensglāzē?
Šīs nedēļas skaļāko skandālu, ko faktiski varētu nosaukt par vētru ūdensglāzē, izraisīja 500 eksemplāri no dāņu valodas tulkotas bērnu grāmatiņas par dzimumu līdztiesību. Droši vien diskutējamu jautājumu par šo izdevumu netrūktu, turklāt ne jau nu par dzimumu līdztiesības jautājumiem vai par to, kādu ļaunumu grāmata varētu nodarīt bērniem. Taču mani daudz vairāk par šiem jautājumiem...
Par ko uguns pakulās?
Izglītības joma, nozare vai sistēma – sauc, kā gribi – mūsu valstī ir gluži vai kā nobloķēta piekabe – smaga un neizkustināma. Nē, nē, kad jādricelē skolotājs vai bērnu dārza audzinātājs – parastais, tad viss notiek. Lai atceramies kaut lielo revolūciju ar obligāto augstāko izglītību. Un kur tad vēl pēdējo gadu šausma – katra skolotāja...
Septembra iekšējais miers…
Dabā iestājies rudens. Dārzi un tīrumi kļūst aizvien tukšāki, debesis – lietus mākoņiem pilnākas. Skapjos atkal sagulst vasaras drēbītes (daudzas no tām aizejošajā vēsajā vasarā tā arī palika neuzvilktas)… Reizē ar tām mēs noliekam malā arī lielo steigu: vasaras darbu gūzma apdarīta, izpriecu karuseļi rimuši un tas nozīmē, ka nu ir īstais laiks ielaist sevī...