Lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts, – tā Ziemsvētkos un labu laiku pirms tam cits citam novēl cilvēki visā kristīgajā pasaulē. Ļoti labs un vajadzīgs, un svētīgs novēlējums! Vienīgā iebilde varētu būt jautājums par to, kādu mēs katrs iedomājamies šo mieru… Mūsu laikraksta iepriekšējā numura slejā varējām pārliecināties par to, cik satraukušies par savu...
Uzzinot par to, ka akciju «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» izsaukušie Zemkopības ministrijas virzītie noteikumi par koku ciršanu mežā atsaukti, pat pirmā mirklī nezināju, ko darīt – smieties vai raudāt. Tas tāpēc, ka priekam par iespējamo saprāta uzvaru pār kampēja dabu tūdaļ sekoja pamatīga vilšanās... ”daudzi tūkstoši cilvēku, kas atbalsta ilgtspējīgas mežsaimniecības principus Latvijā un patiesi...
Pēdējo pāris nedēļu laikā bija tā laime būt vairākos koncertos, kuri bija veltīti gan gaidāmajiem Ziemassvētkiem, gan Adventes laikam, vai arī notika tāpēc, ka jau kļuvuši par tradīciju. Dažos uz skatuves kāpa pieaugušie, dažos – bērni, un visi tie bija ļoti īpaši – visos bija ieguldīts liels darbs, emocijas un sirsnība. Tā ir šī stāsta...
Šī sleja ir nobeigums rakstam par šķūnīšiem avīzes iekšlapā un kārtējais stāsts par iedzīvotājiem, kas ir neapmierināti ar savu apsaimniekotāju un ar problēmām, kas rodas no ne vienmēr kvalitatīvi paveikta darba. Protams, tie, kas taisnības meklējumos skaļi izsakās, kas izstaigā instances, nav mīļi, taču viņu vēlme patiesībā ir pievērst uzmanību tam, kā tiek tērēta par...
Itin bieži ir gadījies dzīvē pārliecināties, ka latviešu tiešām ir maz un ne tikai uz papīra. Sāc sarunu ar tikko iepazītu cilvēku, vārds pa vārdam, un lēnām atskārstat, ka esat tur kaut kādas piektās pakāpes rada gabali. Ja arī ne vienmēr kādas radikālas atklāsmes, tad kādu kopīgu cilvēku vai notikumu, par ko mēles patrīt, piemēram,...
Vai tie, kas apmierināti ar Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmumu diskvalificēt Krievijas komandu, ir gatavi piedalīties antidopinga spēlē bez skaidri definētiem noteikumiem, kur teju vienīgi sportista piederība noteiktai valstij nosaka viņa likteni? Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis norādījis, ka Rio olimpiskajās spēlēs Krievija neesot tikusi sodīta, jo nebijis tik daudz pierādījumu – toreiz lēmums vairāk bija...
Sienas kalendārā pāršķirot decembra lapu, esam jau pavisam tuvu Ziemsvētkiem un gadumijai! Vajadzētu sākt domāt par balto sniedziņu un baltajām dvēselēm – katra no tām, kas reiz atnāca uz Zemes, taču reiz bija tieši tāda – balta un tīra… Vajadzētu domāt par Gaismu, kas mūsos ir Dieva dota, un ap mums veidojas un izplatās – pašu radīta un...
Jāatzīstas, ka attieksme pret policiju mums aizvien ir neviennozīmīga. Nereti dzirdami dažnedažādi pārmetumi: kādi viņi paši – kā uzvedas?! kā paši braucot pārkāpj satiksmes noteikumus, kā piesedz noziegumus, dažkārt pat paši tajos iesaistīti?! Vai arī, ka policijā strādā tikai tādi, kas vēlas citiem demonstrēt savu spēku un pārākumu, un tamlīdzīgi. Protams, ir nācies saskarties ar...
Pirms kāda mēneša vakara tumsiņā kādu gabaliņu vajadzēja paieties pa ārpilsētas ceļu, protams, neapgaismotu. Tā kā gājiens iepriekš netika plānots (taču nebija arī nekas ārkārtējs), vakara melnumā nācās secināt, ka cilvēks ne vienmēr ir šādām pastaigām gatavs. Vismaz drošām pastaigām – noteikti ne. Izrādījās, ka esmu palikusi bez atstarotāja, kas somā mistiski noklīdis, ka nav...
Atceros, kā reiz, padomju laikos, pilnā balsī smējos, kad televīzijas tiešraidē kāds vecs onkulītis dziļdomīgi teica: vecs domā par pagātni, gudrs – par tagadni, bet traks – par nākotni… Toreiz – laikos, kad visiem uz mēles, visos plakātos un vienīgās partijas plēnumu un kongresu kaismīgajās runās dominēja tikai un vienīgi nākotne, vecs onka atļāvās publiski paziņot, ka…...
“Es jau nemeloju, es tikai nesaku taisnību!” tā reiz, jokus dzenot, viens otru kacinājām padomju laika skolas gados. Vēlāk šķita, ka šī atzīšanās kaut kādā ziņā labi atbilst tam laikam tik raksturīgo divu morāļu, konjuktūrai jeb partijas plāniem “piedzītai” puspatiesību vai pat klaju melu atmosfērai. Bet nez kādēļ šis it kā jau senais ”jociņš”...
Protams, varētu vētīt, kā Saeima stiķē kopā jauno budžetu, un uzminēt, kuriem tad tas riecientiņš nākamgad paliks tāds pamanāmāks, kam – vien sausa garoziņa atleks. Bet mēle sačervelējas un žults līmenis paceļas neveselīgos augstumos, kad dzird, kas esot padomāts par to gaišo tāli, kurā, kā stāsta, mazināšoties “sociālā nevienlīdzība“, it īpaši, ja redzi, ka izpildījums,...
Būtu labi, ja mēs – Latvijā dzīvojošie – kļūtu pašpietiekamāki, ja tik cītīgi neuzskaitītu, kad, kur, cikos kāds nesis Latvijas vārdu pasaulē un spodrinājis mūsu valsts tēlu, ja uz notiekošo mūsu zemē skatītos bez šķielēšanas šķietami civilizētāko valstu virzienā: sak, vai tik Eiropa mūs sapratīs. Lai droši aizstāvētu savas intereses, priecātos par sevi un lepotos ar sevi,...
Svētī mūsu zemi – ar pirmajām vizbulītēm un dzeltenām pieneņu pļavām. Ar plaukstošo bērzu smaragdzaļajām, lipīgajām lapiņām. Ar gājputnu atgriešanos mājās. Ar jūrmalas liesajām smiltīm, zaļajiem mežiem un zemnieku iekoptajiem leknajiem tīrumiem. Ar cerīgiem, darbu steigas pārpilniem pavasariem. Svētī mūsu zemi ar briedīgām vasarām druvās, ar ziediem bagātām pļavām, ar tradicionālajiem Saulgriežu un Līgo svētku ugunskuriem...
Man vienmēr ir bijis prieks par aizrautīgiem cilvēkiem, kuri bez skaļiem lozungiem un pompozuma spēj paveikt daudzus labus darbus, kurus faktiski viņiem nemaz nebūtu jādara. Tā, piemēram, Smārdes bērnudārzā audzinātājas ar bērniem devās iepazīt mežu, iepazīt lauku sētu. Saprotu, ka tas nemaz nav tik viegli izdarāms, jo ar mazajiem ķipariem kājām diez ko tālu neaiziesi....
Ideālā pasaulē noteikti par to nebūtu jādomā! Tikko pilsonim kas samisētos un liktenis izmestu negaidīti nepatīkamu loku, tā uzreiz pretī sniegtos izpalīdzīgu roku jūra, jo sabiedrībai rūpēties par katra indivīda labklājību būtu tikpat dabiska reakcija, kā ēst un elpot. Bet, kā zināms, vismaz šīs zemes virsū (vismaz pagaidām) nekāda ideāla nav... Jau divu gadu garumā...
Šīs nedēļas nogalē – šodien un rīt – kā pilsētās, tā pagastos atzīmēs Lāčplēša dienu. Ļaudis dosies uz piemiņas vietām, noliks ziedus Lāčplēša ordeņa kavalieru kapu vietām, godinās, stāvēs pie pieminekļiem, aizdegs sveces un kopā atcerēsies Latvijas Brīvības cīņas. Šogad 11. novembrī aprit 98 gadi, kopš Latvijas bruņoto spēku uzvaras pār Bermontiādi Rīgā; paiet...
Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu teiktajā par to, kā svešumā visvairāk pietrūkst. Līdztekus ģimenei un māju sajūtai nereti kā pirmā tiek minēta Latvijas daba un jo īpaši tās neskarto mežu un tēraudzilās jūras daļa. Un, kā izrādās, šim...
Pamazām esi jau apradis ar domu, ka šajā pasaulē valda ekonomiskās lietderības princips, ka var atbrīvot teritorijas no skolām, slimnīcām, cilvēkiem, uzvirmojušās protesta jūtas apslāpējot ar visvarenu argumentu – ekonomiskais izdevīgums. Brīžam pat liekas, ka cilvēks tik tāpēc vien nāk pasaulē, lai iekļautos labi ieeļļotajā ekonomikas mehānismā un pildītu savu misiju – būt par darbaspēku, kas attīstītu...
Jā, jā, vietrade – tas ir jaunvārds! Pagaidām vēl – skaidrojams. Tulkojumā no angļu valodas (placemaking) nozīmē vietas radīšanu. Jēdzienu tulkojis un patlaban to darbībā Latvijā cenšas ieviest Jānis Ķīnasts – LTV raidījuma «12 elementi ainavā» vadītājs. Pirmā raidījuma noskatīšanās man bija… svētki dvēselei! Īpaši neiegrimstot nostalģijā un cenšoties žēli nenopūsties, skatoties Latvijas kādreiz pastorālajās...
Pēc daudzu gadu runāšanas līdz kaut kādam reālam risinājumam Pienavas pusē pavirzījies vēja ģeneratoru ierīkošanas projekts. Šis kaut kas reālais ir novērtējums tam, kā topošais vēja parks ietekmētu vidi. Tas tikšot izstrādāts tuvāko mēnešu laikā. Un novērtējuma rezultāts jeb atzinums tad arī pateiks – būt vai nebūt šajā vietā vēja parkam. Tomēr viens ir skaidrs...
Pirms kāda laika man iegadījās piedalīties centra «Marta» rīkotā lekcijā, kas veltīta vardarbības tēmai – arī par to, kāpēc sievietēm, kuras ģimenē piedzīvo fizisku, morālu un nereti arī seksuālu vardarbību, ir tik grūti no šīm destruktīvajām attiecībām izrauties. Tobrīd šķita, ka tas viss jau ne vienu vien reizi dzirdēts – kā upuris palēnām pamazām, pateicoties...
Aizvien esmu apbrīnojusi jaunus cilvēkus, kuri paši sākuši savu uzņēmējdarbību un attīstījuši to visdažādākajās jomās. Un labu piemēru tam mūsu novados netrūkst gan laukos, gan arī gar jūras piekrasti. Jauni cilvēki noorganizējuši savas dārzniecības, mājražošanas uzņēmumus, izdomā un izgatavo slēpjriteņus bērniem ziemas prieku baudīšanai, Pūres pusē kāds puisis nodarbojas ar akmens apstrādi, kur viņa nelielā...
