Kur paliek mūsu nauda MAF

Novada domes Sociālo un veselības jautājumu komitejā 

Parāds nav brālis 

Vispirms gan atgriezās pie iepriekš jau skatītiem un uz divām nedēļām iedzīvotājiem apspriešanai nodotiem pašvaldības noteikumiem, kas regulē kārtību, kā un kam tiek sniegta palīdzība mājokļu jautājumā. Domes speciāliste Ligita Proņina skaidroja, ka iedzīvotāju ierosinājumi vai iebildumi nav saņemti. Būtiskākie grozījumi saistīti ar parādniekiem – ko darīt vai nedarīt ar tiem īrniekiem, kas pašvaldībai nav samaksājuši un nav arī vienojušies par kārtību, kādā parādus atmaksāt. Teorētiski šādos gadījumos var palīdzību atteikt, bet nu jau pagājušajā sociālo jautājumu komitejā klātesošie sprieda, ka ir situācijas, kad arī parādniekiem būs jāpalīdz tik un tā.

Deputāte Laura Kancāne vēl interesējās par kādu konkrētu punktu noteikumos, kas nosaka, ka dzīvokļu komisija atsevišķos gadījumos var atcelt kāda sociālā dzīvokļa statusu. L. Proņina skaidroja, ka ir praksē situācijas, kad īrniekam, kuram piešķirts sociālais dzīvoklis, kaut kas nedaudz dzīvē pamainās, un viņš vairs īsti neatbilst statusam, lai uz šādu mājokli pretendētu. Nu, piemēram, ir mazliet pielikts pie pensijas, kāds pabalsts bijis lielāks nekā iepriekš u.tml. Tad nu, lai šo cilvēku nebūtu uzreiz no dzīvokļa jāizliek, īpaši, ja viņam cita mājokļa nav, pastāv šī iespēja mainīt tieši mājokļa statusu. Jā, viņam vairs nebūs īres atlaides, toties arvien būs iespēja dzīvot pašvaldības dzīvoklī.

Ciktāl auklēties? 

Tāpat L. Kancāne atgriezās pie jau reiz uzdotā jautājuma – proti, vai pašvaldībai maz būtu cilvēkam vairākkārt jāpiedāvā mājoklis, ja viņš uz šo piedāvājumu pirmajā reizē nekādi nereaģē? Iespējams, ja zinātu, ka vairāk nepiedāvās, tas cilvēkus kā disciplinētu? Viņasprāt, šobrīd pašvaldība, kā rādās, dažādās situācijās auklējoties par daudz un darbinieki tiekot pārlieku noslogoti. Tāpat viedoklim, ka pašvaldība pārāk “auklējas ar parādniekiem“, pievienojās arī deputāte Agnese Ritene, proti, viņasprāt, tas īsti neesot godīgi pret pārējiem iedzīvotājiem – tiem, kas strādā un saistības pilda. 

L. Proņina gan uzsvēra, ka šajā gadījumā kārtību regulējot likums, ne tikai pašvaldības noteikumi, proti, piedāvājumus par mājokli var izteikt trīs reizes. “Tā ir sadarbība, ar ko strādājam un ko varbūt deputāti neredzat – tikai sadarbības gala rezultātu, kad ir tas pirmais, otrais vai trešais piedāvājums.” Nu, piemēram, esot situācijas, kad cilvēks neatbild, jo ir bijis slimnīcā un nav varējis to divu nedēļu laikā izdarīt, kas ir viena piedāvājuma termiņš. Pašvaldības speciālisti gan mēdzot arī zvanīt, ne tikai sūtīt vēstules, bet tāpat  –  arī tad ne vienmēr saņemot atbildes. Tāpat ne vienmēr cilvēki uzreiz saprotot, par ko maz ir runa – vajagot papildus un pacietīgi skaidrot. Un, kad piedāvājumi bijuši trīs, bet reakcijas – atkal nekādas, tad gan dzīvokļu komisija atkal spriež, paturēt vai nepaturēt konkrēto personu dzīvokļu rindā. 

Te sava piebilde bija arī sociālā dienesta vadītājai Inai Balgalvei, kas skaidroja: “Tajās ģimenēs, kur aug bērni, viņi nevar būt atbildīgi par vecāku dzīvesveidu un izvēlēm. Un ir gadījumi, kad ģimenei, kurā aug bērni, zaudējot mājokli, pašvaldībai tāpat būs jāierāda dzīvesvieta vai jāpalīdz tās izdevumus segt finansiāli. Ne vienmēr izlikšana vai līguma nepagarināšana ir izeja no situācijas.”  Un tas savukārt saskaņojās arī priekšsēdētāja Gundara Važas komentāru. Viņš skaidroja, ka cilvēki ir dažādi un diemžēl esot gadījumi, kur viņus – gribi, negribi – “jānēsā uz rokām”. Pat, izliekot no dzīvokļa jeb saņemot negatīvu komisijas atzinumu, nākamajā nedēļā viņi visbiežāk esot pie viņa pieņemšanā. Un tad… situācija jārisina!