Izglītības ministra kaujas ar neapmierinātajām augstskolām un skaļie kriminālprocesi tā kā mazliet aizēnojuši citas – varbūt spožuma ziņā mazākas, taču iespējamās nozīmes ziņā ne mazāk svarīgas kaujas. Un divās no tām, manuprāt, cilvēka un politiķa necienīgas kļūdas pieļāvis Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viena plašsaziņas telpā izskanējusi tikko, tāpēc varbūt vēl varam cerēt, ka tas bijis kā pārpratums… Proti, nākamgad maijā beidzas pašreizējā Satversmes Aizsardzības biroja vadītāja (SAB) Jāņa Kažociņa pilnvaru laiks. Valdības vadītājs V. Dombrovskis paziņojis, ka joprojām grib šo armijas ģenerāļa pakāpē dienestu Lielbritānijas armijā beigušo visaugstākā ranga militāro speciālistu redzēt valsts drošības sardzē. Ja ne citādi, tad valdības vai dienesta konsultanta amatā. Bet prezidentam A. Bērziņam ir cits, acīmredzot padomju un, iespējams, pat senākas ideoloģijas pieredzē gūts viedoklis – SAB jāvada tikai un vienīgi Latvijas latvietim (!). Par to, cik politkorekti pilsoniskā (vai varbūt tomēr nē?) valstī runāt par pilsoņa tautību, pat tā kā neērti spriest. Savukārt jau nopietnāk aizdomāties liek Prezidenta pārdomas par to, ka Latvijas latvieša priekšrocība esot vietējo apstākļu zināšana un attiecīga pieredze. Un tad nu jājautā, par kādu pieredzi runājam? Vai A. Bērziņam derīga liekas tikai tā, kas krievu armijā totālās padomju propagandas gaismā gūta? Vai tāpēc viņa izteicieni reizēm ir tik neapdomīgi, nekompetenti un vienlaikus – pašpārliecināti? Un arī rupji, ja atceramies 3. septembra uzbrukumu žurnālistam?
Bet varbūt arī pašam Prezidentam tā – padomijas laika, pieredze gluži kā otrā āda pielipusi? Jā, tolaik kundziski norādīt, uzkliegt, prasti un rupji lamāties bija gluži vai daža laba vadošās nomenklatūras darbinieka vai darbinieces firmas zīme. Tā joprojām esot raksturīga arī pāris zemēs, kas atrodas no Latvijas tā mazliet uz austrumiem. Mūsdienu eiropeiskajā kultūrā, patiesi demokrātiskā valstī šāda rīcība ir, mazākais, nepieļaujama… Ir nepieļaujami, ka Prezidents noniecina kādu savas valsts pilsoni tautības dēļ, ir nepieļaujami, ka viņš visai valstij, turklāt mazgadīgu bērnu klātbūtnē demonstrē savu necieņu, nesavaldību un rupju visatļautību.