Projekti

Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl. Par to, kādas ir tendences dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu mazināšanas politikā un ar to saistītajās jomās, runājām ar Pasaules Dabas fonda (PDF) direktoru Latvijā Jāni ROZĪTI.

Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.

Nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts" savulaik izstrādāja asociācija "Lauku ceļotājs", un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings "Bērzciema lagūna", kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.

Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums "ilgtspējīgs tūrisms", par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.

Apvienotajā komiteju sēdē pirms nedēļas Tukuma novada pašvaldības deputāti  pieņēma pašvaldības budžeta projektu, taču tā galīgo variantu apstiprināja šo trešdien, 7. februārī.

Sešpadsmit Latvijas pilsētās vakar norisinājās lauksaimnieku rīkota protesta akcija. Garas karodziņiem un plakātiem rotātu traktoru rindas lēni vizinājās turpu šurpu intensīvas satiksmes ceļa posmos. Tukuma pievārtē tas bija maršruts starp diviem rotācijas apļiem uz šosejas Rīga-Ventspils, un, kā novērojām, šo posmu dienas garumā neskaitāmas reizes pievarēja vairāk nekā simts lauksaimniecības tehnikas vienības. Šis gan – tikai mēģinājums, jo, kā sola protesta dalībnieki, ja neizdosies vienoties par protesta akcijā izvirzītājām prasībām, nākamnedēļ traktori jau ieripošot galvaspilsētā.

Tā, vērtējot Latvijas lauksaimnieku prasības 5. februāra akcijā, saka zemnieku saimniecības «Lejas Riepji» īpašniece Dina Vasermane. Viņa uzskata, ka lauksaimnieku prasības ir pamatotas, jo īpaši tās, kas saistītas Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēju importa aizliegumu.

1. februārī pašvaldībā notika apvienoto komiteju sēde, kurā tika skatīts 2024. gada pašvaldības budžeta projekts. Galīgais lēmums tiks pieņemts domes sēdē 7. februārī. Pirms tam deputāti izdarīja grozījumus vairākos noteikumos, kas palīdzētu iegūt budžetā trūkstošo finansējumu.

Iedzīvotāju sapulcē   Nobeigums. Sākums 26. janvāra laikrakstā. janvārī Šlokenbekas muižā notika Smārdes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes paplašinātā sēde, kurā piedalījās kā Smārdes, tā Milzkalnes iedzīvotāji. Tikšanos vadīja Smārdes pagasta pārvaldes vadītājs Kristaps Zaļkalns, sanāksmē uz jautājumiem atbildēja un savus skaidrojumus sniedza pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš. Tikšanās darba kārtībā svarīgākais jautājums...

Latvija var lepoties ar daudzveidīgu dabu, kamēr ne visur Eiropā ir vilki, lūši, lāči un dažādas pārnadžu sugas. Diskusija par vilku sugas aizsardzību nereti saistīta ar iebildumiem par to, ka plēsēji uzbrūk mājlopiem, un mednieki uzstāj, ka medību limitu vajadzētu palielināt, lai regulētu arī citu sugu izplatību.

Talsu novada Abavas pagasta zemnieku saimniecības «Drubazas» saimnieks Ģirts Dzērve apsaimnieko 25 hektārus dabīgo pļavu, tostarp tās atjauno un, lai sabiedrību izglītotu dabas daudzveidībā, izveidojis Drubazu botānikas taku.

Iedzīvotāju sapulcē   Pirms nedēļas Šlokenbekas muižā notika Smārdes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes paplašinātā sēde, kurā piedalījās kā Smārdes, tā Milzkalnes iedzīvotāji. Tikšanos vadīja Smārdes pagasta pārvaldes vadītājs Kristaps Zaļkalns, sanāksmē uz jautājumiem atbildēja un savus skaidrojumus sniedza pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš. Tikšanās darba kārtībā svarīgākais jautājums bija apkures izmaksu straujais...

12. janvārī, lai informētu par aktualitātēm un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem, reģionālos medijus uz tikšanos aicināja veselības ministrs Hosams Abu Meri. Sarunā piedalījās Artjoms Uršuļskis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, un Ilona Oša, veselības ministra padomniece komunikācijas jautājumos.

  Tāpat kā pērn, arī šogad laikraksts turpina jau sen iesākto tradīciju, aptaujājot pašvaldības amatpersonas, uzņēmumu un pagastu pārvalžu vadītājus par aizvadīto gadu un jaunā gada iecerēm.  Par trim 2023. gadā īstenotajām, trim – iecerētajām, bet nepiepildītajām, un trim jaunā, 2024. gada plāniem vai izaicinājumiem, vispirms lūdzām pastāstīt Tukuma novada pašvaldības izpilddirektoru Ivaru Liepiņu. Daudzi...

Kur paliek mūsu nauda? MAF   janvāra Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdes darba kārtībā nebija neviena jautājuma, kura izskatīšana noslēgtos ar lēmuma pieņemšanu, taču bija arī trīs informatīvi jautājumi. Tie bija saistīti ar sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu savākšanu, ar šīs savākšanas izmaksām jeb tarifu un SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»». Tālākais risinājums šajos...

  Nobeigums. Sākums 9. janvāra laikrakstā Nākotnes risinājums – modernizācijā un tehnoloģijās Lauksaimniecības uzņēmuma «Lestene» valdes priekšsēdētājs Egils Seņkāns risinājumu nākotnes izaicinājumiem saskata modernizācijā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Lauksaimniecības Konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konferencē «Pārmaiņu neizbēgamība lauksaimniecībā. Kā ieraudzīt jaunas iespējas un pielāgoties?» viņš pastāstīja: – SIA «Lestene» apstrādā 1643 ha  lauksaimniecības zemes,...

Pašvaldības komisijās Kur paliek mūsu nauda MAF   janvārī notika šī gada pirmā Satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijas sēdē, kurā tika lemts par transportlīdzekļu novietošanas kārtību jaunajā stāvlaukumā pie Tukuma slimnīcas, kā arī Tukuma slimnīcas un poliklīnikas stāvlaukumā. Otrs jautājums bija saistīts ar ieceri laukumu aiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Tukuma brigādes ēkas...

Par sakoptu vidi diendienā jārūpējas arī lauksaimniekiem, jo viņu saimnieciskajā darbībā rodas dažādi otrreizējas pārstrādes jeb lauksaimniecības iepakojumi – plēves, lielie maisi, ķīmisko līdzekļu, minerālmēslu un citu šķidrumu kannas. Kā panākt, lai arvien mazāk ir to zemnieku, kuri šo iepakojumu izmestu mežā vai grāvmalā, skaidrojām, sarunājoties ar lauksaimniekiem, atkritumu apsaimniekotājiem un jomas ekspertiem.

Kamēr vieni rudeņos priecājas par krāsainajiem toņiem kokos, citiem šis smukums sagādā pamatīgas raizes – kur lai liek no kokiem nobirušās lapas? Ja laucinieki rod izeju, mulčējot ar tām apstādījumus vai vienkārši iearot tīrumā, pilsētniekiem lielais savākto lapu daudzums rada problēmas. Tomēr šoruden, piemēram, SIA “Preiļu saimnieks” ieviesa jauninājumu zaļo atkritumu, tajā skaitā arī koku lapu, savākšanai.

Līvānu novada Jersikas pamatskola ir viena no nedaudzajām Latvijas ekoskolu pulkā, kas starptautisko Zaļo karogu 2023./2024. mācību gadā saņēma jau 17. gadu pēc kārtas. Turēties līmenī nav viegli, atzīst ekoskolas darba koordinatore, bioloģijas skolotāja Modrīte Pinupe. Viņa turpina kustības aizsācējas Jersikā Liliozas Silasproģes centienus bērnos jau no mazotnes ieaudzināt prasmi dzīvot un domāt apkārtējai videi draudzīgi.

Lauksaimniecības Konsultāciju un izglītības centra (LLKC) darbinieki rīkoja konferenci «Pārmaiņu neizbēgamība lauksaimniecībā. Kā ieraudzīt jaunas iespējas un pielāgoties?». Tajā tika spriests par to, kas jau tuvākā nākotnē sagaida lauksaimniekus, gatavojoties izpildīt Eiropas Savienības un valsts nospraustos mērķus zaļā kursa ieviešanā. Tas skar gan pārtikas ražotājus, gan arī nav mazsvarīgi lietotājiem. Ceram, ka šī būs neliela, tomēr iespēja ielūkoties nākotnē, kas mūs sagaida ceļā uz zaļo kursu Eiropā.

Aktuāli   janvārī Tukuma novada domē notika pašvaldības vadības, darbinieku un deputātu, kā arī Izglītības pārvaldes darbinieku tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministri (IZM) Andu Čakšu un Izglītības departamenta vadītāju Edīti Kanaviņu. Tajā Tukuma Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa prezentēja pašreizējo skolu situāciju, finansēšanas modeli «Programma skolā» un darba grupas izstrādātu plānu, kā varētu nākotnē...

Kur paliek mūs nauda? Novada domes komitejās   Turpinājums. Sākums 15. un 19. decembrī. Nav jau gluži tā, ka līdz ar kārtējo gadumiju viss beidzas, tomēr budžeta gads noslēdzas gan. Un līdz ar to arī darbi, plāni, par ko pašvaldībā tiek runāts decembrī, visbiežāk attiecas jau uz nākamo periodu. Tā vēl 14. decembrī norisinājās vairākās...