Redakcijas sleja

Lielu rezonansi sabiedrībā izraisījis labklājības ministres Ilzes Viņķeles ierosinājums piešķirt tā saukto pārcelšanās vai mobilitātes pabalstu tiem bezdarbniekiem, kuri dzīvo attālās lauku nomalēs un nespēj samaksāt izdevumus par nokļūšanu pilsētā, kur, iespējams, varētu atrast darbu. Daļa politiķu jau sākusi brēkt, ka nu jau tā tukšie lauki palikšot vēl tukšāki...

Mēs savā būtībā esam zinātkāra, izglītību alkstoša tauta! Pietiekami daudz jauniešu novērtē augstākās izglītības nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanā, tāpēc kārtējā vasara atkal daudziem ir izšķiršanās laiks: kur studēt, ko studēt?

Domāju, ka skaidrības labad jāsāk ar tādu kā paziņojumu. Proti, esmu četru bērnu mamma, ļoti mīlu bērnus un no visas sirds esmu pateicīga Visaugstākajam jeb/un liktenim, kas mani saudzējis un nekad nav licis izšķirties par labu abortam (jo varēja būt visādi)... Joprojām uzskatu, ka tā ir viena no lielākajām nelaimēm, kas sievieti var piemeklēt...

Laikā, kad Latvijas augstskolas izvērš gana pieklājīgas reklāmas kampaņas un zinību alkstošie turpina pieteikšanās maratonu studijām, "netīšām" atklājas, ka vismaz 55 no 854 izvērtētajām studiju programmām pat starptautiska ekspertu komanda atzinusi, skarbi sakot, par liekām un slēdzamām.

Pēdējā laikā plastmasas maisiņu klātbūtne dara mani nervozu. Tie ir visur - arī tur, kur tiem nepavisam nav jābūt: ceļmalās, mežā, pie jūras... Kad iedomājos par to, cik maisiņu manā ģimenē tiek patērēts, tad domu gājiens sastingst pie "šausmīgi daudz". Vides ministrijā skaita precīzāk un ir aprēķināts, ka viens cilvēks gadā patērē 2200 plastmasas maisiņu, bet dabā tiek izmesta 21 tonna šo īslaicīgi derīgo mantu. Ja vēl padomā, ka maisiņi ir ilgdzīvotāji un arī maniem bērniem un mazbērniem atgādinās par mani...

Pirms Zvejnieku svētkiem, aprunājoties ar šīs profesijas pārstāvjiem, ne reizi vien nācās uzklausīt viedokli, ka kas tad nu vairs par zvejniekiem esot. Profesija izmirst. Neviens ar zvejniecību vien izdzīvot nevarot. Labākajā gadījumā, lai uzturētu ģimeni, zvejnieki zvejo zivis, arī uzpērk citu nozvejotās, mazajos mājas cehos tās apstrādā, nokūpina un paši arī brauc pa visu Latviju saražoto tirgot. Taču viņi paši, kā arī citi uzrunātie zvejniecības pārstāvji visi kā viens apgalvoja, ka zvejnieks ir tikai tas, kas brauc jūrā un zvejo zivis.

<p>Pēc labiem svētkiem kā laba vīna malkošanas vajadzētu būt arī pēcgaršai - sajūtām un pārdomām par to, kas patika, izdevās vai neizdevās. Rožu kāzas Tukumā nosvinētas vienā reibīgā pasākumu buķetē - tas skaidrs pat tādam, kā man, kurš ar aizpūstu ausi svētkos nepiedalījās. Un tomēr tai stundā, ko sabiju Brīvības laukumā sestdienas vakarā un svētdien pie rožaudzētājiem Sēmes pagastā, sava svētku pēcgarša pamazām sāk slāņoties...</p>

Jā, mūsu pilsētā, Tukumā, šodien ienāk rozes. Patiesību sakot, tās šeit bijušas vienmēr, taču ne tādiem pulkiem, tādās krāsās un daudzveidībā, tādās aktivitātēs un sakarībās. Jo - ir taču «Rožu svētki», ko uz nebēdu svinēsim gandrīz triju dienu garumā!

&quot;Mēs, mēs esam visvairāk cietusī tauta! Mums, mums ir klājies un klājas vissliktāk! Mums, jā, tieši mums ir vissliktākā valsts, valdība un... un...&quot; Nedomājiet, ka šie ir kādi citāti no bērnu multfilmas par visvājāko dzīvnieciņu vai grāmatas par genocīdu pret latviešu (vai kādu citu daudz cietušu) tautu. Tie ir privāti redakcijā un arī publiski izskanējuši dvēseles kliedzieni, ko pēdējā laikā nācies uzklausīt teju vai kaudzēm vien.

Diezgan agri aptvēru, ka Āfrikas bada cietējiem ir maz sakara ar manu pusdienu šķīvi te, Latvijā. Vieglāk bija noticēt, ka omīšu servētās putras bļodas kārtīga izēšana kādā mistiskā veidā ietekmēs laika apstākļus, respektīvi, formula skaidra: tukša bļoda - saulains laiks... Tomēr, acīmredzot, kaut kas būs no šīs kādreiz skandētās pamācības - novērtē to, kas tev dots - aizķēries, ja jau vēl arvien to atceros un pat reizēm vēlos citēt, jo īpaši, kad dzird, redz, lasa kārtējas tautiešu vaimanas par to, cik pie mums - Latvijā, viss ir &quot;galīgi garām&quot;...

Septembrī apritēs gads, kopš Tukums izjūt, ko nozīmē ūdensvada maģistrālo tīklu ierīkošana vairāk nekā 100 kilometros ielu un ko nozīmē Eiropas vēlme 95% iedzīvotāju (īpašumu) pieslēgt centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Darbi Tukumā notiek intensīvi, arvien vairāk tīklu jau nodoti ekspluatācija un ar katru darba dienu projekts pamazām virzās uz otru pusi. Lai arī daļa...

Viens no Latvijas iedzīvotāju mīļākajiem teicieniem - &quot;Tā var notikt tikai Latvijā!&quot;, protams, ka negatīvā nozīmē... Parasti teiciens tiek lietots kādas nejēdzīgas politiskas, ekonomiskas vai vienkārši sadzīviskas situācijas raksturošanai, kura, it kā, iespējama tikai Latvijā... Ja nedaudz novēršamies no tradicionālās sevis un savas valsts noniecināšanas un pasekojam līdzi arī pasaules notikumiem, tad rodas jautājums, vai...

Dziesmā saka, ka visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā. Un, kad nu sadomājām paši tās meklēt, izrādījās, ka Jāņu zāles nemaz tik vienkārši nav atrodamas: ceļmalas nopļautas, visi neizmantotie pļavas pleķīši nopļauti... Jāatzīst, ka lauku ciemata apkārtnē neizdevās atrast pat tik parastu Jāņu dienas tradicionālo un parasti it visur augošo puķu - madaru...

Echh, ļaudis, gada zaļākās lustes priekšā! Par to nieks, ka šoreiz brīvdienās un atslodzes dienas likumdevēji noskauduši. Tik un tā svarīgie jautājumi šobrīd ir - kur, kā, ar ko un par ko!?... Vidējam latvietim Jāņi lielākoties saistoties ar labi pavadītu laiku. Vidējais alus patēriņš pērn pieaudzis līdz 81 litram uz cilvēku - arī bērnus un...

Ir izlaidumu laiks. Uztraukums pirms tam vienojis visus - gan vecākus, gan skolotājus, gan pašus abiturientus. Un tad - beidzot! - svinīgais brīdis ir klāt. Interesanti, vai arī tas patiesībā gadu no gada ir gandrīz vienāds?Tieši tā gluži nejauši sākās saruna ar kādas skolas direktori...Jā, viņa teica, izlaidumi ir skaists laiks! Priecīgi jaunieši, laimīgi vecāki,...

Redz, cik ļoti pasaule iespiedusies mūsu ikdienā, tā nodomāju, kad svētdienas naktī cēlos augšā, lai kaut kur internetā sameklētu karstākās ziņas par vēlēšanu rezultātiem Grieķijā... Un nelīdzēja pašmierinošā meditācija "ne tur ko varu mainīt, ne ietekmēt", tik un tā gribējās zināt, ir vai nav tā ekonomiskā pulvermuca sprāgusi. Tikai no rīta varēju atviegloti uzelpot -...

Redz, cik ļoti pasaule iespiedusies mūsu ikdienā, tā nodomāju, kad svētdienas naktī cēlos augšā, lai kaut kur internetā sameklētu karstākās ziņas par vēlēšanu rezultātiem Grieķijā... Un nelīdzēja pašmierinošā meditācija &quot;ne tur ko varu mainīt, ne ietekmēt&quot;, tik un tā gribējās zināt, ir vai nav tā ekonomiskā pulvermuca sprāgusi. Tikai no rīta varēju atviegloti uzelpot -...

Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisijas un visvisādi oficiālo institūciju ekonomisti pēdējā gada laikā to vien dara, kā sit uz pleca un slavē, kādi mēs "latvieši malači" - pacietīgi, paklausīgi un centīgi - spējuši no ekonomiskās krīzes izrāpties. Ne mēs spiedzam un ārdāmies, kā grieķi, ne arī pārāk daudz mūsu ekonomikā jāiegulda - Latvijas glābšanas plāns...

Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisijas un visvisādi oficiālo institūciju ekonomisti pēdējā gada laikā to vien dara, kā sit uz pleca un slavē, kādi mēs &quot;latvieši malači&quot; - pacietīgi, paklausīgi un centīgi - spējuši no ekonomiskās krīzes izrāpties. Ne mēs spiedzam un ārdāmies, kā grieķi, ne arī pārāk daudz mūsu ekonomikā jāiegulda - Latvijas glābšanas plāns...

14. jūnijs Latvijas vēsturē ir nozīmīga diena. Ar melnu zīmi 1941. gada padomju deportāciju dēļ tā mūžīgi mūžos paliks prātā visiem tiem, kuru darbam, sapņiem un nereti arī dzīvei tieši šai dienā tika pārvilkta trekni melna svītra. Bet 14. jūnijs Latvijas vēsturē nozīmīgs vēl kāda notikuma dēļ, kas tieši saistīts ar izsūtīšanu un padomju okupāciju....

Vai kāds maz var saskaitīt, cik reižu dažāda mēroga politiskie darboņi - gan vietējie, gan ārzemju – publiski pauduši, ka Krievija nav Latvijas ienaidniece un tā mūs neapdraud? Mēs esot mazi, nenozīmīgi, un tas neesot nopietni, ka varenā Krievija vispār varētu izrādīt jelkādu interesi par tādām &quot;niecīgām&quot; valstīm. Līdzšinējā Krievijas darbība gan liecina par ko...

Tirgū vēl joprojām tīkama pavasara rosība: visas asteru, lauvmutīšu, leduspuķīšu un citu vasaras puķu, kā arī ziemciešu un dārzeņu stādu tirgotāju vietas ir aizņemtas, turklāt - ar uzviju. Un patiesībā stādāmais laiks vēl rit pilnā sparā. Tikai tagad tā daudzmaz cerīgi varam sākt izstādīt laukā siltummīlošos augus, kurus var nokost salnas, kas šopavasar dārzkopjiem ir...

Kas reiz uzkāpis jēlību glumajai laipai, tik lēti no tās vairs nenoleks. Tā arī es - trešo dienu darbavietā atklausījies viedokļus par praidu un viendzimuma mīlu, nolēmu pārcilāt šo tarakānu maisu. Jo vairāk uz to mudināja ziņās iestāvējusies bilde ar Eltona Džona un viņa dzīvesbiedra maigajām sejām, iedomājot, ka surogātmātes dzemdētajam dēlam - 17 mēnešus...