Vineta Rozenberga

Tā kā uz klasiķiem esmu pieradusi skatīties no lejas uz augšu, tas ir, ar bijību, zinot, ka man līdz tiem tiekties, tiekties un neaizsniegties, neesmu saņēmusi dūšu rakstīt personīgi Rainim, tāpēc sūt...

  Tagad, kad ekonomiskās problēmas Latvijā lielos vilcienos ir atrisinātas un visi sprīdīši, izmetuši loku, atgriezušies Laimīgajā zemē, ir laiks diskutēt par aktuālākiem un globālākiem jautājumi...

Kāpēc pasaulē valda tāda netaisnība? Vienam dzīves gudrība ielikta gandrīz vai autiņos, citam tā jāmeklē visa mūža garumā. Neticu skeptiķu pasakām, kas stāsta, ka mūsdienu jaunatne attīsta tikai pirks...

Sestdien, 18. jūlijā, Sēmes «Rozītēs» notika Dārza svētki, kur katrs varēja baudīt rožu krāšņumu, mākslu, mūziku un... mieru. Dārzu svētku saimniece Daila Trubiņa visiem interesentiem deva derīgus pad...

Nav ko plēsties. Sabiedrībā ir vajadzīgi gan tie, kas spēj pakļauties augstākstāvošo rīkojumiem un nodrošināt sociālās iekārtas stabilitāti, gan brīvdomātāji, kas reizi par reizei sakuļ par daudz iest...

Vasaras Saulgrieži jau aiz muguras, un Saule sākusi mērot ceļu lejup no Debesu kalna. Bet mēs laižam tālāk, iekrampējušies laika zirga krēpēs, cerībā, ka izdosies noturēties seglos.

Apsveicu visus Aminatas līdzjutējus ar uzvaru Eirovīzijā. Jā, tieši ar uzvaru, jo nelielai valstij bez dižas pārstāvniecības citās pasaules malās 6. vieta ir liels sasniegums. Tā ir uzvara arī tāpēc, ...

Vecus kokus nepārstāda. Lai cik trekna zeme jaunajā vietā, apcirstās saknes tur grūti pieradināt. Vai tīri palagi, regulāra ēdināšana, profesionāla laipnība cilvēkam mūža nogalē pansionātā var aizstāt...

Kādam varbūt izveidojies priekšstats, ka skolu bibliotekāra uzdevums ir divreiz gadā pārcilāt mācību grāmatas, ik pa laikam noslaucīt putekļus no grāmatu vākiem un sērīgā balsī citēt klasiķu darbus, b...

Pasaule, 8. martā nedāvini man kātus, kas reiz bija ziedi, uzdāvini sniegpulksteņus dārzā un cerību, ka vasarā staigāšu pa raibi ziedošām pļavām un ka Jāņu vakarā puķes meitu vainadziņiem nebūs jāmekl...

1918. gada 28. septembrī Jānis Endzelīns – mūsu literārās valodas veidotājs – rakstīja, ka krievu un vācu valodas ielenkumā latviešu valodai klājoties grūti: ”Tīru latviešu valodu tagad dabūjam dzirdē...

Lai arī esmu saņēmusi siltus ieteikumus saudzēt nervu sistēmu un nelasīt virtuālo ziņu komentārus, kārtējo reizi uzkāpu uz tā paša grābekļa. Pēc Dona uzvaras «Muzikālajā bankā» atcerējos, ka dalīts pr...

Ja var ticēt plaši pazīstamajai fabulai, darbīgajām skudrām ir iestājies atpūtas un moralizēšanas periods, bet mākslinieciski noskaņotajiem sienāžiem – taisnošanās un iztikas meklējumu laiks. Skudras ...

Zinu, ka jāraksta redakcijas sleja, bet pa balkona apmalēm tik mierinoši bungo rudenīgs lietus, ka es paļaujos uz senču gudrību: “Kas guļ, tas negrēko.” Nolaiskotais rīta cēliens liek slinkuma netikum...

Piedodiet, vēlēšanu kampaņas saērcinātie un tie, kas meklē apstiprinājumu partiju un deputātu kandidātu nelietībai! Man vēl joprojām tīri labi pieguļ rozā brilles un gribas ticēt pasakām, kurās gandrī...

Bērnudārzs «Lotte» no jauna apliecina, ka Tukums ir revolucionāru pilsēta. Pirms 109 gadiem tukumnieki mēģināja gāzt pastāvošo politisko varu, bet nu ir sacēlušies pret valodnieku uzliktajiem žņaugiem...

Uz nacionālo pašnicināšanu kārie ļaudis reizēm mēdz teikt, ka latvieša mīļākais ēdiens esot cits latvietis. Sadzīvē latviešu garīgo kanibālismu neesmu pamanījusi, gluži otrādi – man šķiet, ka Latvijas...

Mierinu sevi ar domu, ka man tik ierastā un mīļā iespiestās grāmatas forma pastāvēs vēl vismaz gadus trīsdesmit, un es, grāmatas šķirstot, pēc sirds patikas varēšu čaukstināt papīru, nevis taustīt ekr...

Apšuciema pludmale var daudz ko pastāstīt par saviem apmeklētājiem. Ceru, ka par mani tā ir visai labās domās, jo es pēc atpūtas nevajadzīgos pārpalikumus aiz sevis neatstāju, pat vairāk – iepriekšējā...

Rīt ir Saimnieču diena jeb Annas, un man ir laiks ciešāk padomāt par savu vecomāti, ko ikdienā gan sauca par Annenu ar kurzemniekiem raksturīgo izskaņu vai, vēl biežāk, par kalējieni, kā jau kalēja si...