Konkursā “Grandma Latvia”

Kā uzsver organizatori, šis pasākums nav tikai par skaistumu, bet par personības starojumu, sirds gudrību, atdevi un dzīvesprieku.
Tukums, Rīga, Jūrmala, Jēkabpils, Saldus, Ogre, Cesvaine
“Grandma Latvia 2025” ir daļa no starptautiskā konkursa “Grandma Universe” aktivitātēm, tāpēc saskaņā ar Valsts valodas centra doto atļauju tam dots nosaukums angļu valodā (latviski būtu — oma, vecmamma). Turklāt izrādās, ka nevienu no konkursa 13 dalībniecēm — omītēm — ģimenē nemaz nesauc par vecmammu.
Visām kopā — 60 mazbērni
Konkursa “Grandma Latvia” finālā tika izvirzītas 13 īpašas un harizmātiskas omas no dažādiem Latvijas reģioniem, kuras kopumā audzina un mīl 60 mazbērnus.
Katra no dalībniecēm izceļas ar savu pieredzi, sirsnību, dzīves gudrību un apņēmību, atklājot, ka oma mūsdienās ir aktīva, enerģiska un dzīvespriecīga sieviete. Dalībnieču vidū ir arī talantīgā un iznesīgā Marika Šķēle no Cesvaines. Marika ir skolotāja Madonas pilsētas vidusskolā, kā arī vairāku deju kolektīvu vadītāja Cesvaines kultūras namā. Marikas ģimenē ir trīs pieauguši bērni un ir viens mazbērns.
Pasākuma norise
Konkursa pirmā kārta — “Dārza svētki“ — notika 11. maijā “Dārzā zem saules”. Tā bija Mātes diena, un omītes vispirms ir mammas. Dalībnieces veidoja ziedu kompozīcijas ar stāstu par savu ģimeni.
Otrā kārta — “Tautas tērpu festivāls” — norisinājās 14. jūnijā Jūrmalas brīvdabas muzejā. Tautastērps kā vēstures liecība kļuva par veidu, kā izstāstīt dzimtas stāstus. Finālistes dalījās ar atmiņām un notikumiem, kas saistīti ar viņu novadu tautastērpiem — to izcelsmi, tapšanas apstākļiem un pārmantošanu. Tas bija brīdis, kad vēsture atdzīvojās personiskos un dziļi aizkustinošos stāstos, ļaujot labāk izprast mūsu saknes un to, cik trausla un vienlaikus spēcīga ir latviešu identitāte.
Trešā kārta — “Galdiņ, klājies” — notika 16. augustā “Varkaļu ostā”, kurā konkursa finālistes rādīja savas galda klāšanas, ēdiena gatavošanas, radošuma prasmes. Pasākumā piedalījās arī finālistu ģimenes locekļi, bērni un mazbērni. Tika vērtēts mazbērnu mājasdarbs — omes portrets. Ceturtā kārta aizritēja 20. septembrī Kalnciema ielā, un tās tēma — “Stils un mode”. Pasākums bija krāšņa modes un fantāzijas radīta pasaule. Konkursa finālistes demonstrēja gan dizaineru tērpus, gan savas kleitas. Šis bija stāsts par sievietes skaistumu, šarmu un gara spēku, kas iedvesmo.
Konkursa piektā kārta notiks 18. oktobrī, bet noslēguma pasākums ar žūrijas vērtējumu un “Kronēšanas ceremoniju” ritēs 8. novembrī.
Konkursa mērķis un uzdevums
Konkursa uzdevums ir izvēlēties Latvijas spilgtāko, interesantāko, viedāko un talantīgāko omīti, bet mērķis — celt godā viņu visu ieguldījumu ģimenē un sabiedrībā. Omītes dalās savos stāstos un pieredzē, kļūstot par iedvesmu citiem. Tiek godinātas latviskās un ģimeniskās tradīcijas, kā arī sniegta iespēja apgūt jaunas prasmes un atklāt jaunus talantus.
Marikas Šķēles uznāciens
— Esmu cilvēks, kuram patīk spēcīgas izjūtas, labs adrenalīns, turklāt vienmēr iedvesmojos no foršiem cilvēkiem un notikumiem, — laikrakstam atzīst cesvainiete Marika Šķēle. — Gada sākumā dzīvē, šķiet, pietrūka papildu enerģijas un iedvesmas, un es pieteicos konkursam. Man piezvanīja un teica, ka esmu tikusi finālistu komandā. Aizbraucu, domāju, ka tas būs vienreizējs pasākums, bet izrādījās, ka tam ir piecas kārtas. Tā sāku piedalīties konkursā, un šis process izvērtās daudz nopietnāks un aizraujošāks, nekā biju domājusi.
Konkursā svarīgs aspekts ir ģimene, un Marika neslēpj: — Man ir trīs bērni un viens mazbērns, kuram veltu visu sirdi un uzmanību. Ģimene man ir ļoti, ļoti nozīmīga, un viss, ko daru, lielā mērā ir saistīts ar to.
Mājas darbi neļauj atslābt
Jautāta, kādu ieguldījumu prasa piedalīšanās konkursā, cesvainiete atzīst: — Konkurss ir ļoti nopietns, jo katru reizi jāgatavo jauns uzdevums un jāpieliek pūles. Piemēram, nākamajā reizē mums jāiesūta video par saviem hobijiem un jāspēj to prezentēt. Tā kā esmu aizrāvusies ar jūgendstila tērpu radīšanu — kopā ar draudzeni pēdējos četrus gadus esam darinājušas septiņus jūgendstila tērpus — rādīšu un stāstīšu par tiem. Iepriekš ir bijusi ēdiena prezentēšana, ziedu kompozīcijas veidošana, kur ne tikai jāprot izveidot, bet arī pastāstīt par savu darbu. Tāpēc pirms katras konkursa kārtas ir jārēķinās ar nopietnu sagatavošanos, kur nav iespējams vienkārši improvizēt, bet jāiegulda nopietns izziņas un oratora darbs.
Tautastērps kā dzīves atspulgs
Konkursa otrajā kārtā dalībniecēm bija dots uzdevums tērpties tautastērpā.
— Sagatavot Cesvaines tautastērpa komplektu nebija vienkārši. Turklāt noskaidroju, ka tas ir cēlies no Kraukļiem. Man nebija tērpam jakas, daudzu nepieciešamo detaļu, — atceras Marika. — Vajadzēja atrast arī villaini, un te lieliski palīdzēja Madonas novada kultūras centra direktore Ilze Šulce, kura atsūtīja horeogrāfa Andra Ezeriņa rakstīto vēstuli deju pedagogam Otto Vāliņam. Vēstulē bija teikts, ka Cesvaines villainē parādās visas ziedošās Latvijas pļavas un tā ir viena no visskaistākajām Latvijas villainēm. Gatavojot stāstu par tautastērpu, tajā iekļāvu arī savu dzīves stāstu, jo visa mana dzīve, ģimene ir bijusi saistīta ar dziesmusvētku kustību. Izjūtas iekļāvu šajā stāstā un aizkustināju žūriju līdz asarām.
Paaudzes pārmanto
Marika neslēpj, ka tieši viņas abi dēli dziesmusvētku gājienā Rīgā nesa Cesvaines karogu, tā simboliski turpinot to, ko trīsdesmit gadu garumā ir veikuši abi vecāki — Marika kopā ar vīru, deju pedagogu Jāni Šķēli.
Tautasdeju dejotājam un kolektīvu vadītājam dziesmusvētku kustība nav tikai tradīcija, tā ir dzīva pieredze, kurā ķermenis kļūst par izteiksmes līdzekli, bet deja — par tautas dvēseles elpu. Dziesmu-
svētku estrādē vai deju laukumā dejotājs nepārstāv tikai sevi, viņš iemieso savu novadu, savu kolektīvu, savu tautu. Dziesmu un deju svētki dejotājam ir kā iekšējs apliecinājums, ka dzīvei ir dziļāka jēga, ja tajā ir vieta dejai — gan kā tautas mākslas veidam, gan dzīvesveidam, kas vieno, ceļ un iestājas par mūsu kultūras pamatvērtību saglabāšanu.











