Iedvesmai nav vecuma

Kopš kara sākuma Ukrainā multiplās sklerozes biedrība “MSs Cēsis” ikvienu aicina adīt zeķes, lai tā palīdzētu Ukrainas karavīriem frontē. Dziju biedrībai ziedo “Limbažu Tīne”, bet pieteikties adīt zeķes var ikviens, kurš jūt aicinājumu. Viena no adītājām ir deviņdesmitgadīgā cēsniece Lidija Jonāne, kurai ne tikai padodas brīnišķīgu zeķu adīšana, bet ir arī lieliska humora izjūta un spēja priecāties par dzīvi. Viņa dzimusi Daugavpilī, bet dzīve atvedusi uz Cēsīm.

Šķiet, ka esam pieraduši pie kokiem kā kaut kā pašsaprotama — tie ir visapkārt. Taču brīdī, kad koks nonāk amatnieka rokās, tas pēkšņi kļūst par daudz ko vairāk nekā vienkārši materiālu. Katram kokam ir savs stāsts, smarža, raksts, gadsimtu laikā izveidojies raksturs. Un, iespējams, tieši tāpēc koks ir viens no pateicīgākajiem materiāliem interjera priekšmetu un mēbeļu radīšanā.

Ērglēnietes Vijas Porietes ģimenē izauguši pieci bērni. Andrievs dzīvo un strādā Rīgā, Lelde — Vācijā, Vita — Anglijā, Liene pa Rīgu, bet Jānis dzīvo un strādā Ērgļos. Dēla apsaimniekotajā viesu namā dzīvoklis Ērgļos tagad atvēlēts arī mammai.

NTZ_09cmyk NTZ_10cmyk NTZ_11cmyk NTZ_12cmyk

Latvijā jau kopš šī gada maija norisinās konkurss “Grandma Latvia 2025”. Konkurss rit piecās kārtās, pirmā pārbaudes kārta iesākās 11. maijā, savukārt noslēguma pasākums iecerēts 8. novembrī. Konkursa uzvarētāja pārstāvēs Latviju pasaules finālā — jo arī omītēm ir savs “Visuma tituls”.

Šai rubrikai viņš ir nepieklājīgi jauns, pat nav vēl ticis līdz sešdesmit piektajai dzimšanas dienai. Bet nav arī lielas jēgas gaidīt, kad kļūs vecāks, jo viņš taču nemitīgi apgūst ko jaunu, tādēļ viņa iekšējais cilvēks atjaunojas. Viņš dara tieši to, ko nesen es kādā rakstiņā izlasīju kā pamācību smadzeņu veselības saglabāšanai, – viņš pastāvīgi atrodas mācīšanās procesā, visai aizrautīgi turpina darīt arī to, ko jau lieliski māk, kā arī spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Un ne jau tāpēc, ka arī viņš to nenovecošanas pamācību būtu izlasījis. Nē! Viņu tas vienkārši interesē. Vai arī viņš gūst baudījumu, to darot; teiksim, pūšot flautu – kā klapītes vibrē un trīs zem pirkstiem kā satrauktas sirds pulss. Darba celsmīgā duna vai klusā zumēšana viņu interesē arī fotogrāfijā, viņam vairāk patīk fotografēt cilvēkus, kas strādā, spēlē kādu mūzikas instrumentu, dzied, runā, ir dzīvīgā procesā, nevis skaisti sēž kā pabeigtas siena kaudzes un rāda sniegbaltu sakodienu.

Rudenī līdz ar tumšāka laika iestāšanos vairāk jāpiedomā, kā saudzēt acis, tās lieki nepārpūlot. Cēsu klīnikas oftalmologs Dāvis Raščevskis “Druvai” pastāstīja, kam tumšajā sezonā vairāk pievērst uzmanību, rūpējoties par redzi, kādi  simptomi jāpamana  un cik bieži nepieciešams apmeklēt acu ārstu .

Pēteris Eriņš ir viens no tiem mūsu novada aktīvajiem senioriem, kas stiprina Madonas novada senioru komandu un pievienojas savos sporta veidos Latvijas Sporta veterānu savienības spartakiādē. Viņa disciplīnas ir distanču slēpošana, riteņbraukšana, nūjošana. Mājās ir sakrātas arī izcīnītās trofejas — kausi, medaļas, diplomi.

Dzīves pieredze, siltums un sirsnība — tie ir vārdi, kas vislabāk raksturo seniorus. Gadi nav šķērslis aktīvai dzīvei, gluži pretēji — tie ir stāstu, atmiņu un gudrības bagātību krātuve. Senioru klubiņi ir vietas, kur šīs bagātības tiek dalītas ar citiem. Kopā sanākšana te nav tikai brīdis sarunām vai atpūtai, tā ir īsta kopā būšanas svētība — iespēja satikt draugus, iepazīt jaunus cilvēkus, dalīties priekā un piedzīvojumos, atklāt savus talantus un aizraušanās.

Profesoram gastroenterologam Anatolijam Danilānam bieži mēdz vaicāt par ēdienu. Viņš pats smej: “Mani bieži jauc ar dietologu. Es zinu, kāds ir kuņģis, zarnas, gļotāda, un tas nav tikai ēdiens, kas ietekmē visu to lietu.” Tiesa, bez ēdiena pieminēšanas neiztikām arī šajā sarunā, bet tās centrā šoreiz viņš pats. Kā allaž, optimistisks, ar humoru uz tu. Īsts un patiess savās domās un emocijās. 

Madonietes ZINAĪDAS RĀCENĀJAS dzīvē sports vienmēr bijis klātesošs, sākot ar bērnībā atklātu talantu slēpošanā un turpinot ar startiem sacensībās visā pasaulē. Astoņdesmit divu gadu vecumā, kundze ne tikai soļo un skrien, bet arī pārved mājās medaļas no Baltijas un starptautiska līmeņa sacensībām. Viņas stāsts ir apliecinājums tam, ka aktīvs dzīvesveids var kļūt par veselības un dzīvesprieka atslēgu jebkurā vecumā.

Kad vasara grasās māt atvadas un pie logiem aizvien uzstājīgāk klauvē rudens, ir īstais brīdis parūpēties par sava organisma veselību pirms aukstā laika iestāšanās. To var darīt dažādos veidos, bet viens no efektīvākajiem ir vitamīnu un vērtīgu minerālvielu uzņemšana ar dažādiem vietējiem dārzeņiem un augļiem. Vitamīni palīdz stiprināt imunitāti un tādējādi palīdz organismam cīņā ar dažādiem vīrusiem, kas visvairāk aktivizējas tieši gada tumšajā un drēgnajā laikā. Bet jo īpaši organismu spēcināt vajag senioriem.

Pēc pārgājiena atgriezušies stāvlaukumā, bet vēl spēka pilni, lai aizietu līdz Lielajai Ellītei un atgūtu spēkus pastaigā pa veselības taku, visi bija gandarīti. Arī pārgājiena rīkotāji SIA “prakse.lv”.  Tā ir Slimību profilakses un kontroles centra ierosme,  kurai saņemts ES finansējums, un “prakse.lv”  īsteno, realizējot projektu “Pasākumi visu vecuma grupu iedzīvotājiem fizisko aktivitāšu veicināšanai un paaudžu saliedētībai”.

Viens, divi, trīs, četri... Mani bērni skaita laiku, sarkanajai saules bumbai tik strauji ienirstot jūrā, un nepaspēj aizskaitīt pat līdz desmit, kad tā jau ir prom. Laika ritums arī manī atbalsojas, jo gribot negribot esmu iekļauta šīs pasaules laikos jeb pakļauta tiem, un laiks ir tāds, ka tieši rīt no rīta man vajadzētu intervēt dzejnieku, bet dzejnieks ir sasirdzis. Un tad es atceros rindas, kas ir runājušas manā sirdī, un to autore ir ANDA LĪCE. Negribas tā pēkšņi cienījamo dzejnieci iztraucēt. Man ceļu uz sarunu bruģē Andas Līces meita Elīna Līce, par kuru es ne vienu reizi vien esmu priecājusies kā par ziedošu rozi, kad viņa izpaužas mūzikā, dziesmā un vārdā. Turpat, vēl ar basām kājām jūras smiltīs stāvot, man telefonsarunā galu galā izdodas saņemt labvēlību, un, braucot pa mēnesnīcas pielieto ceļu mājup, es zinu, ka, jaunai saulei uzlecot, došos ceļā pie dzejnieces uz Cesvaini.

Meirānos “Lukaušu” saimniekus Daci un Juri Caunes sastopam piemājas dārzā. Puķu dobēs zied rudens puķes, jau kuro reizi pļauts mauriņš, senās ābeles briedina ābolus. Visās gaitās saimniekus pavada uzticamais Bernes ganu suns Verro, seko arī Mince.

Sieviešu apvienība “Lavanda” nupat nosvinējusi sesto pastāvēšanas jubileju. Sešas dāmas — Ināra Baltā, Marija Čibikina, Maija Priedniece, Zinaida Tropa, Ligita Eiduka un Ilze Melne — ne tikai dejo, bet arī organizē pasākumus, sirsnīgu kopābūšanu. Katra tikšanās reize ir kulināriem pārsteigumiem piepildīta.

Kuldīdzniece, rakstniece, režisore, aktrise, mācītāja, zāļu sieva, mamma saviem un audžubērniem – tā ir Dace Priede. No viņas var pamācīties, jo Dace pat 71 gada vecumā atrod sev jaunas nodarbes, turklāt tādas, par ko interesējas Drošības policija. Viņas dzīvē nav garlaicības – tajā ir piedzīvojumi, pārdzīvojumi, Dievs un laime. 

Cik makšķerniekus pazīstu, visi ir interesanti cilvēki un labi stāstnieki, arī šonedēļ sastaptais brocenieks DAINIS KRAVINSKIS un saldenieks DĀVIDS ĶIĢELIS.

250916_Iedvesmai_NTZ

Iedvesmai250801

250722_Iedvesmai (1)

NTZ_250617_Iedvesma